Tram taram
Posted on 2012.09.15 at 02:32Fīlings::
anxious
Tātad esmu uz LV zemes. Joprojām grūti tam noticēt. Sirreāli. Vēl lidojot bija sajūta, ka mani aizlidinās kaut kur ne tur. :D
Nepierasti.
It kā biju priecīga par to, ka iepriekšējo nakti maz h gulēju - domāju, ka vismaz varēšu aiziet gulēt arī pēc LV laika kaut cik necik sakarīgi, bet nekā, jo domas maļas pa galvu uz uhti ahti! un bail aizmirst kaut ko no darāmā...
Jāmēģina sarakstīt uz papīra jēlā rindā viss darāmais un tad jāmēģina salikt pa plauktiņiem...
Pagaidām satikti paši tuvākie mīļie radiņi. Un jau dabūju pastūrēt auto. :) Cik komfortabli braukt pa labo pusi un pārslēgties ar labo roku un kreiso atpakaļskata spoguli nemeklēt kaut kur radiolas rajonā. :D
Rīt jālūko agri būt augšā un [vēl nezinu kā] tikt uz centru kaut kā dabūt jaunu sim karti un samainīt naudiņu. tas pats pirmais, tālāk cerams, kaut kā sakārtosies.
Varētu jau ar velo, bet bremzes neesot īsti labas, būs jāpārbauda. Ja nē, varbūt izdosies ar auto, nezinu. Ja nē, tad vecā labā stopēšana. Galu galā uz darbu biju iemanījusies stopēt. Vienīgi atpakaļtikšana ir tāda nestabila, bet gribas pagūt uz zirgu sacensībām. Mūsējie galu galā piedalās.
Es nezinu vēl... rīkot intimņikus ar katru vai uzrīkot kopīgu pasācienu... Nu ar omi kopīgs pasāciens toč nesanāks, tā, ka būs... redzes, kā būs...
Pagaidām jaunumi ir visādi, arī tādi, kurus jau agrāk paredzēju... un dziļi sirdī zināju, ka agri vai vēlu tas sāksies. Dīvainā sajūta pakrūtē ar gaidām laikam ir vainagojusies. Bet vēl nav beigusies. manīs.
Un jāsāk pierast pie tā, ka ir parādījušies kaimiņi blakus mājā un izģērbties vakarā vēlams neuzkrītošāk, jo no meža zvēriem jau parasti "nekautrējos". :D
Vai arī jāuzrīko priekšnesumi un jāiekasē naudiņa. Būtu bērnu programmas un pieaugušo. :D
Kaut nu izdotos arī ar kajaku kaut kur izbraukt. :)
Jāsadabon daži Nr. Nez kāpēc tie pazuduši, kaut gan galvenos Nr biju saglabājusi sim kartēs abās un pārvedusi uz Uk tel. Nu dīvaini tā elektronika ar mani izdarās pēdīgā laikā.
Nepierasti.
It kā biju priecīga par to, ka iepriekšējo nakti maz h gulēju - domāju, ka vismaz varēšu aiziet gulēt arī pēc LV laika kaut cik necik sakarīgi, bet nekā, jo domas maļas pa galvu uz uhti ahti! un bail aizmirst kaut ko no darāmā...
Jāmēģina sarakstīt uz papīra jēlā rindā viss darāmais un tad jāmēģina salikt pa plauktiņiem...
Pagaidām satikti paši tuvākie mīļie radiņi. Un jau dabūju pastūrēt auto. :) Cik komfortabli braukt pa labo pusi un pārslēgties ar labo roku un kreiso atpakaļskata spoguli nemeklēt kaut kur radiolas rajonā. :D
Rīt jālūko agri būt augšā un [vēl nezinu kā] tikt uz centru kaut kā dabūt jaunu sim karti un samainīt naudiņu. tas pats pirmais, tālāk cerams, kaut kā sakārtosies.
Varētu jau ar velo, bet bremzes neesot īsti labas, būs jāpārbauda. Ja nē, varbūt izdosies ar auto, nezinu. Ja nē, tad vecā labā stopēšana. Galu galā uz darbu biju iemanījusies stopēt. Vienīgi atpakaļtikšana ir tāda nestabila, bet gribas pagūt uz zirgu sacensībām. Mūsējie galu galā piedalās.
Es nezinu vēl... rīkot intimņikus ar katru vai uzrīkot kopīgu pasācienu... Nu ar omi kopīgs pasāciens toč nesanāks, tā, ka būs... redzes, kā būs...
Pagaidām jaunumi ir visādi, arī tādi, kurus jau agrāk paredzēju... un dziļi sirdī zināju, ka agri vai vēlu tas sāksies. Dīvainā sajūta pakrūtē ar gaidām laikam ir vainagojusies. Bet vēl nav beigusies. manīs.
Un jāsāk pierast pie tā, ka ir parādījušies kaimiņi blakus mājā un izģērbties vakarā vēlams neuzkrītošāk, jo no meža zvēriem jau parasti "nekautrējos". :D
Vai arī jāuzrīko priekšnesumi un jāiekasē naudiņa. Būtu bērnu programmas un pieaugušo. :D
Kaut nu izdotos arī ar kajaku kaut kur izbraukt. :)
Jāsadabon daži Nr. Nez kāpēc tie pazuduši, kaut gan galvenos Nr biju saglabājusi sim kartēs abās un pārvedusi uz Uk tel. Nu dīvaini tā elektronika ar mani izdarās pēdīgā laikā.