Un kā jūs domājat - kāpēc Bulgakova Meistars nebija pelnījis gaismu un mūžīgo dzīvi? Kāpēc Jēzus viņu atdeva Sātanam?
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
Romāns tiek pabeigts tajā mirklī, kad Meistars Pilātam saka - Tu esi brīvs. Viņš tevi gaida.
Vienlaikus romāna nepabeigtība ir iemesls, kāpēc nav pestīšanas kā gaismas.
Tomēr - arī tas, ko uzsver laikam gandrīz visi pētnieki: ka ar katru redakciju romānā pieaug Volanda un mazinās Ješuas nozīme, un, ka, ja pirmajās redakcijās Matejs nodod Volandam Ješuas pavēli, tad gala variantā viņš pavēsta par lūgumu.
(Tekstā gan nav "pārliecinoši", turklāt Matejs apjautājas, vai tad Volandam grūti, vai. Bet tie visi ir nieki.)
Vnk., es pirmo reizi tekstā sajutu tik daudz izmisuma un rūgtuma. Bet varbūt tas ir mans, nevis mirstošā Bulgakova rūgtums.