Irakstu kalendārā: Autechre 12. novembrī Saņu mežā!

Jei!

Ja ir bijusi baskāju bērnība pa baskāju taku var spriņģot, diet un smiet par to, kā brieži cenšas uz pirkstgaliem izlaipot caur dolomīta šķembām.

Tas brīdis, kad tu centrāltirgus pieturā gaidi autobusu uz ģerevņu, un tev paiet garām Širlija Mensone no Garbage.(Un starp citu ļoti organiski iekļaujas apkārtējā aimavā)

Vakar braucu ar vecākiem uz lauikiem, šie priekšējā sēdeklī ļoti nopietni sarunājas par to, kurš cik reizes par kaut ko nobalsojis, tētis lielās, ka no rīta veselas divas reizes paspējis nobalsot, mamma tikai vienu. Pārcilāju galvā visas aktuālās iniciatīvas un nesaprotu par, ko viņi tur balso. Par samazinātu nekustamā īpašuma nodokli? Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos?

Nē, izrādās par "Aso zāli" :D

Salidojumā dejojot ar brāli izmežģīju kāju, kamēr sēdēju malā* un au-au-oju brāļa sieva secināja, ka tagad saprot, kāpēc mūs bērnībā izmeta no dejošanas pulciņa (bija tāds kruts dzelzceļņieku namā), mūsu improvizācijām ir grūti tikt līdzi, kā izrādās, tad pat manām kājām ir grūti tikt līdzi.



* Jā, jo pēc tam es uzvilku kurpes atpakaļ un gāju vēl dejot, šodien kāja saka, ka tā nebija laba doma, ceru, ka rīt varēšu iedabūt zābakā.

Vakar piedalījos pasākumā kopā ar jakutiem, bet beigās izrādījās, ka neviens no klātesošajiem nav jakuts - to varētu drukāt rasisma un ksenofobijas apkarošanas bukletos, jo... nu īstenība tā pat kā skaistums nāk no iekšām.

Par īstenību runājot - pagājšņedēļ sapratu, kas man īstenībā šausmīgi nepatīk konferenču vidē:
- kad cilvēki neievēro sev noteiktās prezentācijas laiku - ja kādam reiz ir piešķirts noteikts laiks prezentēt specifisku tēmu konkrētā laikā, es ļoti saasināti uztveru to, ka kāds paņem tā plašāk (es nedomāju divas reizes plašāk, bet pat trīs vai četras reizes plašāk). Kamon tā ir PREZENTĀCIJA nevis lekcija. Šadās reizēs liekas, ka "prezentētājs" nerespektē ne auditoriju, kas sāk žāvāties un virināt programmu (neesmu redzējusi nevienu prezentāciju, kas pārsniegtu laiku, bet pēc kuras gribētos teikt, ka bija vērts, tiešām laba un tā, NĒ, visas labās ir īsas konkrētas un tam atvēlētā LAIKĀ), ne organizētājus, kas bažīgi skatās pulkstenī un domā kurā brīdī tā pieklājīgāk pateikt, ka varbūt vajadzētu beigt muldēt. Vai tiešām šie cilvēki nekad neizmēģina, cik daudz laika aizņems viņu prezentācija?
- kad cilvēki prezentāciju / runu / whatever LASA no papīra. Vai tiešām jūs gribat izlikties par nopietniem profesionāļiem saķēruši to papīra stērbeli kā glābšanas riņķi. Te nav pamatskola. Es pat esmu ievērojusi, ka nespēju uztvert nevienu šādu "prezentāciju", kas nolasīta no papīra, tikko kā dzirdu, ka cilvēks lasa, tā mans prāts aizceļo imaginārās tālēs.
- kad cilvēki formālos pasākumos nerespektē citu laiku (to es vēl varu saprast starp diviem cilvēkiem, pati varu lielu daļu dienas mēģināt izkasīties no mājas, bet...) - visiem ir sarunāts taksis vienā un tajā pašā laikā no rīta (trijos naktī!!!), bet kaut kā sanāk, ka ~20 cilvēki gaida, kamēr 2 cilvēki padzers kafiju un izdomās pievienoties.

Neaizmirstamās lietas šodien:

- Stjuartes sejas izteiksme, kad septiņos no rīta pasūtu vīnu un atsakos no jebkādām uzkodām.
- Brīdis, kad meklēju kontaktu, kurā iespraust mirstošu laptopu un nonāku pie secinājuma, ka Kiprā ne tikai mašīnas brauc pa nepareizo pusi, bet arī kontakti ir domāti kaut kādiem kreizī šit štepseļiem.

Zomg! Vins Dīzels spēlē D&D!

P.s. Un tā elfu beibe ir Serana no Skyrim!!!

Prieks, ka esmu atgriezusies pāris gadu senā pagātnē - varu atnākt uz darbu, uztaisīt karstu tēju, ietīties šallē un salt kamēr ārā ir +30.

Par trakiem cilvēkiem, kas turpina rakstīt vēstules gan nav prieks.

Ček!

"Data Protection: Council agrees on a general approach"

Spanky the Spank* un zirgu bars.




*Firma tāda atvečaju - pat uz rāmja rakstīts (otrā pusē)

Tā kā esmu kļuvusi par Miera ielas hipsteru*, rīt iešu lūkot sev riteni.
Pēc 16 riteņbraukšanas gadiem varēšu beidzot tikt pie sava - tieši tāda kā gribu - maza, viegla uz kura var sēdēt normāli nevis gandrīz četrāpus ar pakaļu gaisā un kupri mugurā. Līdz šim man ir bijuši tikai omes padomju laika saliekamais, ar izļurkātiem pedāļiem, kas rezultējās caurumā manā celī un brāļa vecais, uz kura jāsēž kā augstāk aprakstīts + ar neērtu sēdekli (vispār dīvaini, ka tieši vīriešu veļukiem ir tie neērtākie sēdekļi), vaļīgām bremzēm un ātrumiem, kas pārslēdzas labākajā gadījumā pēc vairāku dienu braukšanas.

* Kas ir ironiski, jo esmu hipsterofobākais cilvēks, ko pazīstu. Savulaik Čomskī izturēju minūtes divdesmit, un kopš tā laika izvairos apmeklēt līdzīgas šlakas iestādījumus.

Jāpārtrauc klusums, lai pateiktu, ka What We Do in the Shadows ir labākā vampīrfilma, ko nācies redzēt.

Vakar Pasaules Gaisma ieilga līdz pustrijiem naktī, kas, kā likās, varētu nozīmēt to, ka šī diena paies bezgalīgā tumsā.

Bet nē - jūtos svaiga kā gurķītis (t.i. daudzreiz labāk kā pēc dienišķo 7-8 h miega). Varbūt man tiešām vajadzētu mazāk gulēt.

Sasmējos par Kastaņedu:

( Vai tad es lidoju kā putns? )

Brīvdienās pēc vairāk kā mēneša tiku atkal zirgā.

Un rudens vispār ir nenormāli kruts gadalaiks, agrāk nevarēju ciest ne acu galā, bet tagad kaut kā liekas, ka šajā gadalaikā jūtos pat ērtāk kā vasarā.


p.s. Vēl es šodien uzzināju, ka būs jāiet uz pasākumu, kur dreskods ir garā vakarklaita, kur lai tādu rauj?

Pirms MJR atskaites:

Pižģec!!!

Rīgā uzstāsies angļu tumšās elektroniskās mūzikas projekts 'Lustmord'


Aizsitu kalendārā 12. oktobri!

Kad atvaļinājuma pirmā nedēļa iet uz beigām un ir iespēts viss, kas man patīk, bet tik sen-sen nav darīts, rodas atklāsme, ka varbūt kaut kas ar šo sistēmu nav īsti kārtībā.


Bet rīt MJR!

Un parīt ROME!!!

I'm not above the law, but I stand right underneath it, and I hold it up!

-Terry Pratchett 'Snuff'

Vispirms par kaut ko labu - ļoti labu.

Rose Rovine E Amanti pagājušā gada albums Giorni Di Splendore E Sole. Šis ir pirmais Rose Rovine E Amanti albums, ko es varu noklausīties no viena gala līdz otram, pa vidu nepārslēdzot kaut ko citu. Tie, kas ir pazīstami ar šīs grupas daiļradi un nav trū gōti sirdī, droši vien saprot kāpēc. Tās pārpasaulīgi skumjās gaudas vienkātrši nebija izturamas. BET šis albums visu ļoti labi izlīdzsvaro, solists vairs nekauc kā aizšauts suns, bet ja kauc, tad tas vairs nav tik traģiskā atmosfērā, par ko parūpējas pārējās skaņas (izņemot vienu dziesmu, kura laikam tomēr ir domāta traģiska, bet tur ir tik kruta ģitāra, ka kaut kā nepievēršu tam uzmanību) + man šķiet, ka no instrumentiem ir izslēgta vijole (kas ir instruments ar potenciālu sadrūmināt un satraģiskot pat jestrāko gabalu, protams, var arī sajestrot, bet tas imho ir daudz grūtāk un pēc novērojumiem spriežot neviens šo iespēju īpaši nepraktizē). Nekad nebūtu domājusi, ka šo teikšu, bet - patīk akustiskās un elektriskās ģitāras vienlaicīgs pielietojums.

Anyway - čimervārnai (vai vārnčimerai) varētu patikt.

p.s. Dabūt visu (tiešām visu) var iekš dark music, nekādas saites nelikšu, jo man ir aizdomas, ka cibas dievs ne tikai piepilda vēlēšanās, bet arī darbojas kā amatieris kakalalists.