Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
9.1.14 20:36
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēc skrējiena nedaudz pārsteigta konstatēju, ka Movescount man sarēķinājis varen brangu patērēto kaloriju daudzumu. Papētot sīkāk, atklaju, ka pulkstenī nez kādēļ iestatījies svars = 196 kg, kas, protams, neatbilst realitātei. Uzkāpu uz svariem. Nokāpu. Tagad man viegli dreb rokas (nē, 196, protams, nav, nav arī 96, bet, bet, bet...).
Vārdu sakot, es sveru gandrīz tikpat, cik mana māte svēra grūtniecības laikā. Tās grūtniecības, kad viņa gaidīja mani un par kuru viņa arvien stāsta ar vieglu šausmu pieskaņu balsī, jo TIK resnu taču viņu neviens cilvēks nevarot iztēloties, vai ne.
Manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību, es zinu, jā.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]pikaczu
    9.1.14 20:50
    maātes teiktais, eh
    es visu laiku domāju un nevaru izdomāt, kur beidzas godīga runāšana par savām emocijām un sākas emocionālā vardarbība
    domāju par to māte-meita-māte ķēdītes aspektā un īpaši viegli nav

    • [info]blond
      9.1.14 21:19
      nez, nepamanīju tur neko vairāk kā normāli sievišķīgu šausmināšanos par savu kādreizējo grūtniecības resnumu, nevis kaut kādu sūda emocionālo vardarbību. Pus cibas šķiet sapisusies galvā ar tiem māšu/ meitu kompleksiem un attiecbu sarežgīšanu, laikam psiholoģiju pēc neakreditētām programmām mācījušies
      ( neuztver personīgi, ja vari)

      • [info]pikaczu
        9.1.14 21:28
        nē, es nesaskatu vardarbību, man tā ir tēma par kuru sanāk pašai daudz domāt, jo mana mamma ļaunu nedomājot, bet netaupot tekstus bieži mani ir aizvainojusi, bet tagad tādus krupjus knapi pati spēju (ir reizes, kad tomēr nespēju) aiz zobiem noturēt attiecībā pret saviem bērniem

        • [info]blond
          9.1.14 21:46
          Jā, šai ziņā vsturei ir tendence atkārtoties, to vēroju arī šeit, bet es optimistiski domāju, ka mēs tomēr varam arvien mazināt tādu neapzinātu aizvainošanu, ja pie tā piedomājam, tāpat kā piedot savām mātēm tos nevilšos pāridarījumus. Šķiet, tām attiecībām un bērnības jaunības traumam nav jāpievērš pārspīlēta uzmanība, tās vienkārši jāaizmirst. Un tas, man šķiet, notiek pats no sevis, kad tu pieaudz.

          • [info]snorke
            9.1.14 21:57
            vai tu nesen nerakstiji, ka tev bijusi lieliska gimene un ka taadu ipasu traumu nav ? man liekas, ka te cilveki "dalaas daaljaas" !

            • [info]blond
              9.1.14 22:42
              es uzskatu, ka, jā, man bija lieliska ģimene un traumu nav, bet tas nenozīmē, ka viss vienmēr bija ideāli un nebūtu bijis nekādu savstarpēju aizvainojumu. vienkārši, es tam nepiešķiru baigo nozīmi, jo zinu, ka man mīlēja un es mīlu savus vecākus. un ka paaudžu nesaprašanās ir neizbēgamas, bet tas ir tikai normali

              • [info]snorke
                9.1.14 22:59
                jaa, protams, man ir visi locekli, citreiz man uzmetas tulzna, nav ta, ka man nebutu problemu
                bet ko tie vienroci un vienkaji var besiities par protezem un ritenkresliem, toc nesaprotu, kapec vini nesataiga ta ka cilveki, es tacu tam nepieskiru baigo nozimi, kapec vini pieskir,

                • [info]rasbainieks
                  9.1.14 23:11
                  wow. just wow.

                • [info]blond
                  10.1.14 07:54
                  Tu tagad nodarbojies ar demagoģiju. Es neizslēdzu, ka ir klīniski gadījumi. Bet neticu, ka puspasaule/puscibas sieviešu šodien neprot dzīvot un cieš tikai tāpēc, ka mātes viņas nav pietiekami iejūtīgi audzinājušas. Tikko ar kaut ko netiek galā, kaut ko salaiž dēlī, tā palasās attiecīgu literatūriņu, aiziet pie psihoterapeitiņa un atrod vainīgo.

                  • [info]snorke
                    10.1.14 10:33
                    Bet vai tiesaam puscibai ir ? man laikam nav pieejas tadiem ierakstiem, jo es zinu tikai sevi un vel 1-2 cilvekus, kas risina problemas ar psihoterapeitinju un literaturinju

                  • [info]honeybee
                    10.1.14 10:46
                    Un šī atkal ir demagoģija no tavas puses, vai, precīzāk, tāds laimīgs "nu man viss ir kārtībā, neticu, ka citiem nav" paēdušā komplekss. Kas, protams, ir šausmīgi patīkams stāvoklis, bet nav īsti korekti to ekstrapolēt uz nepaēdušajiem.

                    Piezīmēsim, arī diezgan nežēlīgi pret cilvēkiem, kuri tā vai citādi ir atraduši variantus, kā dzīvot - ar visām bērnības traumām un citām lietām, un tad atnāc tu un paskaidro, ka paši vien visu salaiduši dēlī, nafig nevajadzēja to literatūriņu un psihoterapeitiņu, būtu labāk pārgriezuši vēnas, kad gribējās, nevis meklējuši "vainīgo".

                    • [info]blond
                      10.1.14 10:49
                      es ceru, ka tu pārspīlē un manis rakstītais nav tik ļauni tulkojam:) bet, ja tā tiešām ir (un es arī saprotu, ka katram ir jūtīgās tēmas), tad es dziļi atvainojos visiem, kas to tā uztvēruši

                      • [info]honeybee
                        10.1.14 10:55
                        :) nēnu gan jau ir arī kategorija, kura atbilst principam "vienmēr atrast vainīgo ārpus sevis" un uzlec uz šitā te viļņa, tādā ziņā jau tev ir taisnība, bet ej ka tu atšķir vienu no otra.

    • [info]krii
      9.1.14 21:23
      Man arī šķiet, ka tur nav nekādas vardarbības, tikai mana nespēja adekvāti pieņemt faktu, ka skaisto sieviešu virknīte manā dzimtā izbeidzas paaudzi pirms manis.:)
Powered by Sviesta Ciba