Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
9.1.14 20:36
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēc skrējiena nedaudz pārsteigta konstatēju, ka Movescount man sarēķinājis varen brangu patērēto kaloriju daudzumu. Papētot sīkāk, atklaju, ka pulkstenī nez kādēļ iestatījies svars = 196 kg, kas, protams, neatbilst realitātei. Uzkāpu uz svariem. Nokāpu. Tagad man viegli dreb rokas (nē, 196, protams, nav, nav arī 96, bet, bet, bet...).
Vārdu sakot, es sveru gandrīz tikpat, cik mana māte svēra grūtniecības laikā. Tās grūtniecības, kad viņa gaidīja mani un par kuru viņa arvien stāsta ar vieglu šausmu pieskaņu balsī, jo TIK resnu taču viņu neviens cilvēks nevarot iztēloties, vai ne.
Manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību, es zinu, jā.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]pikaczu
    9.1.14 20:50
    maātes teiktais, eh
    es visu laiku domāju un nevaru izdomāt, kur beidzas godīga runāšana par savām emocijām un sākas emocionālā vardarbība
    domāju par to māte-meita-māte ķēdītes aspektā un īpaši viegli nav

    • [info]blond
      9.1.14 21:19
      nez, nepamanīju tur neko vairāk kā normāli sievišķīgu šausmināšanos par savu kādreizējo grūtniecības resnumu, nevis kaut kādu sūda emocionālo vardarbību. Pus cibas šķiet sapisusies galvā ar tiem māšu/ meitu kompleksiem un attiecbu sarežgīšanu, laikam psiholoģiju pēc neakreditētām programmām mācījušies
      ( neuztver personīgi, ja vari)

      • [info]pikaczu
        9.1.14 21:28
        nē, es nesaskatu vardarbību, man tā ir tēma par kuru sanāk pašai daudz domāt, jo mana mamma ļaunu nedomājot, bet netaupot tekstus bieži mani ir aizvainojusi, bet tagad tādus krupjus knapi pati spēju (ir reizes, kad tomēr nespēju) aiz zobiem noturēt attiecībā pret saviem bērniem

        • [info]blond
          9.1.14 21:46
          Jā, šai ziņā vsturei ir tendence atkārtoties, to vēroju arī šeit, bet es optimistiski domāju, ka mēs tomēr varam arvien mazināt tādu neapzinātu aizvainošanu, ja pie tā piedomājam, tāpat kā piedot savām mātēm tos nevilšos pāridarījumus. Šķiet, tām attiecībām un bērnības jaunības traumam nav jāpievērš pārspīlēta uzmanība, tās vienkārši jāaizmirst. Un tas, man šķiet, notiek pats no sevis, kad tu pieaudz.

          • [info]snorke
            9.1.14 21:57
            vai tu nesen nerakstiji, ka tev bijusi lieliska gimene un ka taadu ipasu traumu nav ? man liekas, ka te cilveki "dalaas daaljaas" !

            • [info]blond
              9.1.14 22:42
              es uzskatu, ka, jā, man bija lieliska ģimene un traumu nav, bet tas nenozīmē, ka viss vienmēr bija ideāli un nebūtu bijis nekādu savstarpēju aizvainojumu. vienkārši, es tam nepiešķiru baigo nozīmi, jo zinu, ka man mīlēja un es mīlu savus vecākus. un ka paaudžu nesaprašanās ir neizbēgamas, bet tas ir tikai normali

              • [info]snorke
                9.1.14 22:59
                jaa, protams, man ir visi locekli, citreiz man uzmetas tulzna, nav ta, ka man nebutu problemu
                bet ko tie vienroci un vienkaji var besiities par protezem un ritenkresliem, toc nesaprotu, kapec vini nesataiga ta ka cilveki, es tacu tam nepieskiru baigo nozimi, kapec vini pieskir,

                • [info]rasbainieks
                  9.1.14 23:11
                  wow. just wow.

                • [info]blond
                  10.1.14 07:54
                  Tu tagad nodarbojies ar demagoģiju. Es neizslēdzu, ka ir klīniski gadījumi. Bet neticu, ka puspasaule/puscibas sieviešu šodien neprot dzīvot un cieš tikai tāpēc, ka mātes viņas nav pietiekami iejūtīgi audzinājušas. Tikko ar kaut ko netiek galā, kaut ko salaiž dēlī, tā palasās attiecīgu literatūriņu, aiziet pie psihoterapeitiņa un atrod vainīgo.

                  • [info]snorke
                    10.1.14 10:33
                    Bet vai tiesaam puscibai ir ? man laikam nav pieejas tadiem ierakstiem, jo es zinu tikai sevi un vel 1-2 cilvekus, kas risina problemas ar psihoterapeitinju un literaturinju

                  • [info]honeybee
                    10.1.14 10:46
                    Un šī atkal ir demagoģija no tavas puses, vai, precīzāk, tāds laimīgs "nu man viss ir kārtībā, neticu, ka citiem nav" paēdušā komplekss. Kas, protams, ir šausmīgi patīkams stāvoklis, bet nav īsti korekti to ekstrapolēt uz nepaēdušajiem.

                    Piezīmēsim, arī diezgan nežēlīgi pret cilvēkiem, kuri tā vai citādi ir atraduši variantus, kā dzīvot - ar visām bērnības traumām un citām lietām, un tad atnāc tu un paskaidro, ka paši vien visu salaiduši dēlī, nafig nevajadzēja to literatūriņu un psihoterapeitiņu, būtu labāk pārgriezuši vēnas, kad gribējās, nevis meklējuši "vainīgo".

                    • [info]blond
                      10.1.14 10:49
                      es ceru, ka tu pārspīlē un manis rakstītais nav tik ļauni tulkojam:) bet, ja tā tiešām ir (un es arī saprotu, ka katram ir jūtīgās tēmas), tad es dziļi atvainojos visiem, kas to tā uztvēruši

                      • [info]honeybee
                        10.1.14 10:55
                        :) nēnu gan jau ir arī kategorija, kura atbilst principam "vienmēr atrast vainīgo ārpus sevis" un uzlec uz šitā te viļņa, tādā ziņā jau tev ir taisnība, bet ej ka tu atšķir vienu no otra.

    • [info]krii
      9.1.14 21:23
      Man arī šķiet, ka tur nav nekādas vardarbības, tikai mana nespēja adekvāti pieņemt faktu, ka skaisto sieviešu virknīte manā dzimtā izbeidzas paaudzi pirms manis.:)

  • [info]divi_g
    9.1.14 21:32
    Tad labāk neskriet - locītavas jāsaudzē ;P

    • [info]krii
      9.1.14 21:37
      Nē, nu TIK resna, lai locītavas ļodzītos, es arī vēl gluži neesmu. Un ļoti ceru, ka nekad nebūšu.

  • [info]putnusieva
    9.1.14 21:48
    es atkal (ar dui bērniem bagāžā - kad gaidīju irbi, punča teju vispār nebija, daudzi brīnījās, pa kuru laiku man meitiņa iegadījusies, kad meldrausīti - jau piecarpus mēnešos nevarēju pašas spēkiem kurpes sašņorēt, tāāāds kuģis) vienumēr brīnos - kā grūtniecību var uztvert kā resnumu. nu man tas vienkārši nelīmējas kopā. resns ir resns. un gaidības ir gaidības.

    • [info]virginia_rabbit
      10.1.14 01:16
      man pirmsdzemdību palātā daktere uzbrēca: un nestāsti, ka viss šis tev no grūtniecības, tu to esi uzēdusi.

      • [info]blond
        10.1.14 13:43
        nu, es reāli BIJU uzēdusi, kaut kā netīšām. man vienkārši sākā ārprātā iet labumā, pilnīgi izmainījās vielumaiņa, es pat neēdu vairāk kā parasti, bet beigās man bija plus 16 jau pēc dzemdībām. kamēr poga ēda kā riktīgs grāvracis, visu, kas tik nonāk redzeslokā, bet nepieņēma ne grama. vienkārši netaisnīgi.
        (bet nu labi, labi, paldies dieviņam, ka ne otrādi, ka ne viņai, bet man tas resnums gadījies, citādi noteikti es būtu kaut kā ar savu tievumu viņu psiholoģiski traumējusi!)

        • [info]virginia_rabbit
          10.1.14 13:44
          ai nu big deal - tievums vai resnums. stulbums ir sliktāk.

          • [info]blond
            10.1.14 13:48
            ir. bet resnums ar nav labi.
            kur tu esi redzējusi, ka no gudrības kādam rastos dzīvesprieks? tipa, iet tāds un priecājas - ak, cik es gudrs, ak cik gudrs, cik gudrs izskatos!
            Vai atal muļķis velkas galvu nokāris, kautrējas cilvēkos, izvairās iet sabiedrībā - jo tāds muļķis, nu taaaads muļkis...

            Bet ar resnumu/tievumu tieši tā ir. Tievums dod dzīvesprieku (īpaši, ja nāk pēc resnuma), bet resnums dzen depresijā.


            • [info]virginia_rabbit
              10.1.14 13:50
              nevis resnums dzen depresijā, bet cilvēki, kas par to runā..

            • [info]virginia_rabbit
              10.1.14 13:51
              es dzīvoju mierīgi pa māju plus 10 vai mīnus 10 kg, vienīgie brīži, kad man ienāk prātā, kad kaut kas varbūt šai ziņā nav kārtībā, kad es palasu šitos cibas cepienus.

              • [info]blond
                10.1.14 14:45
                nu es jau no jaunības esmu sacepusies par to tievumu. es nezinu, kāpēc. mātes vainas tur nekādas nav, viņa vienmēr man teikusi, ka es esot tieva. un es biju. bet cepos vienalga. kas jocīgi, jo vispār taču toreiz tievuma kults nemaz nebija tā uzplaucis.
                bet, par tevi runājot, cik redzams bildēs, nav jābrīnās, ka tu "dzīvo mierīgi pa māju", jo tu izskaties lieliski. plus 10 vai mīnus 10, to es nezinu.

                • [info]virginia_rabbit
                  10.1.14 14:58
                  piedod, blond, bet tu tiešām izklausies mazliet apsēsta ar to tievumu. tev tas ir vajadzīgs kaut kā tā lai patiktu visiem visiem, turklāt fiziski patiktu. arī visiem gejiem un modes fotogrāfiem :) skaidrs, ka mēs visi gribam tur cieņu un patikšanu, bet tā īstā patikšana tak ir balstīta pavisam citās kvalitātēs, kamēr tievums augstākais ir tikai pirmā iespaida garantētājs. un kam man vai tev tādus miljons pirmos iespaidus?
                  mana mamma, piemēram, tagad pret vecumu ir resna, bet viņa nestaigā rokas lauzīdama par to, jo tie retie cilvēki, kas viņu mīl un uzskata par labu un skaistu tāpat to dara. es pilnīgi noteikti neesmu no tievajām un grūtniecībā biju milzīga, bet man patīk mani treknumiņi un man patīk arī daudzi citi formīgi cilvēki, kamēr tievie bieži ir tik sapisušies par to savu tievumu un nešķiet dzīvespriecīgi it nemaz. kā tu vari būt dzīvespriecīgs, ja tu vergo kaut kādam citu priekšstatam par savu siluetu?

  • [info]putnusieva
    9.1.14 21:53
    btw, par dzimtas sievietēm: škrobe: irbei krūtis ir lielākas kā man. nu ne jau mega, bet tādi smukilielitvirti āboļi. tāpat kā manai mammai bija. uz tā fona jūtos kā plakana franču pusaudze. mierinājums - irbe ir apaļīgāka kā es. un mamma arī bija apaļāka. tātad esmu trausla aristokrāte :D

  • [info]shelly
    10.1.14 08:07
    Tievas mātes būtu jāaizliedz ar likumu.

    • [info]krii
      10.1.14 10:52
      Mhm, un kas briesmīgākais - visi šajos komentāros runā par tievo māti un neviens nemierina mani, sakot, ka resnums pāries.:D

      • [info]blond
        10.1.14 13:44
        pāries, pāries, un - es nezinu kāpēc - bet esmu droša, ka tu vispār nemaz neesi resna, lūk tā.

        • [info]krii
          10.1.14 21:44
          Paldies, jaukā Blond.:) Protams, ir kritēriji, pēc kuriem es nebūt neesmu resna, tikai "mazliet apaļīga", bet man ir sasniegta stadija, kad ķermenis jūtas diskomfortabli, jo lāga vairs neder (vai vismaz neizskatās labi) skaistākie apģērba gabali un vispār ap Īsto Mani ir aptūcīts kaut kāds lieks miesas polsteris, kas jāstaipa līdzi un kas slikti lokās un gandrīz vai grasās ļumēt pie straujākām kustībām, un tam tā nav jābūt.
          Turklāt es reiz jau rakstīju, ka ir noteiktu tipu sievietes, kurām piestāv tuklums, bet es tām noteikti nepiederu. Tad man vajadzētu daudz vairāk mātišķuma vai saimnieciskuma, vai asprātības, vai cienīguma. Taču tā vairs nebūtu es.
Powered by Sviesta Ciba