Un kā jūs domājat - kāpēc Bulgakova Meistars nebija pelnījis gaismu un mūžīgo dzīvi? Kāpēc Jēzus viņu atdeva Sātanam?
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
(bet nu labi, es vairs neatceros sižeta detaļas gana labi, lai dziļi diskutētu)
Bet sarunā ar Mateju Volands jautā, kāpēc Meistaru neaicina gaismā, un Matejs atbild, ka viņš nav pelnījis gaismu.
Agrāk es tam nepievērsu uzmanību. Šogad tā man likās šausminošākā vieta romānā -t.i., šausmas pārņēma, iedomājoties kristieti Bulgakovu, kurš to atzīst - taču jau domājams - par sevi.
Turklāt šajā gadījumā romāns ir demonstratīva atteikšanās no ticības, vienlaikus uzsverot tās saglabāšanu. Kaut kāda uz vājprāta robežas balansējoša drāma.
Krieviski tiešām ir заслужил. Man vienmēr bija licies, ka latviski, kamā es to esmu lasījis, ir kaut kas no sērijas "viņam nav vajadzīga gaisma, bet gan miers". Tā to vienmēr biju uztvēris.
Kaut kā man šķita, ka pats Meistars uz kaut ko tādu iepriekš velk tekstā, laikam tāpēc tas iespaids tāds.
Starp citu, interesanti, ka tad, kad Azazello apciemo M&M pagrabiņā - lai aizvestu nāvē, kā vēlāk izrādās - viņš sveicinoties saka: "Miers [ar] jums."
bet vispār jā. neesmu kristietis, bet, manuprāt, tāda dieva valstības noraidīšana pašam sev vai nebija arī grēks? tipa, kas (1) tu tāds esi, lai pats izspriestu, vai esi tiesīgs ienākt, un (2) visi, kas mani pieņem, ienāks [debesu valstībā]?
Tās ir sekas. Un nevis grēka, bet pārliecības sekas.
Romāns tiek pabeigts tajā mirklī, kad Meistars Pilātam saka - Tu esi brīvs. Viņš tevi gaida.
Vienlaikus romāna nepabeigtība ir iemesls, kāpēc nav pestīšanas kā gaismas.
Tomēr - arī tas, ko uzsver laikam gandrīz visi pētnieki: ka ar katru redakciju romānā pieaug Volanda un mazinās Ješuas nozīme, un, ka, ja pirmajās redakcijās Matejs nodod Volandam Ješuas pavēli, tad gala variantā viņš pavēsta par lūgumu.
(Tekstā gan nav "pārliecinoši", turklāt Matejs apjautājas, vai tad Volandam grūti, vai. Bet tie visi ir nieki.)
Vnk., es pirmo reizi tekstā sajutu tik daudz izmisuma un rūgtuma. Bet varbūt tas ir mans, nevis mirstošā Bulgakova rūgtums.
Bet man šķiet diezgan nepārprotamas norādes, ka Ješua vērš uzmanību tieši uz Meistara romānu, nevis viņa dzīvi. Lēmumu sūtīt Mateju pie Volanda viņš pieņēmis pēc romāna izlasīšanas.
ja kirilicā lasit, tad vispār - pēc pieciem :P
(esmu briesmīgi nejēdzīga literatūrzinātniece, lol - i'm kinda in for the science part :D pati literatūra īpaši neinteresē, vismaz ne personīgi, nu, lai viņu brīvajā laikā lasītu baigi)
ja tā, tad man reāli mēms smagums no sirds novēlās :) ja nē, lol - palika ;P
vienīgais, ar ko sevi mierināju so far, ir tas, ka ārsti nav nekādi sportisti. bieži pavisam pretēji kaka raz. proti, viņus interesē pētīt ķermeni,bet ne to, tā teikt, lietot.
galu galā, vai tad nav vienkārši atzīt, ka izvēlētā joma un tai patērētais laiks [vairs?] nesaista un darīt ko citu?
man vismaz pirmajā piegājienā jebkāda cita attieksme liktos diezgan
paslimadīvaina.