Ugunsnedrošs svečturis

( ... )

( MJR cimdu otra puse un vēl )

Upd: pagājšgad uz MJR man bija tik gari nagi :/, tiešām, kur es esmu nogrūdusi tos Bērbaumas cimdus, man ir apriebušies aplauzti nagi.

Reizēm liekas, ka pie radīšanas kāds man ir aizmirsis izsniegt dvēs’les lietošanas instrukciju, un tagad esmu pamesta ar sci-fi kosmosa kuģim līdzīgu vadības pulti pilnīgi bez norādēm. Un neba viena es tāda ik pa brīdim nākas saskrieties ar vēl kādu, kas šļūc pa dzīvi ar konstantu vatdafaku.
Uzaugu pasaulē, kur pie mātes nāca draudzenes un līdz vēlai naktij sūdzējās par to, cik slikti ir. Tas sliktums bija viegli definējams un apspriežams – vīrs tāds un šitāds, bērni neklausa, darbā huiņa. Viss forši – izrunā, aizmirsti, dzīvo tālāk. Tādam sliktumam tik viegli var atrast saknes un piesaisti reālajā dzīvē. Laikam būšu palaidusi garām šo mācību (un visas citas arī) dzīvojot zvēru barā*. Vienīgais, ko varu izšķirt, ir sliktums. Un arī pēdējā laikā jau paliek grūti ar emocionālā un fiziskā sliktuma nošķiršanu. Slikti un viss.
Tad, kad piespiedu kārtā sāka vajadzēt ar to sliktumu tikt galā un dabūt ārā, no sākuma mēģināju izrakstīt, bet kā var uzrakstīt, ja nevar pat izrunāt, jo nav saprotams „KAS TAS PIE VELNA IR”. Izdomāju, ka jāpamēģina izadīt. Dažus gadus vēlāk avatara kundze apgaismoja mani, ka tā ir ergoterapija – viss ko dara, lai neaizietu totālā astrālā.
Šobrīd ir šitik slikti:

(sliktāk nekā citas reizes – uz to norāda krāsas, kas nav zaļas, un austras koki + sātanZa acis)
Tāpēc arī bieži neadu citiem, bet kastītei, jo citiem adot visu laiku jāpiedomā, lai tur iekšā nenonāk kaut kāds draņķis.

upd. ā šitā bija paredzēta kā rekonstrukcija iepriekšējām austraskokzeķēm, kuras sanāca tik platas, ka uzvilktas izskatījās pēc ugg zābakiem nevis zeķēm. Vnk laikā neapstājos.



--------------------
* nafig dzīvē iekārtots tā, ka cilvēkam emocijas attīstās nākamajā līmenī tieši tīņu vecumā, kāpēc ne kādā saprātīgākā vecumā?

Savā vārda dienā pabeidzu dāvanu čimerai vārda dienā:

Īscimdi Juodaragim gatavi (lai gan šobrīd sāk izskatīties, ka drīzāk būs inferno)

p.s. Korespondenci par transportu vairs nepieņemu :D Braukšu ar vēlo autobusu kā parasti un basta.

Jauki pavadīts sestdienas vakars apciemojot brāli un, kā "vecajos labājos laikos", spēlējot Mortal Kombat ar viņu un viņa draugiem. Man kaut kā neiet pie sirds tās modernās pultis ar visādiem džoistikiem, podziņām, knibučiem un lampiņām, jo viss laiks paiet klabinot visas pēc kārtas, īpaši neievērojot kāds tam ir efekts. Bet nu uz beigām jau pieleca kuras pogas saspiežot var dabūt klasisko sadošanu pa žļurbām ar vēdekļiem.

+ pabeidzu kaut ko nezināma nosaukuma - apkakli, lai gan pareizāks nosaukums droši vien būtu ( kakla sildītājs (ja reiz getras ir kāju sildītāji) )
Bet pēdējās dienas šausmīgi sāp galva, iešu, ka kaut kur pagulēt.

Mēģināju iemūžināt savu kapučšalli, ( bet nekas man nesanāca. )

Ha - vēl pat nav pagājušas 24 stundas šaigadā, bet es jau esmu iemācījusies kaut ko jaunu: uzadīt pūci!

Pēdējā nedēļa bija dikti ražīga visādu loriņu ziņā. Pirmāmkārtām, dabūju savus bindus 120 lapiņas kopskaitā.

( citi guvumi )

Tā laime un nelaime ir baigi dīvainā lieta. Tad kad nav nekāda pamata gribas nolīst kādā tumšākā stūrī un griezt vēnazzz. Bet citudien, atkal pilnīgi bez nekāda pamata, uznāk tā dīvainā mirkļalaime, kuru var sajust pat ar muguras smadzenēm. Maniakāldepresija laikam.

( Manis izstrādātā eskeipisma shēma )

( divu vakaru darbs )

Viens no šo brīvdienu veikumiem ir ( home made dancing bells. ) Pirksti smeldz, un es patiesi priecājos, ka pirmajā klasē mani neiemācīja pareizi turēt pildspalvu, jo diez vai es šobrīd spētu atbalstīt jebkādu rakstāmrīku pret rādāmpirkstu, kas ir sadurstīts līdz asinīm (īpaši forši ir aizdurt ar adatu aiz naga :/)

Tad es vēl izdomāju, ka vajadzētu šujammūziku salikt vienā mapē, lai ērtāk.

Un vispār, kas tā par netaisnību, ka mūziku nevar izgaršot! Es domāju tā klasiski - ar mēli nevis ausīm. Un ja mūzika garšotu, tad SF un ORE noteikti garšotu pēc Sērenes saldskābmaizes, bet Auļi pēc ugunskurā ceptiem kartupeļiem... un Iļģi pēc mājās taisītas "gotiņas"...