Tā kā man patīk savu brīvo laiku sagandēt skatoties dokumentālās filmas lielā daudzumā, ik pa brīdim sanāk atrast kaut ko riktīgi krutu, piemērm:

Death Row Interviews

Burvīgs ieskats Ķīnas kriminālsodu politikā un kriminālprocesuālajās tiesībās (there is no presumption of innocence in Chinese law*). Bet kā prevencijas līdzeklis atsevišķos gadījumos droši vien diezgan iedarbīgs, tā teikt "šad tad pa kādam jāpakar, lai kakls jūt cik dibens sver" ((c) V.Artavs). Turklāt visos rietumnieku maniakstorijos, cik nācies redzēt (un šķiet, ka ir nācies redzēt diezgan daudz), aptrūkstās bēdīgā iznākuma atspoguļojums, pārsvarā ir tikai pārskats par visiem grandiozajiem "sastrādājumiem" un vairāk vai mazāk iespaidīgo pakaļdzīšanos (jā, jā, es pati arī grēkoju, bet ne mans uzdevums ir kādu mācīt vai pamācīt, ne kāds manī klausās).


-----------
* Tālākais lasīšanai: The People's Republic of China and the Presumption of Innocence (vecs, bet...) "A common criticism was that the trial of the radical leaders demonstrated how, in China, criminal defendants are "presumed guilty until found guilty.""

Esmu pārdzīvojusi arī kāzu vedējmātēšanu. Un kā gandrīz jebkurš, kas kaut ko tādu ir piedzīvojis varu teikt - NEVER AGAIN! Par laimi labākā draudzene man ir tikai viena, un citi draugi ir vai nu precēti, vai viebj laulības institūtu.

Tagad es varu mierīgi pievērsties Eiropas prokurora studēšanai...
...jo man ir atvaļinājums.

Bwahahaha!

Maijs ir bijis briesmīgs. Un jautrība iestiepsies vēl jūnija sākumā. Kas to būtu domājis, ka pagājšgad vasaras beigās (?) teorētiskā varas nodošana reālistei izvērtīsies pavisam reālā reālistes dominancē. Bet par to kādu citu reizi.
Vēl uz gadu esmu kļuvusi par Ūpīšu likumīgo valdītāju, apkārtni vēl jo projām nepārzinu - par to pārliecinājos (sensenos laikos), kad čī mani izsauca ārā guļak uz Čomski un Gas of Latvia "slepeno koncertu".

Dzīve Ūpīšos

( ... )

Noskatījos visas pieejamās Vikings sērijas, piefiksēju Wardrunu fonā.
Atradu jauno albumu*, klasos un domāju.

Vai šī pasaule ķūtu par labāku vietu, ja hipsteri sāktu audzēt ne tikai bārdas, bet arī matus un muskuļus (pārmaiņas pēc) un klausītos Wardrunu, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Jā! Mana atbilde ir: JĀ!

Bet te varbūt runā tikai manu zviedru senču asinsbalss.



---------------------
* Ar ārkārtīgi burvīgu nosaukumu

Labākam miegam:

Krīpī, krīpī, krīpī!

Sapnī redzēju kā Neige no Alcest pārdod savu dvēseli krustceļu dēmonam (cēlam mērķim gan).

Omnia ir uzcepusi klipu vienai no manām pēdējā laika mīļākajām dziesmām - I don't speak Human.

It kā tas klips ne visai, arī "zemtekstuālā" zaļo propaganda, bet tik bieži komunikācijā ar cilvēkiem gribas bļaustīties: "Because I don't speak human...You can't understand a word I'm saying!"

Dienās, kad eirohu*ņas drāma sit augstu vilni un plaušas ik pa brīdim draud izlekt pa muti ārā, ir tik jauki atnākt mājās un skatīties My Strange Addiction.

Vismaz varu gūt sirdsmieru, ka neesmu ne īsti dīvaina, ne traumēta.

Vēl esmu palaidusi garām the Guild sesto sezonu. Tas gan ir viegli labojams, ņemot vērā sēriju īsumu šņuk.

Ūpīšu jaunākais iemītnieks un mans personīgais portāls uz Nārniju.

Apgūstu cildeno meme mākslu.

( Mans veltījums BB brokastu beigām )

Skatījos Abraham Lincoln: Vampire Hunter un nevarēju saprast kāpēc dažas vietas un specifiski skaņas / vizuālie efekti tik ļoti atgādina nakts sardzi. Līdz titros parādījās: "directed by Timur Bekmambetov".

I lol'd.

Ironiski, ka darbā pirmais komandējums bija par tēmu, kuras lekciju laikā universitātē zem galda lasīju "Kantu" (vispār jau Voltēru, bet daži juristi, pēc kategoriskā imperatīva iekalšanas, visu atlikušo mūžu no Kanta raustās). Klausīšanās neproduktīvā muldēšanā, no kuras nekas nekļūst skaidrāks, ja pēcāk pašai visam tā pat jāburas cauri, tajā laikā likās (un vēl jo projām liekas) galīgi neproduktīvi.
Lidmašīnā blakus apsēdās ārkārtīgi komunikabls krievu jaunietis, kas studē kaut-kur-vācijā, pamanījis, ka es lasu Dostojevski, izstāstīja kā Pēterburgā bijis ekskursijā pa "Noziegumā un sodā" aprakstītajām vietām. Man savukārt vajadzēja iekosties mēlē, lai neieteiktu viņam izlasīt "Idiotu", jo viņš bija tik ļoti Miškins vilcienā (pašā grāmatas sākumā).
( Un viesnīca izcēlās ar dekorācijām )

Pilnmēness un


In the scenario, dubbed 'Zombie Apocalypse', a VIP was trapped in a village, surrounded by zombies when a bomb exploded.

Apokalipse neatnāca*, tas labi, jo varēs turpināt skatīties The Walking Dead. Burvīga atmosfēra, par spīti biežajam wtf, par to kā ar tik švaku krīzes menedžmentu var tik ilgi izdzīvot.

Piemēram:

Varbūt tā ir amerikāņu specifika, bet latvieši nav spējīgi braukt pa vienu joslu pat uz Jūrmalas šosejas karstā vasaras dienā, kur nu vēl zombiju apokalipsē.

Revolution, sakukārt neiesaku galīgi nemaz. Ticamības moments zūd jau pirmajā sērijā, kad galvenā beibe apkārt spriņģo jaunā ādas jakā, spilgtas krāsas džinsos un svaigi ieskruļļotiem matiem. Sižets arī garlaicīgs. Atgādina kaut kādus seriālus par Zenu un Zvēru pāvēlnieku (vai kā viņu tur) iz bērnības.


--------
* lai gan vēl jau ir teorija, ka mēs visi esam miruši, bet par to vēl nezinam.

Darkland Fire bija riktīgi kruts lainaps. Salikts gan diezgan stulbi, bet nez tā laikam ir kaut kāda klasika - salikt lielos māksliniekus pašās beigās, lai skatītāji vairs neko nefiltrē (un 2/3 vispār aiziet prom). Vēl likās dīvaini, ka šādā pasākumā nav neviena apsarga. To gan ievēro tikai tad, ja kāds aizlidina alusglāzi tieši dziedošam rivithedu un skinhedu elkam gar labo ausi. Jā, un skaņotāju, kas aizmieg pie pults es arī pirmo reizi redzēju.
Visforšākie bija Tzolk'in, Empusae un Parzival. Neko īpaši nefočēju, jo ar mabilku roka neceļas un parasti ir kāds kas filmē (bija arī šoreiz).

( ... )

Beidzot!

Izādās tamburīns arī lieti noder kaķu sadzīšanai atpakaļ istabā.

Domāju par barbiturātiem. Jā, ķīmijas skolotāja žagojas.
Jau Krimināllikuma pielikumu studējot (lai atcerētos tos nolāpītos daudzumus), nevarēju saprast, ko tad nabaga barbiturāti noziegušies, jo izklausās vairāk pēc zālēm nekā narkotikām (kaut gan visu izšķir pielietojums). Vienīgais, ko kaut kādās spiegu filmās sagrābstīju par šo sugu, bija patiesības serums.

Pagaidām esmu atradusi divus:
Sodium thiopental
Amobarbital

Pirmo lietoja jaukais mazai Hanibals, lai atcerētos, kā tika apēsta viņa mazā māsiņa, otro lietoja psihiatri pirmajā filmā no iepriekšējā posta. Nevarētu teikt, ka man kā cilvēkam, kas reti melo*, šī tēma būtu ļoti aktuāla, bet interesē tieši tas apspiesto atmiņu aspekts. Pirmajā gadījumā, piemēram, nātrija tiopentāla iedarbība tiek skaidrota ar to, ka grūtāk ir izdomāt melus nekā teikt patiesību, bet kādā veidā, tas varētu izvilkt atmiņas, kas gadiem ir aizmirstas un iestūķētas kādā dziļā stūrī? Ar otro ir apmēram tā pat. Un tad, kad vajag kādu psihiatru, apkārt ir tikai ķīmiķi.



---------------
* Jo nekad nesaki nekad, varbūt melotu, ja būtu par ko. Bet vispār es šo konceptu īsti nesaprotu, vai varbūt tas laika gaitā ir zaudējis savu jēgu.

Svētdienas filmu saraksts, šoreiz par Multiple Personality Disorder no dažādiem skatpunktiem:

1
2
3 (Un protams maniaks ar personības traucējumiem (kas izliekas par MPDiķi), kā tad bez tā)

Atradu burvīgu filmu The Great Global Warming Swindle.
Protams, ir grūti neņemt vērā vidi, kurā esmu uzaugusi un strādājusi, bet arī tīri personisko uzskatu dēļ, vienmēr ir gribējies uzšaut ar ģeogrāfijas grāmatu pa pakausi, tiem kas bļauj "globālā sasilšana lalalalalā". Pirmkārt jau klimata pārmaiņas nevis globālā sasilšana (man ir klusa cerība, ka pēdējā vasara daudzus no šī netikuma būs izārstējusi).
Otrkārt, cik neiedomājami iedomīgam ir jābūt cilvēkam, lai domātu, ka mēs esam tie, kas sadirš klimatu un liek kust nabaga ledājiem. Newsflash - ledus kūst! Tas ir tas, ko ledus ir darījis pēdējos 12 000 gadus un šaubos, ka nabaga tā laika cilvēki kurināja tik daudz ugunskuru, ka ierosināja ledus laikmeta beigas*.
Un vietā, kur zinātnieku onkulis stāstija, ka veisksmīgākais veids, kā projektam iegūt naudu, ir iepīt tur klimatu un globālo sasilšanu, sāku rēkt pilnā kaklā. Tas ir smieklīgi tāpēc, ka tā ir patiesība! Es esmu redzējusi kā cilvēki to dara, jo viņiem gluži vienkārši nav izejas. Citas vides sfēras mirst bada nāvē, kamēr klimatniekiem vajag tikai mācēt pareizi paprasīt.
Es, protams, nesaku, ka tagad visu vajag topīt ar oglēm un mazutu**, kakāt savā akā jebkurā gadījumā ir stulbi, bet beigt skandināt vienu un to pašu un padomāt teiksim par to, kāpēc mūsu reņģēs ir kadmijs, kāpēc jūras krastā var atrast nosprāgušas kaijas, kam pilns kuņģis ar plastmasu. Un varbūt beidzot beigt likt visas olas klimata groziņā. Cilvēkiem liekas smieklīgi visādi mākoņstūmēji, bet tas, ko klimata entuziasti pauž ir gandrīz vai tas pats - ja mēs visi sadotos rociņās, tos mākoņus tomēr varētu pastumt. Ņihuja. Bišķi lielāka saules aktivitāte, pāris vulkāni Islandē un var visas CO2 emisiju kvotas nolaist podā.



---------
* atgādinājums sev - pajautāt tēvam, cik daudz CO2 vajadzētu saštancēt, lai atkausētu visu Latvijas teritoriju no 2 km biezas ledus kārtas (šis varētu kļūt par labu ģimenes joku).
** no otras puses - nav jābūt politologam, lai saprastu, kas ir lobējis ideju par pilnīgu pāreju uz gāzi.

Ugunsnedrošs svečturis

( ... )