Nav visai laba analoģija - daži izsisti logi un zobi vienā garlaicīgā Eiropas nomales pilsētā pret nu jau četras dienas ilgstošiem asiņainiem nemieriem (viņu varasiestādes pašas šobrīd piesauc 15 bojāgājušos, tātad reāli ir vairāk) valsti, kura ir viens no nozīmīgākajiem spēlētājiem ne tikai savā ļoti specifiskajā reģionā, bet visā pasaulē.
Nu, bekgraunds it kā visiemzināmais - autoritārs režīms, neapmierināta, regulāri burkšķoša tauta. Protesti tik tiešām varēja sacelties spontāni - nebūtu pirmā reize, un augsne protestēšanai auglīga, bet var būt arī ārvalstu izprovocēti, jo ieinteresēto varas maiņā ir ārkārtīgi daudz, drīzāk būtu grūti nosaukt, kurš no lielajiem spēlētājiem (ASV, Krievija, Izraēla, Līča arābu valstis...) nelolotu vīzijas par citādu Irānu.
Ja tie ir tikai vietējas cilmes protesti, tas varētu ātri noklust. Skrūves tiktu pievilktas stingrāk, tauta kurnētu klusāk un vēl naidīgāk, daudz politieslodzīto un nošauto, bet pasaulei, kā parasti, būtu pie kājas.
Ārējai ietekmei var būt divējādas sekas - vai nu ilgstošs posts un haoss (kā pēc visādiem arābu pavasariem nesenā pagātnē), vai reāla varas maiņa - un tas jau būtu pagalam interesanti.
Zīmīgi, ka Netanjahu jau uzstājies ar paziņojumu, ka Izraēla nav ne pie kā vainīga, tikai vēl sekmes protestētājiem.:)
un kā tev liekas, būs tā varas maiņa vai nē? un kāda būtu tā citādā Irāna, ko vēlētos redzēt citas valstis? es tikai atceros savu sarunu ar vienu irāņu režisoru pirms pāris gadiem, kurā viņš man teica, ka viņiem Rietumi drusku liek mieru, jo ''we fucked them up first''. bet tā kā bija vēls un mēs bijām festivālā, baigi daudz par politiku nerunājām, viņš man vienkārši stāstīja par savu bārdu.
Nav ne jausmas, kas tur būs, kristāla lode nestrādā.:)
Kas attiecas uz citām valstīm - katrai, protams, ir savas intereses. Pamatā - lai pie varas ir kāds, ar ko tieši viņējie var ko izdevīgu sarunāt un padraudzēties pret kopīgajiem ienaidniekiem.
Nez, personāžam, kam patīk norādīt, ka šejienes feministes jau nu galīgi ne par ko ņemās kā reiz varētu būt interesanti Irānai pasekot, ja ne vairāk, tad vismaz vairāk munīcijas saviem 'lūk TĀS ir īstās feministes' savākties.
Irāna, atšķirībā no vienas otras citas valsts tajā reģionā, vairumu 20tā gadsimta bija visai sekulāra valsts. Kā rezultātā dabūja revolūciju, kurā viena no kustībām bija sievietes, kas aktīvi cīnījās par savām tiesībām nēsāt hidžābus. Tagad masu medijiem ļoti patīk viena no varonēm, kas, re, protestos uzdrīkstējās hidžābu noraut. Tas, protams, tāds sīkums kopējā pasākumā - bet zin kā, ja jāiebaksta viens interesants aspekts, tad kāpēc ne šis.
Vai šis būs vēl viens 1977tais, vai tomēr tikai vēl viesn 2009tais pagaidām ir daudz par agru spriest.
Hidžābam nav jābūt kategoriski aizliegtam, lai cīnītos par tiesībām to nēsāt. Geju praidi taču notiek arī vietās, kur homoseksualitāte nav krimināli sodāma, ne? Vai, tuvāk tēmai, pliko krūšu protesti NYC, kur tas ir visnotaļ atļauts, vienkārši nav pieņemts.
78tajā nebija aizliegts, bet simboliska vēsture ar tās pašas dinastijas pirms tam izdou striktu aizliegumu, pēc kura laikam jau kaut kāda diskriminācija saglabājās ir cits stāsts.
Hidžabs nebija aizliegts, bet čadra un pilnīga sejas aizsegšana, cik atceros, bija gan. Tas izsauca ļoti daudzu konservatīvu cilvēku sašutumu, jo dievbijīgas omītes vairs negāja uz tirgu - un vispār ārpus no mājas, tikai sēdēja un raudāja, ka nolādētie Rietumu līdzskrējēji viņas pazemo un izģērbj.
BTW, toties ar čadrām staigāja ļoti daudzas, īpaši dienvidos. Tur man pašai sagribējās nopirkt čadriņu, jo zem tās varētu atļauties uzvilkt visu ko īsu un plānu, un nebūtu tik karsti kā hidžabā ar garajām biksēm un garajām piedurknēm.
Līdz ar šo (manuprāt, visai svarīgo) aspektu iezīmējas diezgan būtiska nianse - t.i., vai feminisms nozīmētu solidarizēšanos tikai ar tām, pārsvarā sekulāri orientētajām dāmām, kuras uz barikādēm brīvi plivina matus, vai arī ar viņu citādi audzinātajām tantēm un māsām, kurām ļoti svarīgi ir ģērbties tā, lai nejustos apkaunotas.
Personiski es atbalstu gan vienas, gan otras - t.i., uzskatu, ka valsts nedrīkst aizvainot savus pilsoņus (un pilsones), nedz uzspiežot kādu noteiktu apģērba gabalu obligāti uzvilkt, nedz (varbūt pat vēl vairāk) obligāti novilkt. Vēsture ne reizi vien apliecinājusi, ka nerēķināšanās ar tādu šķietamu sīkumu kā cilvēkam emocionāli svarīgs dreskods var aizvainot ļoti dziļas jūtas un novest pie daudz briesmīgākām sekām nekā sākotnēji prognozēts.
Vai par čadras nēsāšanu tika piespriests cietumsods kā tagad par hidžaba nenēsāšanu? Un tās tantes droši vien aizvainoja arī dziedošas radinieces? (Kādu sodu tolaik piesprieda tantēm par nedziedāšanu?) Visu to brīvību ierobežošanu, kas sekoja apvērsumam, nevar salīdzināt ar tanšu aizvainojumu, tās arī Latvijā tracina citu kleitu garums.
Administratīvais sods (praksē visbiežāk sīks naudas sods) - gan toreiz tantēm, gan tagad cacām.
Saprotu Tavu nepatiku pret reliģiozajām tantēm. Mani arī tracina visādas dimiterienes un tāpat kā Tev vieglāk ir identificēties ar liberālu, tradīcijas neievērojošu cilvēku. Bet es ļoti cenšos saprast arī atšķirīgos, un tāpēc nekad nepieprasīšu, lai kādu ierobežo valkāt viņam/viņai tīkamu apģērbu.
Tev taisnība, ka lielākā daļa Homeini atbalstītāju nebija rēķinājušies ar to, ka jaunais režīms izvērtīsies TIK represīvs un ierobežojošs, bet bija jau par vēlu. Tā diemžēl notiek ar ļaušanos politiskām kaislībām un manipulācijām ar cilvēkiem svarīgām vērtībām (nodrāztās frāzes par to, kā revolūcijas aprij savus bērnus, utt.) . Tāpēc personiski es daudz vairāk uzticos saltajam aprēķinam, nevis kvēliem lozungiem.
Palasot visu šo un zinot kas notiek TA vispār, secinājum tāds, ka vis optimālākais būtu Rietumiem to visu reģionu kolonizēt un valdīt ar dzelzs dūres un bekona palīdzību. Vai katrā ziņā reinstalēt tur visur sekulārus tirānu aļa Kadaffi un Huseins, lai turētu ajatollas krātiņos, bet liberālismam arī neļautu pārāk izvērsties. Es pat nejokoju. Vai tie cilvēki maz spējīgi uz kaut kādiem kompromisiem, kaut vai tik tālu, lai negrieztu viens otram galvas nost? (tūlīt sekos tēze, ka Eiropā jau nav bijis labāk - nu un kas? Romieši ilgtermiņā izdarīja pakalpojumu primitīvajām ciltīm, kuras iekaroja) Okej, es zinu, ka tas nav reālistiski. Otrs variants ir paņemt popkornu un skatīties. Es, protams, m nebūšu par mullām un vecenes ar aizvainotu sejas fasonu tomēr būtu mazāks ļaunums par groteski brutālām teokrātijām.
Redz, es neesmu tik apriori naidīgi noskaņota pret reliģiju kā Tu, lai domātu, ka sekulārs tirāns pēc definīcijas vienmēr ir labāks par teokrātiju. (Domājams, arī Vatikāna iedzīvotāji nepiekristu, bet tas nu tā, drīzāk joks.) Savukārt, salīdzinot ar Persijas iedzīvotājiem, barbari drīzāk bijuši romieši, nemaz nerunājot par ģermāņu pēctečiem, bet tas nu tā.
Man arī pret persiešiem ir lielāks respekts, nekā arābiem un berberiem. Cik saprotu viņi no tā reģiona ir vairāk vai mazāk vistuvākie vidusmēra eiropiešiem, tāpēc vēlu tikai to labāko, bet ko darīt, ja mullas ir tik stipri, ka vienīgais variants paliek griezt galvas viņiem, vai ļaut lai tie griež citiem? Sekulārie tirāni savukārt bija daudz labāki priekš ārpasaules, bet tas tā. Restore the Shah. Make Persia Great Again. etc.
Neatceros, kur pirms pāris gadiem pamanīju ziņu, ka tieši no teokrātiskās Irānas nav nācis neviens fundamentālistu terorists, bet tagad slinkums pārbaudīt, vai tā ir patiesība.
Tas jau principā meiko sensu, ja viņiem tur bija stabila un turīga sabiedrība. Šobrīd bīstamākas teroristu audzētavas ir rogue states Vācija un Zviedrija, kas viņiem piešķir imunitāti no likuma.:)
Saūda Arābija, kas arī ir stabila un relatīvi turīga, turklāt Rietumu daudz vairāk atblastīta, toties ir īsts teroristu inkubators. Austrumi ir smalka padarīšana (c).
Pieļauju, ka tie irāņi, kuri bēguši uz Rietumiem (nevis, piem., Emirātiem, kurp devās daudzi turīgo slāņu un inteliģences pārstāvji) ir tik saspringtās attiecībās gan ar Irānas valdošo režīmu, gan ar savu dzimto vidi kopumā, ka daļa viņu varētu būt nevis vienkārši liberāļi, bet pašnīstošie exmusulmaņi, kuriem pret islāmu ir apmēram tāda attieksme kā Pasternakam pret jūdaismu un ebreju kopienu.
Nē, pašnīstoša tur ir ļoti maz, viņi, atšķirībā no daudziem citiem, rūpējas un mīl vietu, kur dzīvo tagad, gan kā mājas, gan kā brīvpilsētu. Un vecākās paaudzes retorikā ir līdzības ar no komunistiem aizmukušajiem (piem., tiem kas emigrēja pēc Prāgas pavasara) - ka nekad negribēja būt padomju cilvēki (mullu leļļi) un nīda komunistus (fundamentālos islāmistus), nevis sevi vai savu zemi.
Kaut gan Irāna šobrīd ir daudz mazāk totalitāra nekā savulaik bija Padomju Savienība, pat salīdzināt grūti. Varbūt kādai Baltkrievijai varētu pielīdzināt, ne vairāk.
Ak, šī sievišķīgā ņemtne ap ģērbšanos. :) Man personiski hidžabs Irānā radīja daudz mazāk problēmu nekā savulaik skolas forma (lūk, to gan es no sirds nīdu un biju gatava publiski plosīt un dedzināt), tomēr, kā zināms, pat vairākās visai demokrātiskās valstīs šāda bērnu publiska pazemošana un viņu personības traumēšana (manā izpratnē) tiek ne vien atļauta, bet pat veicināta. :(((( Bet piekrītu - dzīve ar minimāliem ierobežojumiem apģērba valkāšanā publiskās vietās noteiki ir patīkamāka. Manuprāt, arī par staigāšanu kailam administratīvo sodu nevajadzētu piespriest, tā ka mums ir, uz ko tiekties.
Kopš pabiju Irānā un parunāju ne tikai ar vietējiem šiītiem, bet arī sunnītiem un kristiešiem, sapratu, cik mana nezināšana par iekšējiem reģiona procesiem ir sekla, tagad tā ir daudz dziļāka.
Jā, reģions ir sarežģīts. Ja jau pat mūsu valstiņā ar aptuveni 40 (?) reizes mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Irānā un tikpat kā bez ietekmes uz saviem reģionālajiem kaimiņiem ir vesels lērums partiju un lieliskas iespējas uzsākt politisku un ideoloģisku kašķi par dajebko, tad milzīgā valstī ar multietnisku un reliģiski daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu un nepastarpinātu ietekmi uz visu Tuvo Austrumu, bet pastarpinātu - uz visas planētas dzīvi, situācija ir daudz, daudz reižu sarežģītāka.
Protams, ka arī pašreizējie nemieri nav reducējami uz neapmierinātību ar ekonomisko situāciju vai hidžabiem (tas vispār būtu smieklīgs pieņēmums). Mani dara bažīgu tas, ka tiem ir potenciāls aizrraut līdzi vēl lielākas masas un iegūt jaunas etnisko, ideoloģisko, ekonomisko u.c. interešu sadursmju dimensijas. Turklāt katram viņu gnidrologam, jebalaitungam vai citam kaisles pārņemtam ākstam, kurš uzlec uz mucas, aicinot līdzbiedrus cīņā, var būt daudz lielākas izredzes saņemt nopietnu atbalstu un palīdzēt savārīt ļoti, ļoti nopietnas ziepes, kuras dabūs rīt visa pasaule.
Kā internetos klāstīja viens no onkuļiem, kura zināšanas par notiekošo reģionā ir neskaitāmas pakāpes lielākas par manējām, viens no būtiskākajiem pamatiemesliem nemieriem Sīrijā esot globālā sasilšana. Pieļauju, ka Irānā varētu būt līdzīgi.
Nav nemaz tik jocīgs apgalvojums, kā sākumā varētu likties. Gluži tāpat kā Sīrijā, arī Irānā ir vesels lēvenis...hmmm...raupju, ne pārlieku labi izglītotu ļaužu, kuri rimti dzīvo pēc labākajām cilšu tradīcijām kaut kur tuksneša pamalē, pamatā iztiekot no naturālās saimniecības. Iestājas globālā sasilšana, tuksneši plešas plašumā, jau tā niecīgie ūdens resursi iznīkst un visas tās pusmežonīgās ciltis kāliem vien savelkas pilsētās, kurās jau tā ir pamatīgs bezdarba līmenis un citu sarežģījumu dēļ ne pārlieku prasmīgas pārvaldes sarežģītos apstākļos pietiek. Situācija pilsētās pamazām nokaitējas un tur jau pietiek ar slaveno dzirksteli vien.
Cilšu migrācija kā viens no faktoriem varētu būt visai reālistiski. Nezinu, kā šobrīd viņiem ar to iet, godīgi sakot. Un piedevām vēl ir simtiem zināmu un nezināmu faktoru, kuru ietekmē viena dzirkstele tiek ātri un veiksmīgi nodzēsta, bet cita nosvilina vai pusi kontinenta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja tie ir tikai vietējas cilmes protesti, tas varētu ātri noklust. Skrūves tiktu pievilktas stingrāk, tauta kurnētu klusāk un vēl naidīgāk, daudz politieslodzīto un nošauto, bet pasaulei, kā parasti, būtu pie kājas.
Ārējai ietekmei var būt divējādas sekas - vai nu ilgstošs posts un haoss (kā pēc visādiem arābu pavasariem nesenā pagātnē), vai reāla varas maiņa - un tas jau būtu pagalam interesanti.
Zīmīgi, ka Netanjahu jau uzstājies ar paziņojumu, ka Izraēla nav ne pie kā vainīga, tikai vēl sekmes protestētājiem.:)
Bet pasaulei nav pie kājas, Tramps jau tvītoja!
Kas attiecas uz citām valstīm - katrai, protams, ir savas intereses. Pamatā - lai pie varas ir kāds, ar ko tieši viņējie var ko izdevīgu sarunāt un padraudzēties pret kopīgajiem ienaidniekiem.
Par šito apriņķa priekšnieks vispirms lai izdomā.
Irāna, atšķirībā no vienas otras citas valsts tajā reģionā, vairumu 20tā gadsimta bija visai sekulāra valsts. Kā rezultātā dabūja revolūciju, kurā viena no kustībām bija sievietes, kas aktīvi cīnījās par savām tiesībām nēsāt hidžābus. Tagad masu medijiem ļoti patīk viena no varonēm, kas, re, protestos uzdrīkstējās hidžābu noraut. Tas, protams, tāds sīkums kopējā pasākumā - bet zin kā, ja jāiebaksta viens interesants aspekts, tad kāpēc ne šis.
Vai šis būs vēl viens 1977tais, vai tomēr tikai vēl viesn 2009tais pagaidām ir daudz par agru spriest.
78tajā nebija aizliegts, bet simboliska vēsture ar tās pašas dinastijas pirms tam izdou striktu aizliegumu, pēc kura laikam jau kaut kāda diskriminācija saglabājās ir cits stāsts.
Personiski es atbalstu gan vienas, gan otras - t.i., uzskatu, ka valsts nedrīkst aizvainot savus pilsoņus (un pilsones), nedz uzspiežot kādu noteiktu apģērba gabalu obligāti uzvilkt, nedz (varbūt pat vēl vairāk) obligāti novilkt. Vēsture ne reizi vien apliecinājusi, ka nerēķināšanās ar tādu šķietamu sīkumu kā cilvēkam emocionāli svarīgs dreskods var aizvainot ļoti dziļas jūtas un novest pie daudz briesmīgākām sekām nekā sākotnēji prognozēts.
Saprotu Tavu nepatiku pret reliģiozajām tantēm. Mani arī tracina visādas dimiterienes un tāpat kā Tev vieglāk ir identificēties ar liberālu, tradīcijas neievērojošu cilvēku. Bet es ļoti cenšos saprast arī atšķirīgos, un tāpēc nekad nepieprasīšu, lai kādu ierobežo valkāt viņam/viņai tīkamu apģērbu.
Tev taisnība, ka lielākā daļa Homeini atbalstītāju nebija rēķinājušies ar to, ka jaunais režīms izvērtīsies TIK represīvs un ierobežojošs, bet bija jau par vēlu. Tā diemžēl notiek ar ļaušanos politiskām kaislībām un manipulācijām ar cilvēkiem svarīgām vērtībām (nodrāztās frāzes par to, kā revolūcijas aprij savus bērnus, utt.) . Tāpēc personiski es daudz vairāk uzticos saltajam aprēķinam, nevis kvēliem lozungiem.
Okej, es zinu, ka tas nav reālistiski. Otrs variants ir paņemt popkornu un skatīties. Es, protams, m
nebūšu par mullām un vecenes ar aizvainotu sejas fasonu tomēr būtu mazāks ļaunums par groteski brutālām teokrātijām.
Savukārt, salīdzinot ar Persijas iedzīvotājiem, barbari drīzāk bijuši romieši, nemaz nerunājot par ģermāņu pēctečiem, bet tas nu tā.
Restore the Shah. Make Persia Great Again. etc.
Austrumi ir smalka padarīšana (c).
Man personiski hidžabs Irānā radīja daudz mazāk problēmu nekā savulaik skolas forma (lūk, to gan es no sirds nīdu un biju gatava publiski plosīt un dedzināt), tomēr, kā zināms, pat vairākās visai demokrātiskās valstīs šāda bērnu publiska pazemošana un viņu personības traumēšana (manā izpratnē) tiek ne vien atļauta, bet pat veicināta. :((((
Bet piekrītu - dzīve ar minimāliem ierobežojumiem apģērba valkāšanā publiskās vietās noteiki ir patīkamāka. Manuprāt, arī par staigāšanu kailam administratīvo sodu nevajadzētu piespriest, tā ka mums ir, uz ko tiekties.
Ja jau pat mūsu valstiņā ar aptuveni 40 (?) reizes mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Irānā un tikpat kā bez ietekmes uz saviem reģionālajiem kaimiņiem ir vesels lērums partiju un lieliskas iespējas uzsākt politisku un ideoloģisku kašķi par dajebko, tad milzīgā valstī ar multietnisku un reliģiski daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu un nepastarpinātu ietekmi uz visu Tuvo Austrumu, bet pastarpinātu - uz visas planētas dzīvi, situācija ir daudz, daudz reižu sarežģītāka.
Protams, ka arī pašreizējie nemieri nav reducējami uz neapmierinātību ar ekonomisko situāciju vai hidžabiem (tas vispār būtu smieklīgs pieņēmums). Mani dara bažīgu tas, ka tiem ir potenciāls aizrraut līdzi vēl lielākas masas un iegūt jaunas etnisko, ideoloģisko, ekonomisko u.c. interešu sadursmju dimensijas. Turklāt katram viņu gnidrologam, jebalaitungam vai citam kaisles pārņemtam ākstam, kurš uzlec uz mucas, aicinot līdzbiedrus cīņā, var būt daudz lielākas izredzes saņemt nopietnu atbalstu un palīdzēt savārīt ļoti, ļoti nopietnas ziepes, kuras dabūs rīt visa pasaule.
Un piedevām vēl ir simtiem zināmu un nezināmu faktoru, kuru ietekmē viena dzirkstele tiek ātri un veiksmīgi nodzēsta, bet cita nosvilina vai pusi kontinenta.