Tās ir abas divas, taču nevienu vaitrs neuztrauc, jo tāpat skaidrs, ka īstenākie patrioti ir pirmie, kas pamet kuģi.

Latvijas valsts neko nefinansē. FInansē iedzīvotāji, maksājot nodokļus. Tb pamatskolas un vidusskolas finansē pašvaldības (attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji), aber augstskolas ir privātuzņēmumi, kas peļņas vārdā arī mandarīnu valodu ieviesīs, ja vajadzēs. Savukārt izglītības kvalitāte krievu valodā ir augstāka kaut ar to vien, ka ir pieejams daudz plašāks literatūras klāsts, bet tāpat nesapratīsi.

(Reply to this) (Thread)

Apgalvojums: "Latvijas valsts neko nefinansē. FInansē iedzīvotāji, maksājot nodokļus" ir, maigi sakot, nedaudz dīvains. It kā, runājot par valsts finansējumu, kāds kādreiz būtu domājis, ka to pamatā neveido nodokļi un ka nodokļu naudas sadale nebūtu valsts primārā funkcija.
Kas attiecas konkrēti uz vispārējās izglītības budžetu - pašvaldības finansē skolu ēkas un tehnisko aprīkojumu, kā arī tehniskā, atbalsta un administratīvā personāla atalgojumu. Skolotāju algas, kā arī ar izglītības programmu ieviešanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai 'sadalīt' nozīmē 'finansēt'?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Valsts kā subjekts ietver arī iedzīvotāju kopumu.

Analogi kā "Braunu ģimene finansē sava vecākā dēla studijas" var nozīmēt to pašu, ko "Braunu ģimene noteiktu daļu savu ienākumu iedala sava vecākā dēla studijām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm - analoģija būtu precīzāka tikai, ja Braunu ģimenes dēls būtu iedevis savai gimenei daļu no sava ienākuma, lai finansētu savas studijas - nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži. Jo valsts, resp., visi nodokļu maksātāji finansē arī nodokļu nemaksātāju noteiktu vajadzību apmierināšanu.
Bet negribētos izvērst diskusiju, cik korekti vispār ir salīdzināt valsts un vienas mājsaimniecības finanšu aktivitātes.
Manas iepriekšējās replikas mērķis bija tikai norādīt, ka pretstatīt "valsti" un "iedzīvotājus, kas maksā nodokļus" ir aplami.

(Reply to this) (Parent)

Es pajautāju tāpat kā jebkurš tūrists varētu pajautāt. Bet tev mani (ne)patriotiskie motīvi, protams, labāk zināmi nekā man pašai. Domāju vairāk pamata un vidējo izglītību - kāds tur literatūras klāsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tūristi jautā kur ir tas piemineklis, uz kuru var pačurāt, nevis iedziļinās izglītības sistēmas niansēs.

(Reply to this) (Parent)

Savukārt izglītības kvalitāte krievu valodā ir augstāka kaut ar to vien, ka ir pieejams daudz plašāks literatūras klāsts, bet tāpat nesapratīsi.

Nu, ja šo piesauc kā argumentu, nesaprotu, kāpēc mēs te tizlojamies & visu neesam uz angļu valodu pārcēluši. Tici man, šajā valodā pētījumu apjoms un līdz ar to literatūras klāsts ir vēl plašāks :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, te vajadzētu specializāciju. Ja gribi mācīties IT jomā, mācies angļu valodā. Gribi projektēt zemūdeni, mācies krievu valodā. Letiņiem, šķiet, nekas vairāk par lauksaimniecības augstskolām nepaliks, un arī tur var diskutēt. Nu, varētu vēl, vienīgi, taisīt augstskolu, kur gatavo padomes locekļus, vienīgi ar to mācību literatūru švakāk, ja vien neskaita Lato Lapsas grāmatas.

(Reply to this) (Parent)

izglītība krievu valodā te sen jau ir bijusi. krievu valodā strādā vai puse skolu un saglabāt esošo ir vieglāk nekā visu pārtaisīt. jo liels bars skolotāju būtu jāiemāca runāt latviski bez akcenta. turklāt par katru latviešu valodas īpatsvara palielinājumu notiek milzu demonstrācijas, ko sabiedrība uztver samērā sāpīgi. process notiek, bet tik pakāpeniski, cik sabiedrība to spēj izturēt. pazīstu vienu ļoti gudru krievu skolotāju, kuru atlaida no darba par latviešu valodas neprašanu. ceru, ka šādu gadījumu ir maz un sistēma lēnām pielāgojas pārmaiņām.

(Reply to this) (Thread)

Nē, nu, par politiku viss skaidrs. Es par praktisko aspektu prātuļoju. Tb kāpēc paši krievi ir pret mācībām latviešu valodā vai kādā nu vēl modīgā multilingvālā sistēmā - visiem vienā -, jo tādā veidā atbrīvotos resursi izglītības kvalitātes uzlabošanai visiem - ij latviešiem, ij krieviem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es dzīvoju tādā vietā, kur vēl joprojām pastāv skolā divās plūsmās, latviešu valodā un krievu. Jaunākais bērns jau bērnudārzā apguva krievu valodu, tāpēc, ka latviešu bērnudārzā, latviešu grupiņā bija 50% krievu bērnu. Gandrīz visi sāka mācīties latviešu plūsmā. Tātad viss jau notiek, vecāki paši ir aptvēruši, kāda valoda bērnam būs nepieciešama turpmākajā dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk, tātad tās krievu plūsmas uzturēšana tevis minētajā skolā ir nelietderīga resursu šķērdēšana. Tā var saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tā "krievu plūsma" jau neprasa papildus līdzekļus. Ja krievu klases mācītos latviski, tās lietotu to pašu ēku un aprīkojumu, viņus mācītu tie paši skolotāji - tikai latviski. Nu, vai citi skolotāji, bet par tādām pašām algām. Ietaupījumu īsti neredzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc tādas krievu klases ir vajadzīgas? Ja vēl maziņas, jo, kā augstāk minēts, "gandrīz visi aizgāja uz latviešu plūsmu"? Pieņemot, ka tā ir "parasta" skola nevis skola ar īpašu novirzienu, jo novirzienskolas ir cita opera - tur savukārt klases ir pilnas nokomplektētas ar attiecīgi novirzītajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir parasta pamatskola. Vienkārši šeit tā krievu plūsma "nomirs dabīgā nāvē", bez cittautībnieku sašutuma kliedzieniem un sarkanā karoga vicināšanas.

(Reply to this) (Parent)

Es tagad ne par vajadzīgumu, bet par to, ka nesanāks taupīt. "krievu klases" nav mazākas par "latviešu klasēm" - un noteikti ne dārgākas - jo skolotāja darba samaksas tarifikācija ir atkarīga no skolēnu skaita klasē. Resp., es gribēju teikt, ka no budžeta viedokļa šobrīd ir vienalga, vai Vaņa, Petja un Maša mācās latviski vai krieviski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī par to pašu. Teiksim, 10.a (latviešu) klasē mācās desmit latvieši un pieci krievi, 10.b (krievu) klasē - pieci krievi. Ir racionāli uzturēt 10.b klasi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet neuztur taču!!!! Neviens direktors Rīgā (vai cita lielākā miestā, kur vispār šāda problēma varētu rasties) nevērs vaļā klasi ar pieciem skolēniem (kas nozīmētu samazinātu atalgojumu visiem skolotājiem, kuri šajā klasē māca). Realitātē tāda 10.b nenokomplektētos, jo 5 atnākušajiem (Vaļa, Slaviks, Žeņa, Saša un Daša) ieteiktu vai nu pievienoties 10.a klasei vai meklēt citu skolu.
Un pat mazticamajā gadījumā, ja šo klasi atvērtu, tā izmaksātu ievērojami lētāk, nekā klase, kurā ir 30 skolēni.

(Reply to this) (Parent)

Kā zināms, pie mums te ar to racionalitāti ir tā, kā ir. Bet skaidri zināms ir viens, kad to 10.b vairs nevarēs nokomplektēt, tad viņas vairs nebūs. Un tie skolotāji, kuri vēl nebūs pensijā, tāpat būs spiesti iemācīties to latvju valodu vai ...

(Reply to this) (Parent)

tā nav gluži resursu šķērdēšana; tā ir bilinguāla audzināšana. pie vietējās gandrīz divvalodības ir vēlams, ka jaunieši labi prot gan latviešu, gan krievu valodu. vismaz ar krievu jauniešiem tas pašlaik notiek veiksmīgi, pateicoties pašreizējām krievu skolām. mācīt latviešu skolās krievu valodu pietiekmā daudzumā - tas būtu nākamais, kas jāpanāk. tu varbūt nezini pēdējo pāris gadu cepienu - latviešu jauniešiem liela daļa vietējo darbu nav pieejama, ja viņi neprot krievu valodu. visa apkalpojošā sfēra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īsti nesaprotu loģiku: ja bilingvālā audzināšana krieviem iemāca latviešu valodu (tb krievi prot latviešu valodu), tad kāpēc apkalpojošā sfērā strādājošiem obligāti jāprasa krievu valodas zināšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka ir klienti, kas vēlas runāt krieviski vai arī runā tikai krieviski, piemēram, tūristi.

(Reply to this) (Parent)

darba devēji grib un prasa. palasi darba sludinājumus - bez krievu valodas zināšanām tu nevarēsi strādāt par biļešu kontrolieri, veikala pārdevēju, klientu apkalpotāju bankā un daudzos gadījumos arī par ārstu. lauku veikalā droši vien nevajag, bet pilsētā gan. jo klientam vienmēr taisnība un kam vajadzīgs darbinieks, kas pusi klientu sūta uz poda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

resp problēma vairs sen nav ar krieviem, problēma ir ar latviešiem. ja kādam vajag cilvēku, kas strādās ar vietējiem klientiem, viņš jau defoltā ņems krievu jaunieti, jo tas kā likums abās valodās pratīs gan raiti runāt, gan labi rakstīt.

(Reply to this) (Parent)

tā ir neliela daļa, kas ir pret. bet tā arī sataisa lielāko troksni.
ir viens rotaļlaukums, kur manējie bieži sastopas ar krievu bērniem. mazie krievi sarunā ar manējiem tūlīt pāriet uz latviešu valodu. daži runā tekoši, citi visu laiku saka "kā tevi sauc", bet visumā visi ir pazīstami ar otru valodu. tā ka lēnā gaitā viss notiek.

(Reply to this) (Parent)

pirmkārt, es īsti neredzu iespējamu ietaupījumu gadījumā, ja valsts pārtrauktu "finansēt izglītību krievu valodā" - bērni taču paliek, skolas viņiem vajag, skolotājiem jāmaksā, neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi to dara. gluži otrādi, būtu vēl papildu izdevumi skolotāju pārapmācībai vai nomaiņai (ja nu vēl ir saglabājušies tādi, kas nespēj pasniegt latviešu valodā). vienīgais - mācību līdzekļu sarakstīšana (drukāšana jau tāpat saglabātos) krievu valodā, taču nedomāju, ka valsts to finansētu lielā apjomā.

otrkārt, jocīgs jautājums, ja pārveidojam to, piemēram, kāpēc valstij būtu jāfinansē izglītība angļu valodā, vai franču, vai vācu... jo nav taču tādas tīras krievu izglītības sistēmas, "krievu skolās" arī ir stundas latviešu valodā noteiktā procentuālajā attiecībā (neatceros - 20 vai 40%), pēc būtības tās ir skolas, kurās "pastiprināti" māca krievu valodu

(Reply to this) (Thread)

Man nav nedz datu, nedz dziļas izpratnes par to, kā darbojas izglītības sistēma, tādēļ pieņēmumus grābšu no gaisa.
1. Skolu un plūsmu aizpildījums. Teiksim, blakus divas pustukšas skolas - viena latviešu, viena krievu, vai tāda pati situācija vienā divplūsmu skolā.
2. Vai tiešām būtu nepieciešama speciāla krievu skolotāju pārapmācība (pēc cik tur tiem bilingvālās izglītības gadiem jau)? Skolotājiem taču visu laiku ir kaut kādi kvalifikācijas celšanas kursi un atestācijas. To ietvaros arī pamazām pārmācās.
3.Mācību līdzekļi, programmu izstrāde un to realizēšana, pārraudzības administrēšana utt utjp.

Tā vietā varētu visas skolas modernizēt, palielināt svešvalodu apguvi nevis tikai kā atsevišķus priekšmetus, bet līdzīgi pastāvošajam bilingvālajam principam krievu skolās. Lai skolas beidzējam, iestājoties augstskolā ārzemēs, nav visa pamatskolas viela mērkaķa ātrumā jāpārmācās - teiksim, matemātikā kaut vai pamatdarbības citās valodās iemācīties, citos priekšmetos personu un vietvārdu nosaukumus oriģinālvalodās iemācīties utt. Un visi priecīgi, visi konkurētspējīgi, neviens nav abižots.

Atvainojos par neveiklu valodu - man šausmīgi nāk miegs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Man arī nav konkrētu datu, bet nezinu nevienu gadījumu, kad līdzās pastāvētu pustukšas skolas un netiktu apvienotas, resp., "optimizētas".
2. Tā saucamā "mazākumtautību izglītības programma" pilnībā atmesta diez vai tiktu, arī likvidējot "krievu plūsmu", jo valstī turpinās pastāvēt mazākumtautību izglītības iestādes, kaut vai privātas (kas, manuprāt, ir apsveicami), un izglītības standartus tāpat izstrādā IZM.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visa veidu specializētās skolas vajag - par to nav runas, taču es prātoju par "parastajām" skolām. Par sašķeltu sistēmu, kas būtība māca (vai kam būtībā būtu jāiemāca) vienu un to pašu.

(Reply to this) (Parent)

ietaupījums būtu tad, ja rus skolotāji saņemtu lielākas algas, nekā lv skolotāji. vai kāda cita absurda situācija. kuras nav, attiecīgi...

(Reply to this) (Thread)

sk. atbili dinķenei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, krii man izņēma vārdus no mutes :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tobiš, tas, ka laukos skolas stāv pustukšas, totāli nav saistīts ar izglītības valodu [meņģelē pirmo klasi šogad vispār neizdevās savākt, ne ar latviešiem, ne krieviem], bet rīgā skolas un citās lielākās pilsētās skolas ir pilnumpilnas.

(Reply to this) (Parent)