Mans pirmais mēģinājums ieviest kosmosu uz nagiem.

( No tāluma izskatās smukāk )

Vo par compulsive hoarding gribēju rakstīt.

Jau kādu nedēļu skatos Hoarders un šausmninos, bet svētdien man bija unikāla iespēja piedalīties pašas vecāsmātes sahordotā ārā sviešanā. Padomju laiks ne vienu vien padarīja par pataloģisku krājēju un droši vien arī citiem latviešiem bēniņos slēpjas kastes ar ziepēm tādā daudzumā, ka visu atlikušo mūžu var nepirkt jaunas, vai kādi 7 gludekļi, mikseri, kafijas dzirnaviņas, n-tās servīzes, lakatiņu kaudzes, ar ko varētu apgādāt suitu sievas vēl vismaz nākamajās piecās paaudzēs, un citi krāmi biezā slānī (tai mājai ir gigantiski bēniņi), tomēr kaut kā neomolīgi, jo man tas droši vien arī ir gēnos un jādomā, ka pie vajadzēgajiem apstākļiem tas izpaustos (pāris reizes tapšu pamesta šņuk-šķuk un sākšu vākt visu pēc kārtas).
Atradām vec-vecmātes Zemgales zīļu vainadziņu, vecāsmātes jaunībsdienu tautas deju svārkus (arī laikam kaut kādus Zemgales vai vienkārši dekoratīvus), savilku to visu mugurā (tagad zinu, ka man ir tievākais viduklis dzimtā, vismaz tajā, kas no mātes puses), apsēju izšūtu priekšautiņu, čigānisku lakatiņu ap kaklu un skraidīju pa māju apkārtējo amjūzmentam. Kārtošanas procesā gan pazuda vainadziņš, kas izraisīja vēl lielāku amjūzmentu.
Pati iehordoju
- divas karalaika bļodas (vienai apakšā nacistu ģērbonis)
- vienu katliņu (sarūsējušo vietā)
- divas māla krūzes, no kurām viena ir gigantiska izmēra (5 litri vai pat lielāka) un alus kausu (izmantošanai par vāzēm, jo man tādu vēl nav)
- māla sautējamo trauciņu + līdzīga paskata apakštasīti no vienas servīzes
- divas koka karotes
- divus priekšautus
- kaut kādus lakatiņus, lielu adītu lakatu
- "rokas mikseri" (man riebst parastie mikseri - lieli un pretīgi, jāglabā kastēs un vienmēr slinkums kaut ko taisīt, jo jāvelk ārā tikai tāpēc, lai sakultu kaut kādu vienu nolāpītu sastāvdaļu, tad jāmazgā un jābāž atpakaļ kastē, fui)
- mīklas rulli (beidzot!)
- tos pašus nelaimīgos svārkus (staigāšanai pa māju)
- droši vien vēl kaut ko, ko tagad esmu aizmirsusi

Šonedēļ iespējams lielākais savācamais objekts - skapis, šobrīd mani raizīgāku dara tas kā šamo izvilks no bēniņiem vēl vairāk neapskādējot, nekā tas, kā viņu uzstibīs uz sesto stāvu pēc restaurācijas.

p.s. Netīšām atradu, so true!

Sestdien apciemoju savu apsi.

( ... )

Kārtējā maniakfilma. Argento varbūt brīžiem ir ļoti smieklīgs, bet, cepuri nost, ar izdomu viņam viss kārtībā, ja citos žmurikos jāžāvājas brīžos, kad kārtējā gaļa tiek sazāģēta tieši tādā pašā veidā kā iepriekšējie upuri, tad Dario Argento filmās var skatīties ar interesi - kā tad šoreiz nabaga upuris tiks apstrādāts. Un visu laiku gribas snapshotot:

( ... )

( MJR cimdu otra puse un vēl )

Upd: pagājšgad uz MJR man bija tik gari nagi :/, tiešām, kur es esmu nogrūdusi tos Bērbaumas cimdus, man ir apriebušies aplauzti nagi.

Šķiet, ka savā cibā nekad neesmu rakstījusi kaut kādas receptes vai paikas gatavošanas piezīmes (piezīmes par to, ka gatavoju paiku, piemēram, "cepu picu, uz griestiem ir mīkla lol" neskaitās), kas ir saprotami ņemot vērā, cik ļoti "lielu" lomu manā dzīvē ieņem paika.
Bet dažādības un bābisma labad - (latviešu variācija par tēmu) Lazanja, vienīgais iemesls kāpēc pati sevi gribētu apprecēt (mirtu 40 gadu vecumā no triekas un vajadzētu ekstra lielu zārku).

( Disklaimeris vegāniem un veģetāriešiem - satur maltās gaļas skatus )

Divas maniakfilmas, pret kurām man bija ieviesušies kaut kādi aizspriedumi, bet zrja! Hannibals ir vienkārši uķuķuķurū!

The Silence of the Lambs

Hannibal

Un izskatās, ka Klarisai iekš "Hannibal" ir gandrīz vai mana dabīgā matu krāsa*, vai arī es esmu sākusi aizmirst kāda ir mana dabīgā matu krāsa.


------------------
* "vidējā aritmētiskā dabīgā matukrāsa", ja ņem vērā, ka šamai, nenosakāmu apstākļu dēļ, patika mainīties no gandrīz blondas līdz gandrīz brūnai, kamēr man zajebala.

Ciblistē kaut kā pēdējās dienās dikti bieži parādās Lucifera vārds. Par tēmu jau esmu izteikusies, bet ja reiz uzvedina uz domām, tad jāapjūsmo Lucifera iedvesmotā daiļrade:

Guillaume Geefs "Le génie du mal", 1848 (jeb vienkārši Lucifers)

Sensenos laikos Briselē redzēju arī otru Lucifera variantu, bet augstākminētais ir glišāks un luciferīgāks par spīti tam, ka ir piekalts baznīcā.

Of the Wand & the Moon - Lucifer (šī ir gandrīz vai dzīvokļa himna, pārmaiņus skan no visām istabām)

Ja distancējas no bābisma lēkmēm, tad esmu atsākusi skatīties The Twilight Zone, un mani ārkārtīgi uzrunāja sērija ar nosaukumu Number 12 Looks Just Like You

"In the near future, crossing into adulthood means undergoing a process called “the Transformation,” a total physical, mental and emotional metamorphosis into one of a dozen prototypes, for the purpose of social harmony. Marilyn Cuberle likes herself just the way she is: conventionally unattractive, intellectually curious, and wholly different. Convinced the Transformation will rob her not only of her body but of her love of learning, Marilyn, completely alone, struggles to resist intense pressure from her family and friends."

Protams, šajā gadījumā cilvēki tika arī breinvošoti, ne tikai vienkārši padarīti līdzīgi, bet es tā domāju, ja visi cilvēki būtu vienādi, vai tas gadījumā neveicinātu, to, ka cilvēki sāktu censties pilnveidoties "iekšķīgi"? Jo cilvēkiem taču vajag kaut kā izcelties, bet izcelšanās ar ārieni būtu ārkārtīgi sarežģīta (ja reiz visi izskatās vienādi).

Reklāma!
(Nevarēju atrast bildi internetos, tāpēc fočēju jaku)

FEE Latvia
projekta mājaslapa ar grafiku
tviteris ar aktuālo informāciju no notikuma vietas
youtube kanāls, kurā būs videodienasgrāmatas

Arī gribu kaut kur iet bet nezinu, kur visas gribamās vietas sanāk darbadienās. Vecāķi laikam vienīgais svētdienā.

Saulgrieži trešais cēliens (vairs nebūs, apsolu, man jau ir apriebies, bet kamēr katrai moirai nav ticis pa savējiem, tikmēr miera nav)

( Yo-ho-ho, (and) after a bottle of rum! )

( saulgrieži 2. cēliens )

OSTu klausos jau gadiem, filmu noskatījos tikai tagad. Vismaz beidzot laba laika izvēle.

Mirstu!
Positive For „Dvēseles Juriste"

Šķiet ka tā ir satversmes tiesa (pārējās ir pārāk noslogotas, lai tur visādi šitādi varētu žākalēties)

Iz The Black Cat

( par estētiku )

Katru reizi, kad man vasarā jāiet uz kādu no plūdu semināriem Rīgas domē, atpakaļ nākot nenormāli gāž lietus.
Šoreiz apskatīju domē izstādītus bērnu un jauniešu zīmējumus:
( māksla )

Bet tagad es esmu atstāta viena, varu skaļi klausīties savu last.fm rādiō un atvilktnē man ir noslēps Lavkrafts!

Inside Nature´s Giants - Racehorse interesanta filma par tīrasiņu anatomiju (ietver zirga sekciju anatomiskos nolūkos un pasaulē burvīgāko skaņu filmas 30. minūtē)


+ visi zina MARVEL variāciju par tēmu, ko ieroču magnāti dara brīvajā laikā (pagrabā montē metāla uzvalkus), bet īstenībā viņi dara šitā. Vienmēr ir bijusi neizskaidrojama patika pret glock ieročiem, lai gan ir tik daudz visādu citu šaujamo. Kad es nomiršu, gribu nonākt nevis debesīs, bet Glock Horse Performance Center.

Reizēm ir labi, ka mabilkai ir kamera. Fotoaparātu aizmirsu mājās, bet Abula savā boksā TIK sulīgi krāca un airējās ar kājām pa sapņu pļavām, ka tas bija jāiemūžina.

Pēcāk pārbaudīju gudrību, ka paēdis (pārēdies) pircējs nopērk mazāk sūdu: ( ne velna )