Nē, nu, par politiku viss skaidrs. Es par praktisko aspektu prātuļoju. Tb kāpēc paši krievi ir pret mācībām latviešu valodā vai kādā nu vēl modīgā multilingvālā sistēmā - visiem vienā -, jo tādā veidā atbrīvotos resursi izglītības kvalitātes uzlabošanai visiem - ij latviešiem, ij krieviem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es dzīvoju tādā vietā, kur vēl joprojām pastāv skolā divās plūsmās, latviešu valodā un krievu. Jaunākais bērns jau bērnudārzā apguva krievu valodu, tāpēc, ka latviešu bērnudārzā, latviešu grupiņā bija 50% krievu bērnu. Gandrīz visi sāka mācīties latviešu plūsmā. Tātad viss jau notiek, vecāki paši ir aptvēruši, kāda valoda bērnam būs nepieciešama turpmākajā dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu lūk, tātad tās krievu plūsmas uzturēšana tevis minētajā skolā ir nelietderīga resursu šķērdēšana. Tā var saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tā "krievu plūsma" jau neprasa papildus līdzekļus. Ja krievu klases mācītos latviski, tās lietotu to pašu ēku un aprīkojumu, viņus mācītu tie paši skolotāji - tikai latviski. Nu, vai citi skolotāji, bet par tādām pašām algām. Ietaupījumu īsti neredzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc tādas krievu klases ir vajadzīgas? Ja vēl maziņas, jo, kā augstāk minēts, "gandrīz visi aizgāja uz latviešu plūsmu"? Pieņemot, ka tā ir "parasta" skola nevis skola ar īpašu novirzienu, jo novirzienskolas ir cita opera - tur savukārt klases ir pilnas nokomplektētas ar attiecīgi novirzītajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir parasta pamatskola. Vienkārši šeit tā krievu plūsma "nomirs dabīgā nāvē", bez cittautībnieku sašutuma kliedzieniem un sarkanā karoga vicināšanas.

(Reply to this) (Parent)

Es tagad ne par vajadzīgumu, bet par to, ka nesanāks taupīt. "krievu klases" nav mazākas par "latviešu klasēm" - un noteikti ne dārgākas - jo skolotāja darba samaksas tarifikācija ir atkarīga no skolēnu skaita klasē. Resp., es gribēju teikt, ka no budžeta viedokļa šobrīd ir vienalga, vai Vaņa, Petja un Maša mācās latviski vai krieviski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī par to pašu. Teiksim, 10.a (latviešu) klasē mācās desmit latvieši un pieci krievi, 10.b (krievu) klasē - pieci krievi. Ir racionāli uzturēt 10.b klasi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet neuztur taču!!!! Neviens direktors Rīgā (vai cita lielākā miestā, kur vispār šāda problēma varētu rasties) nevērs vaļā klasi ar pieciem skolēniem (kas nozīmētu samazinātu atalgojumu visiem skolotājiem, kuri šajā klasē māca). Realitātē tāda 10.b nenokomplektētos, jo 5 atnākušajiem (Vaļa, Slaviks, Žeņa, Saša un Daša) ieteiktu vai nu pievienoties 10.a klasei vai meklēt citu skolu.
Un pat mazticamajā gadījumā, ja šo klasi atvērtu, tā izmaksātu ievērojami lētāk, nekā klase, kurā ir 30 skolēni.

(Reply to this) (Parent)

Kā zināms, pie mums te ar to racionalitāti ir tā, kā ir. Bet skaidri zināms ir viens, kad to 10.b vairs nevarēs nokomplektēt, tad viņas vairs nebūs. Un tie skolotāji, kuri vēl nebūs pensijā, tāpat būs spiesti iemācīties to latvju valodu vai ...

(Reply to this) (Parent)

tā nav gluži resursu šķērdēšana; tā ir bilinguāla audzināšana. pie vietējās gandrīz divvalodības ir vēlams, ka jaunieši labi prot gan latviešu, gan krievu valodu. vismaz ar krievu jauniešiem tas pašlaik notiek veiksmīgi, pateicoties pašreizējām krievu skolām. mācīt latviešu skolās krievu valodu pietiekmā daudzumā - tas būtu nākamais, kas jāpanāk. tu varbūt nezini pēdējo pāris gadu cepienu - latviešu jauniešiem liela daļa vietējo darbu nav pieejama, ja viņi neprot krievu valodu. visa apkalpojošā sfēra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īsti nesaprotu loģiku: ja bilingvālā audzināšana krieviem iemāca latviešu valodu (tb krievi prot latviešu valodu), tad kāpēc apkalpojošā sfērā strādājošiem obligāti jāprasa krievu valodas zināšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka ir klienti, kas vēlas runāt krieviski vai arī runā tikai krieviski, piemēram, tūristi.

(Reply to this) (Parent)

darba devēji grib un prasa. palasi darba sludinājumus - bez krievu valodas zināšanām tu nevarēsi strādāt par biļešu kontrolieri, veikala pārdevēju, klientu apkalpotāju bankā un daudzos gadījumos arī par ārstu. lauku veikalā droši vien nevajag, bet pilsētā gan. jo klientam vienmēr taisnība un kam vajadzīgs darbinieks, kas pusi klientu sūta uz poda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

resp problēma vairs sen nav ar krieviem, problēma ir ar latviešiem. ja kādam vajag cilvēku, kas strādās ar vietējiem klientiem, viņš jau defoltā ņems krievu jaunieti, jo tas kā likums abās valodās pratīs gan raiti runāt, gan labi rakstīt.

(Reply to this) (Parent)

tā ir neliela daļa, kas ir pret. bet tā arī sataisa lielāko troksni.
ir viens rotaļlaukums, kur manējie bieži sastopas ar krievu bērniem. mazie krievi sarunā ar manējiem tūlīt pāriet uz latviešu valodu. daži runā tekoši, citi visu laiku saka "kā tevi sauc", bet visumā visi ir pazīstami ar otru valodu. tā ka lēnā gaitā viss notiek.

(Reply to this) (Parent)