Un kā jūs domājat - kāpēc Bulgakova Meistars nebija pelnījis gaismu un mūžīgo dzīvi? Kāpēc Jēzus viņu atdeva Sātanam?
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
Par Margaritu skaidrs, viņa, pie pilna prāta un skaidras apziņas būdama, noslēdza līgumu ar Nelabo. Bet Meistars?
Šodien lasīju versiju, ka Meistara romānā Ješuas nāvei neseko augšāmcelšanās; tas nav Evanģēlijs, un Ješua nekādi nekļūst par Kristu. Tādējādi Meistara nesadegušais manuskripts ir viņa atteikšanās no Evanģēlija vēsts - un arī Bulgakova romāns ir atteikšanās no tās.
Bet sarunā ar Mateju Volands jautā, kāpēc Meistaru neaicina gaismā, un Matejs atbild, ka viņš nav pelnījis gaismu.
Agrāk es tam nepievērsu uzmanību. Šogad tā man likās šausminošākā vieta romānā -t.i., šausmas pārņēma, iedomājoties kristieti Bulgakovu, kurš to atzīst - taču jau domājams - par sevi.
Turklāt šajā gadījumā romāns ir demonstratīva atteikšanās no ticības, vienlaikus uzsverot tās saglabāšanu. Kaut kāda uz vājprāta robežas balansējoša drāma.
Krieviski tiešām ir заслужил. Man vienmēr bija licies, ka latviski, kamā es to esmu lasījis, ir kaut kas no sērijas "viņam nav vajadzīga gaisma, bet gan miers". Tā to vienmēr biju uztvēris.
Kaut kā man šķita, ka pats Meistars uz kaut ko tādu iepriekš velk tekstā, laikam tāpēc tas iespaids tāds.
Starp citu, interesanti, ka tad, kad Azazello apciemo M&M pagrabiņā - lai aizvestu nāvē, kā vēlāk izrādās - viņš sveicinoties saka: "Miers [ar] jums."
bet vispār jā. neesmu kristietis, bet, manuprāt, tāda dieva valstības noraidīšana pašam sev vai nebija arī grēks? tipa, kas (1) tu tāds esi, lai pats izspriestu, vai esi tiesīgs ienākt, un (2) visi, kas mani pieņem, ienāks [debesu valstībā]?