Man nav nedz datu, nedz dziļas izpratnes par to, kā darbojas izglītības sistēma, tādēļ pieņēmumus grābšu no gaisa.
1. Skolu un plūsmu aizpildījums. Teiksim, blakus divas pustukšas skolas - viena latviešu, viena krievu, vai tāda pati situācija vienā divplūsmu skolā.
2. Vai tiešām būtu nepieciešama speciāla krievu skolotāju pārapmācība (pēc cik tur tiem bilingvālās izglītības gadiem jau)? Skolotājiem taču visu laiku ir kaut kādi kvalifikācijas celšanas kursi un atestācijas. To ietvaros arī pamazām pārmācās.
3.Mācību līdzekļi, programmu izstrāde un to realizēšana, pārraudzības administrēšana utt utjp.

Tā vietā varētu visas skolas modernizēt, palielināt svešvalodu apguvi nevis tikai kā atsevišķus priekšmetus, bet līdzīgi pastāvošajam bilingvālajam principam krievu skolās. Lai skolas beidzējam, iestājoties augstskolā ārzemēs, nav visa pamatskolas viela mērkaķa ātrumā jāpārmācās - teiksim, matemātikā kaut vai pamatdarbības citās valodās iemācīties, citos priekšmetos personu un vietvārdu nosaukumus oriģinālvalodās iemācīties utt. Un visi priecīgi, visi konkurētspējīgi, neviens nav abižots.

Atvainojos par neveiklu valodu - man šausmīgi nāk miegs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Man arī nav konkrētu datu, bet nezinu nevienu gadījumu, kad līdzās pastāvētu pustukšas skolas un netiktu apvienotas, resp., "optimizētas".
2. Tā saucamā "mazākumtautību izglītības programma" pilnībā atmesta diez vai tiktu, arī likvidējot "krievu plūsmu", jo valstī turpinās pastāvēt mazākumtautību izglītības iestādes, kaut vai privātas (kas, manuprāt, ir apsveicami), un izglītības standartus tāpat izstrādā IZM.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visa veidu specializētās skolas vajag - par to nav runas, taču es prātoju par "parastajām" skolām. Par sašķeltu sistēmu, kas būtība māca (vai kam būtībā būtu jāiemāca) vienu un to pašu.

(Reply to this) (Parent)