Nolēmu pamēģināt noformulēt savu viedokli par politiku vispār un par rītdienas mītiņu atsevišķi.

Nu pirmkārt argumenti PRET iešanu uz pasākumu.

1. Kāds ir mērķis - "atraut cūku no siles"?
Iedomāsimies programmu maksimums - milzīgās tautas masas piepilda Vecrīgu un taisnīgā sašutumā saplosa visu Ministru Kabinetu un Saeimu, noslīcina Daugavā - māmuļā ministrus un deputātus, un Ļaunuma Sakni, kurai ir liekā svara problēmas, sadedzina Doma laukumā, dejot ap to sudmaliņas. Uz Jēkaba ielas nama kāpnēm vairs tikai dažas asiņainas uzvalku skrandas palikušas. Sākas jauna, skaista dzīve...
Nu labi, lai būtu programma optimums - tautas sašutuma iebiedēta, valdība atkāpjas, vai Zatlers atlaiž Saeimu un izsludina ārkārtas vēlēšanas - un atkal sākas jauna, skaista dzīve bez cūkām pie siles? Programma minimums - esam izteikuši sašutumu, daļā preses tas atspoguļots skaistiem foto un sirdi plosošiem rakstiem (miniet nu paši, vai vairāk par notikušo rakstīs - NeCīņa vai Diena). Un viss paliek kā bijis.
Hmmmmmm....

2. Kā jau parasti gribas palūkoties - Kam Tas ir Izdevīgi. Kas mums tur uzsaukumu parakstīja? Delna, Diena... Kas mums tur bija oranžajai opozīcijā? Ak JL. Kaut kā dikti angažēti un dažam labam politiski izdevīgi sanāk, Jums tā nešķiet?
Man gan liekas, ka Kalvīša vietā esošs Repše ne ar ko nebūtu labāks, bija jau vienreiz šai postenī, bet neatceros milzu tautsaimniecības uzplaukumu šai periodā.
Kaut kā negribas būt politiskās manipulācijas ierocim cīņa par krēsliem starp TP un JL. Ne vienā, ne otrā pusē.

3. 8.15... Jūs ko? Man tad jāceļas ap sešiem, lai ierastos laikā. Aizmirstiet :)

Nu un tagad man metīsies virsū par Latvieti Parasto, kas pacietīgi ļauj, ka viņam uz galvas čurā un saka, ka silts lietiņš līst, un ka kā gan var neizrādīt savu Pilsonisko Pozīciju un ka uz mūsu pasivitātes balstās visa esošās politikas cūcība...

Nu tad sākšu taisnoties jau laikus.
Es uzskatu ka patiesi katram valstī jāsāk ar sevis sakārtošanu. Tapēc es 10 reizes vairāk cienu tos, kas brauc uz Īriju lasīt sēnes, redzot, ka ar savām spējām un darbu nevar šeit sev normālu dzīvi nodrošināt, kā tos, kas ar plakātiem stāv pie Saeimas. Vēl vairāk es cienu tos, kas normālu dzīvi nodrošina sev šeit, par spīti situācijai. Ja tev trūkst naudas, domā, kā nopelnīt vairāk. Apgūsti ko kvalificētu - tirgo nekustamo īpašumu, taisi kā freelancers weblapas, ko nu māki, un uz ko ir nags. Nav naga ne uz ko - brauc sēnes lasīt.
Ar politisko aktivitāti nekur tālu netiksi - re, visādās Āfrikas un Dienvidamerikas valstiņās tauta ir tik politiski aktīva, ka ielās automāti tarkšķ nepārtraukti, un valdības nomainās reizi nedēļā, pie kam ministri parasti atkāpjas veselības stāvokļa dēļ - ar svinu vēderā daudz nepastrādāsi politikā. Tiesa, ekonomiskā uzplaukuma ta nav...
Ja jūti sevī spēku rūpēties par tiem, kam vajag valsts atbalstu - ej politikā. Tikai vai spēsi ar kaut ko atšķirties no tur pašlaik esošajiem? Es pieļauju, ka 100 gudro galvu vidū vismaz 10 ir kristālgodīgas, uz kompromisiem neejošas un nekad, nekad nemelojošas - bet baidos, ka mēs tās nekad neiepazīsim, jo viņu darba augļi tuvojas nullei. Ja vēlies darbībai efektu, nāksies pielāgoties - un pielāgojoties ne ar ko labāks par esošajiem cūkām pie siles nebūsi.
Protams mans viedoklis ir absolūti subjektīvs, balstās uz to, ka man ir paveicies gan dzīvē, gan ar darbu. Bet tās taču ir cilvēka tiesības būt subjektīvam. Un savu darbu un prasmes sev tikai es pats esmu izveidojis.
Ja mana dzīve būtu atkarīga no valdības un man cita ceļa izdzīvot nebūtu, kā izkaukt savas tiesības, pabalstus, algas pielikumus, atlaides un visu citu no Valsts (piemēram, ja man rīt ķieģelis ielauztu galvu un es kļūtu pusakls invalīds) - tad es piketētu, trokšņotu, ietu mītiņot un protestēt un visādi cīnītos. Tā kā neiedomājieties, ka es nosodu tos, kas tur rīt piketēs....