tā nav gluži resursu šķērdēšana; tā ir bilinguāla audzināšana. pie vietējās gandrīz divvalodības ir vēlams, ka jaunieši labi prot gan latviešu, gan krievu valodu. vismaz ar krievu jauniešiem tas pašlaik notiek veiksmīgi, pateicoties pašreizējām krievu skolām. mācīt latviešu skolās krievu valodu pietiekmā daudzumā - tas būtu nākamais, kas jāpanāk. tu varbūt nezini pēdējo pāris gadu cepienu - latviešu jauniešiem liela daļa vietējo darbu nav pieejama, ja viņi neprot krievu valodu. visa apkalpojošā sfēra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īsti nesaprotu loģiku: ja bilingvālā audzināšana krieviem iemāca latviešu valodu (tb krievi prot latviešu valodu), tad kāpēc apkalpojošā sfērā strādājošiem obligāti jāprasa krievu valodas zināšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka ir klienti, kas vēlas runāt krieviski vai arī runā tikai krieviski, piemēram, tūristi.

(Reply to this) (Parent)

darba devēji grib un prasa. palasi darba sludinājumus - bez krievu valodas zināšanām tu nevarēsi strādāt par biļešu kontrolieri, veikala pārdevēju, klientu apkalpotāju bankā un daudzos gadījumos arī par ārstu. lauku veikalā droši vien nevajag, bet pilsētā gan. jo klientam vienmēr taisnība un kam vajadzīgs darbinieks, kas pusi klientu sūta uz poda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

resp problēma vairs sen nav ar krieviem, problēma ir ar latviešiem. ja kādam vajag cilvēku, kas strādās ar vietējiem klientiem, viņš jau defoltā ņems krievu jaunieti, jo tas kā likums abās valodās pratīs gan raiti runāt, gan labi rakstīt.

(Reply to this) (Parent)