Magnesia

mamma man pajautāja... kāpēc es nevaru veltīt kādu dienu arī laiskai atpūtai savā atvaļinājumā un beigt skraidīt riņķī?
Nu, lūk, nezinu, laikam nav lemts. Pagaidām ir dienas, kad nav vēl nekas konkrēts ieplānots, bet parasti spontāni aizpildas tomēr. Laikam neesmu tā, kas dīkā sēdētu, kaut ir daudz lietu, ko vajadzētu arī bez skraidīšanas izdarīt.

Sāku pamazām izskatīties gandrīz normāli. Tā it kā vīrs būtu tikai mazliet dusmīgs bijis. ;D

Bet brauciens ir galā. Bija savādāk kā citreiz. Kā nu ne!? :D ar tādiem ekscesiem. Kompānija arī par 50% bija cita. Bija jauki kopumā, taču jāsaka, ka negribu vairs braukt slēpot februārī. grrr... Gan tāpēc, ka ceļi pilnāki ar auto, gan tāpēc, ka uz kalna trūkst "gaisa", gan tāpēc, ka radiovadāmo (© Didzis) traki daudz.

Jāizkrāmē čumodāni, jāizmazgā veša, sevi, jāsarēķina grāmatvedība un varbūt pārmaiņu pēc jāaiziet agrāk gulēt. Šo opciju parasti neizdodas piepildīt.
Joprojām, šķiet, ka neatceros visu, kas rīt ir paredzēts darāmo sarakstā (jo, protams, neierakstīju tiklīdz ienāca prātā), bet gan jau... Būs tā, kā jābūt, cerams. :)

Nu jā, saņēmu jau sms ar jautājumu par distanču slēpošanu.

Pārsteidzu dažu labu ar savu esamību LV kā tādu...

Un paguvu atcerēties pirmdienas jezgu ar darīšanām. :D viena probza - telefona nr vajadzīgs, bet pazudis kopš vecais telefons nokārās. :D

Un jā - protams, jādodas pie apdrošinātājiem un jākārto šitā lieta - visus gadus esmu apdrošinājusies un te nu pienāk reize, kad jāizmanto.

Trijatā atlidojām. Kopā jautrāk, arī vilcienā.
manas cerīgās aizdomas piepildījās - Rinalds nav atlaists - viņš dabūja papildus holideja dienas pirms izlidošanas.

Bet vispār pastāstīja, ka vēl pīķa laikā bija ticis melnajā sarakstā - atlaižamo sarakstā, bet kāds mazliet augstāk stāvošs kolēģis aizrakstījis meilu, ka šitas kadrs ir bez soda punktiem, ar tārgetiem, ambassadors, bez fīdbakiem utt, ka nedrīskt šito atlaist. tā viņš vēl strādā. :) Patiesi nezinu, ar kādu galu HR izvērtē darbiniekus. Cits labs pikeris gan tika atlaists, bet draudzene atstāta.

Armīns izpildījās. Uzvilcis kņopju bikses un "laimīgs" tika pie privātā sērča. Atsevišķā kabinetā. Jautri stāsti šai sakarā arī pagātnē - esot ticis reiz arī ar suņiem izošņāts. :D
Patiecoties šim izpildījumam mēs rindā ilgi bijām pēdējie un necerējām sēdēt blakus. Bet beigās kaut kā paveicās, ka ietikām visi rindā, uz spārna, kuru laikam visi brāķēja. Bet naktī jau nav nekāda starpība.

Omi pārsteidzu - nošokēju, jo nebiju teikusi, ka ieradīšos LV. :D Pārsteigums izdevās.

Gribētos dabūt pāris vīna pudeles uz LV no UK...

Pagaidām viss norit pēc gandriz neesošā plāna. :D

Neparasti agri sākās rīts - bez modinātāja pus8. dīvaini. Iekšējasi pulkstenis kļūst tramīgs??

Atkal steigā uz beigām taisīju savu rāmīti, nepabeidzu un pirmo reizi kaut kas nogāja greizi. Nevis kaut kas, bet kaut kas konkrēti, bet cerams, varēs pielabot un tas neizskatīsies kā sagrābstīts. Bet vispārīgi atzinīgi novērtējams darbiņš, pašai prieks un mute smaida (nu izņemot to ķēpu). :) Gribu to vest uz LV, bet vēl neesmu pārliecināta, vai to darīt tagad, vai vēlāk. Varbūt, lai vēl paelpo angļu gaisu?
A moš izdodas aizbraukt rīt atkal uz Hantingdonu, neskatoties uz pārvākšanos? Nabaga Zane - tai "uz galvas uzkrita" pēkšņa piespiedu pārvākšanās vienu dienu pirms lidošanas uz LV.
Akrila krāsas nudien fiziskajos veikalos Pbo nav dabonamas.

Brīnumainā kārtā teju viss apģērbs salīda vienā milzonīgajā čumodānā.
Nils un Nikola arī. Tika izvazāti pa koridori un "nolidināti" pa trepēm. Atrakcijas mājas apstākļos. Galvenais, lai jautri, tomēr Nilam 1 no jautrībām šodien beidzās ar slapjām biksēm.

Laikam esmu apsēsta ar zeķēm.

No pāris apģērba gabaliem tiku vaļā par brīvu, vienu ieguvu to vietā par maksu.
Tāpat arī matu taisnotāju - atbrīvoju Ievas lietām vietu. Man to šobrīd gan vairs nevajag, bet varbūt tomēr sadomāšu.

Bildes arī iztīrīju no kameras atmiņas kartes. Bet neapskatīju. Gan jau vēlāk izsmiešos. :D

Bet formas, formas... papīri. Yaik. Bet tās vajadzētu sapildīt šia mājā, jo zinu, kā ir pie Pola...

Pusi dienas arī lejā ir bardaks, jo Antrai uznāca bzdinkš atkal - jāremontē WC - tā nu Ieviņš ar Uģi ņemās - plēš nost appelējušās tapetes un krāso. Sākumā zaļas, pēc tam rozā (laikam zaļā krāsa izbeidzās). :D Visa māja ož pēc hlora un krāsas. Rīt turpinās. Bet pārvākties tāpat grib. Taču neviens landlords negrib ņemt pretī ģimeni ar 6 pieaugušajiem.

Jāuzdrukā dzejolis Wordā un jāuztaisa smuks.

Rīt būs lielā printēšanas diena un mantu iekraušanas-pārvešanas-izkraušanas diena. Vajadzēs reizes 3.

Šonedēļ atvērām kontus Amazones akciju piešķiršanai. Vēl kāda iespēja saīsināt darba dienu. :D Bet beidzot nedēļa vairs nevilkās kā pierijies gliemezis.

Plāna nav (ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem), bet sarakstā iepildīti visi, kurus gribu satikt. Iecerētā sestdiena Palātai izskatās jāpārceļ uz svētdienu, jo ieraudzīju semināru, uz kuru gribu iziet, bet redzēs... Es ceru, ka tas būs iespējams. Neviens baigi nemaz nav atbildējis. Tomēr ceru, ka būs sniegs un provizoriskais plāns izdosies.

Tas īsumā viss pagaidām... par šonedēļu.

Biļetes beidzot sapirktas, mantas nešķirotas, konts pamazām tukšojas, komunikācija ar LV notiek, Ievai bildes vēl kādu laiku neredzēt no trakās sestdienas, omes vēstules nelasītas (šausmas), formas nesapildītas (kad???), pārtikas krājumi tukšojas straujos tempos. Viss notiek!!!

Istaba beidzot atkal siltāka. Cerams, šonedēļ aukstums vairs nepiemeklēs - tad ir ciešami. Citādi - guļu savā siltajā kamzolī un treniņbiksēs, bet deguns tāpat auksts. Šausmas!!

Un jā... sakarā ar neiespējamību dabūt nākamos hlidejus līdz vasarai, uz baseinu ar vietējiem kajakeriem man laikam netikt... Ja nu vienīgi uz flexy stundu rēķina, daudzu stundu.

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*

Šoreiz bija pagrūti lidot prom no LV... Smagāk kā decembrī. Varbūt tāpēc, ka draugi prasīja, lai palieku, varbūt tāpēc, ka šoreiz zināju, kas mani te sagaida.
Ļotenē nāca miegs, bet pagulēt nevarēju. Nez kāpēc. Kuat gan, iespējams, pagulēju, jo 1,5 stundas pagāja visai ātri, pēdējā bija uz gaidām...

Istabā bardaks pamatīgs, jo mans čemodāns bija glabātuve, bet ceļojuma dēļ nācās visu izmest no tā. :D

Dators arī ir paceļojis pa šo laiku, ir dabūts beidzot uz servisu. Jāsaka, ka firma, kurai tika uzticēts to salabot, to izdarīja labi un ar labu servisu. To es nevarētu teikt par squaretrade warranty. Bet tā ir man apieredze. Citiem varbūt veiksmīgāk. Labs, kas labi beidzas.

Faili visi ir vietās, programmas arī. Uztaisīts repair disks manam Logam. Esets ir legalizēts, bet Eseta rescue disku kaut kā neļāva uztaisīt. Varbūt vēl kaut kad pačakarēšos. Sistēma visa noskanēta, reģistra dati nofiksēti, restore pointi un citas lietas izkoriģētas.

Ak, jā, telefonu dabūju Nokia N82. Protams, vecs un lietots, izgājis caur daudzām rokām. Stikliņš krīt nost. :D Bet tika salabots. Sursurs var pastāstīt, KĀ. :D Baterija švaka, jāsaka pat, sūdīga un dažas lietas ir dīvainas. Nodzēšanas taustiņš atrodas tur, kur iepriekšējam un vispār citiem telefoniem sarkanā klausule. Tā rezultātā jau paguvu nejauši izdzēst īsziņas. Bet nu jau esmu pieradusi. Ieliku jaunāko bekapu, ko atradu un jācer, ka izdosies kaut kad izurbties caur settingiem, jo šis tāds dīvains... Šur tur līdzīgs manam nokrešotajam, bet elementārās lietas neatrdoas tur, kur tām jābūt, vispār neatrodas.

Darbā dažas izmaiņas, dažas sejas parādījušās jaunas, dažas pazudušas. Sliktā ziņa, ko vakar dabūju nejauši dzirdēt... Ka uz peak time kā stow leads būs 1 harpija, kas uzvedas kā Hitlers. Dzīves tur nebūs, jo viņa domā, ka ir cirka dresūras galvenais menedžeris. Ir tikai viens "bet". Mēs neesam dzīvnieki.
Vienbrīd, kad viņa dabūja vietu dokā, nopriecājos, ka nu viņa būs prom no stowa, bet pāragri sapriecājos. Latviete starp citu.

Bet "rietumu frontē" jeb mājās pa lielam bez izmaiņām - Antra joprojām ir izmesta no Freshkuka, šobrīd piestrādā šokolādēs, Uģis joprojām pie kartupeļiem, Antras mamma ar tepat, Sauļa dators ir salabots, vienīgā lielā izmaiņa - Sauļis šodien Audi iegādājies. Un nošokējis Antru kārtējo reizi. Viņam izdodas. :) Bet viņš ir pozitīvais tēls. :)
Aa, nu vienīgi tas, ka šeit ir iestājusies ziemas sezona (vispār jau LV arī - istabā bija riktīgi auksts) un māju sākuši apkurināt, bet manā istabā radiators nesilda, vajag atgaisot, bet nevienam nav atslēgas. Būs jāpalūdz Polam, viņam droši vien, ka ir.

Polam pa lielam ar viss ok, ja neskaita dažas atsevišķas lietas. Dators niķojās, bet sataisīja, dēls joprojām spītīgs, bet izdomājis ne no šā, ne no tā tomēr atteikties no datoršaha atkarības un celties ne vēlāk kā 11. Kaut kāda pozitīvā muša iekodusi. Pārējiem bērniem viss ok un bez izmaiņām. Pats tagad aizbrauca uz Velsu atkal, pie zobārsta.

Šodien jāaiziet nopirkt kaut kādas bikses darbam, izdomāju, ka negribu turienē savas džīnas nonēsāt.

Nezina kāds, vai nav kāda iespēja, ka info vai atskaite, vai vienkārši ziņa tiek nosūtīta uz e-pastu, piemēram, kad es pievienoju jaunu postu? Draugi sūdzējās, nē, nu labi, teica, ka viņi gribētu lasīt, kas notiek manā cibā, bet vajag atgādinājumu par to.

Kad pirmdienā skraidot pa visām LV poliklīnikām, kas kā vieta pati par sevi man nav patīkama, vēl jāpaspēj visu, visu. mamma visu smuki saplānoja, uztaisīja smuku, blīvu pierakstu, kuru gan neizdeās 100% izpildīt aiz tā, ka uzkrita velo serviss uz galvas. un bišķiņ man ome iegrieza... tik bišķiņ,k a vienu dienu es pazaudēju, veltīgi sēžot rindā uz pasi. Kur tik daudz cilvēku grib tā uzreiz pasi mainīt??!? Bet dienas vidū gaidot savu kārtu pie zobārsta, izlasīt atziņu iz grāmatu sērijas "labi vārdi grūtām dienām" "uztraukšanās vēl nekad nevienam nav palīdzējusi" bija tieši laikā.

Dažs dakteris tika atlikts uz nākamo dienu, dažs pēc 3 dienām.
Kopumā skraidīšana atmaksājās.

Arī velo serviss bija ok - sataisīja vairāk nekā prasīju. Ar ātrumiem, kas īsti nestrādā, biju sadzīvojusi jau gadiem, bet nu arī tie strādā. Tiesa, nedabūju notestēt, jo tā arī nesanāca laika izbrautk ar šamo. bet pa lielam izdevās satikt visus, izņemot vienu cilvēciņu (kuru parasti ir grūti notvert), aiziet uz teātri un sadarīt daudzas citas lietas.

Kaut kad, kad tikšu līdz tam, būs arī bilžveidīga atskaite par viesošanos LV.

Viena ķibele sanāca ar ZeltaZives atjaunošanu. Biju piemirsusi, ka, kad uztaisa jaunu debetkarti, jāatjauno reģistrācija uz zelta īsziņu. Pa ceļam uz lidostu mēģināju piereģistrēt, bet tā opcija kaut kur pazudusi. Mēģināju lidostā caur Nordea bankomātu atjaunot, bet tur kaut kas nav riktīgi, jo naudu no konta noņēma, bet kredīts nav atjaunots. nez...

Un 1 cilvēciņu tomēr nepaguvu satikt, bet zināju, ka viņu ir diezgan sarežģīti noķert. Gan jau nākamreiz.

jau pirmie darbiņi sadarīti. Sim karti dabūju. jau aktivizējusies, vēl kredīts jāielādē, tad arī pazvanīt varēšu.

Pasūtīju jaunu debet karti, jo pin kodu, protams, aizmirsu.

Šo to iepirku, samainīju naudu.

Atbraucu mājās, ievērtēju ričuku... Bremžu klucīši ir aptuveni kartona biezumā. :D Visi 4.
Bračka ir tikai braukājis, nav čubinājis nemaz... Gan jau, ka eļļu šams ar nav redzējis sen.

Tātad esmu uz LV zemes. Joprojām grūti tam noticēt. Sirreāli. Vēl lidojot bija sajūta, ka mani aizlidinās kaut kur ne tur. :D
Nepierasti.

It kā biju priecīga par to, ka iepriekšējo nakti maz h gulēju - domāju, ka vismaz varēšu aiziet gulēt arī pēc LV laika kaut cik necik sakarīgi, bet nekā, jo domas maļas pa galvu uz uhti ahti! un bail aizmirst kaut ko no darāmā...

Jāmēģina sarakstīt uz papīra jēlā rindā viss darāmais un tad jāmēģina salikt pa plauktiņiem...

Pagaidām satikti paši tuvākie mīļie radiņi. Un jau dabūju pastūrēt auto. :) Cik komfortabli braukt pa labo pusi un pārslēgties ar labo roku un kreiso atpakaļskata spoguli nemeklēt kaut kur radiolas rajonā. :D

Rīt jālūko agri būt augšā un [vēl nezinu kā] tikt uz centru kaut kā dabūt jaunu sim karti un samainīt naudiņu. tas pats pirmais, tālāk cerams, kaut kā sakārtosies.
Varētu jau ar velo, bet bremzes neesot īsti labas, būs jāpārbauda. Ja nē, varbūt izdosies ar auto, nezinu. Ja nē, tad vecā labā stopēšana. Galu galā uz darbu biju iemanījusies stopēt. Vienīgi atpakaļtikšana ir tāda nestabila, bet gribas pagūt uz zirgu sacensībām. Mūsējie galu galā piedalās.

Es nezinu vēl... rīkot intimņikus ar katru vai uzrīkot kopīgu pasācienu... Nu ar omi kopīgs pasāciens toč nesanāks, tā, ka būs... redzes, kā būs...

Pagaidām jaunumi ir visādi, arī tādi, kurus jau agrāk paredzēju... un dziļi sirdī zināju, ka agri vai vēlu tas sāksies. Dīvainā sajūta pakrūtē ar gaidām laikam ir vainagojusies. Bet vēl nav beigusies. manīs.


Un jāsāk pierast pie tā, ka ir parādījušies kaimiņi blakus mājā un izģērbties vakarā vēlams neuzkrītošāk, jo no meža zvēriem jau parasti "nekautrējos". :D
Vai arī jāuzrīko priekšnesumi un jāiekasē naudiņa. Būtu bērnu programmas un pieaugušo. :D

Kaut nu izdotos arī ar kajaku kaut kur izbraukt. :)

Jāsadabon daži Nr. Nez kāpēc tie pazuduši, kaut gan galvenos Nr biju saglabājusi sim kartēs abās un pārvedusi uz Uk tel. Nu dīvaini tā elektronika ar mani izdarās pēdīgā laikā.

Nevaru sagaidīt, kad būšu LV atkal. :)))))))))

Šī nedēļa arī Amazonē lutināja... Cik iepriekšējā bija pretīga, tik šitā bija superīga (nu protams, esošā darba šķērsgriezumā). :)))

Ejot ārā sastapu pretim nākam bijušo kolēģi no Jark. Prieks, ka viņa tika Amazonē par klīneri, par cik Jark viņu vienkārši izmeta pēc atvaļinājuma...

Cita starpā...

Vakar beidzot arī savāca datoru garantijas sakarā... Cerams, ka dabūšu atpakaļ kārtībā. Štrunts par visām programmām, ceru, ka faili saglabājušies un ka bekaps nostrādās. Līdz šim nav nācies to izmantot...
LV ar būs daudz darāmā datorlietās...

Tāda priecīga sajūta...


AK, un vēl. Šodien dabūju no vecās adreses vēstuli. No darba centra par nodokļu atmaksu. Izrādās, man tiešām pienākas. :) Nav gan daudz salīdzinājumā ar to, ko grasos iztērēt LV, bet tomēr. :) Priecīgi. Kaut vai par to, ka neesmu es viņiem parādā. :)
Izlasīju, ka tuvākajās dienās pārskaitīšot. Paskatījos datumu. 19. augusts. :D Laikam ir jau to izdarījuši. Kaut kad jāpārbauda kontā. :D

bet nu jampadracis ar visu gatavošanos un ar visām peripetijām pēdējās nedēļas sakarā vēl nav beidzies... :D
Man kā vienmēr - nav garlaicīgi. :D

Galvenais bija paņemt visu, kas jāpaņem. :) Viss nesaliida. :D

Citaadi - nu jau seezju te lidostaa ar kutinoshu sajuutu pakruutee. :D :))) Taada prieciiga sjauuta, bet tai pat laikaa taada kuteliiga, taa kaa, kaut kaa nezinaama priekshvakaraa... :))

Izskatās, ka šobrīd manā astro kartē "uzdarbojas" merkurs retrogrādā, ka tehnika diezgan daudz gļuko - visa tehnika, kurai es pieskaros. :D
Nu labi, ne jau visi datori uzreiz lūzt, bet zīmīgi viss kaut kā iet ne visai lāgā dažu dienu laikā.
Cerams, ka šis periods nebūs ilgs, jo, ja nē, tad arī nopirkts jauns telefons nedarbosies...
Esošo arī pirku merkura retrogrāda laikā...
Varbūt tāpēc arī ir daudz ķibeļu. :D Neesmu gan bijusi arī pārāk saudzīga ar to, bet gribēt vēl visam papildus arī izturīgu telefonu, ir laikam par daudz. :D
Zinu, astroskeptiķi ņirdz par šo. Bet, ja iedziļinātos un papētītu, varbūt nemaz vairs neņirgtu. :)

Velobrauciens uz Marholmu ar Polu bija super jauks, tāpat kā uz Eye ar Kristu pirms pāris nedēļām. Laiks saulains... jāizmanto katra saulainā diena. :)
Krists jau ir prom, atpakaļ LV.

Tagad vismaz ir skaidrs, ka daļu mantu sūtīšu ar busiņu uz LV. Jāsazvana Raivis.

Atradu telefona modeli, kuru gribu pēc visām funkcijām. Podziņas maziņas (pamatā runāju par kontroles pogām), bet gan jau pieradīšu. Nokia N82. Nelaime tāda, ka viņu vairs neizlaiž un ss-ā arī neatrodu. Diez ko daudz laika nebūs, iespējams, skraidīt LV pa veikaliem un lombardiem meklēt šo modeli, bet gan jau atnāks pie manis... kaut kādā veidā.
17tais datums man ir saplānots blīvi no rīta līdz pašam vakaram, nekur iespraukties... Otrdien arī jau šis un tas, bet tad vismaz būs laiks, kaut ko pameklēt pilsētā.

Šodien atskārtu, ka man ir arī pase jāatjauno. Sviests, ka tā i derīga tikai 5 gadus. Neesmu taču 5gadīga. Katrā ziņā februārī šai beidzas termiņš. Tas arī uzkritis uz pleciem. Cik ilgā laikā šie taisa pases ~5dienu laikā par paaugstināto maksu var dabūt gatavu?

Ir kāds taisījis caur UK vēstniecību? Cik ilgu laiku tas paņem? Un cik maksā?

Par pirmo!
Esmu dabūjusi atvaļinājumu darbā. 2 gab. Augustā nedēļa un septembrī gandrīz divas.


Par otro!
Man ir biļetes uz Latviju!!!
:))))
Divos virzienos...

"Gaidības" būs beigušās... :D

Bet tā fiziski tagad sāksies intensīvas...

Sacepos...
Kā viens var atcerēties piedzīvojis 41. gada notikumus, ja dzimis 53. gadā??? Šis fakts pats par sevi ļauj izmest visu to rakstu mēslainē. Giļmans bļin.
nu dēļ šitādiem gribas taču izšvirīt tos krievus laukā;
Nu tikai dēļ šitādiem eksemplāriem. Ja nebūtu šitādu naida kurinātāju, varētu dzīvot mierā un saticībā. Kāpēc Latvijā viņi tik biezā slānī? Lietuvā un Igaunijā tā nedzird. Tur šie ir integrējušies.

Un vispār - ar kādām tiesībām ebrejs šitā muld???

Jā, esmu atsākusi lamāties, laikam līdzīgi kā sursurs.
Ne jau dēļ šitā, bet arī, vispār dēļ visa notiekošā, arī šeit, Anglijā, kur daudzi domā, atbraukuši uz Zelta bedri... un domā, ka Anglijā viss ir ideāli. Nu nav - ir savi labumi LV, ir savi - UK.
Lamu vārdu vārdnīca ir paplašinājusies.

Vēl uzzināju, ka Latvijā esot fašistu partija. :D
PS. Esmu lasījusi izsūtīto dienasgrāmatas.