Jā, šai ziņā vsturei ir tendence atkārtoties, to vēroju arī šeit, bet es optimistiski domāju, ka mēs tomēr varam arvien mazināt tādu neapzinātu aizvainošanu, ja pie tā piedomājam, tāpat kā piedot savām mātēm tos nevilšos pāridarījumus. Šķiet, tām attiecībām un bērnības jaunības traumam nav jāpievērš pārspīlēta uzmanība, tās vienkārši jāaizmirst. Un tas, man šķiet, notiek pats no sevis, kad tu pieaudz.