Vispirms par kaut ko labu - ļoti labu.

Rose Rovine E Amanti pagājušā gada albums Giorni Di Splendore E Sole. Šis ir pirmais Rose Rovine E Amanti albums, ko es varu noklausīties no viena gala līdz otram, pa vidu nepārslēdzot kaut ko citu. Tie, kas ir pazīstami ar šīs grupas daiļradi un nav trū gōti sirdī, droši vien saprot kāpēc. Tās pārpasaulīgi skumjās gaudas vienkātrši nebija izturamas. BET šis albums visu ļoti labi izlīdzsvaro, solists vairs nekauc kā aizšauts suns, bet ja kauc, tad tas vairs nav tik traģiskā atmosfērā, par ko parūpējas pārējās skaņas (izņemot vienu dziesmu, kura laikam tomēr ir domāta traģiska, bet tur ir tik kruta ģitāra, ka kaut kā nepievēršu tam uzmanību) + man šķiet, ka no instrumentiem ir izslēgta vijole (kas ir instruments ar potenciālu sadrūmināt un satraģiskot pat jestrāko gabalu, protams, var arī sajestrot, bet tas imho ir daudz grūtāk un pēc novērojumiem spriežot neviens šo iespēju īpaši nepraktizē). Nekad nebūtu domājusi, ka šo teikšu, bet - patīk akustiskās un elektriskās ģitāras vienlaicīgs pielietojums.

Anyway - čimervārnai (vai vārnčimerai) varētu patikt.

p.s. Dabūt visu (tiešām visu) var iekš dark music, nekādas saites nelikšu, jo man ir aizdomas, ka cibas dievs ne tikai piepilda vēlēšanās, bet arī darbojas kā amatieris kakalalists.