Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēc skrējiena nedaudz pārsteigta konstatēju, ka Movescount man sarēķinājis varen brangu patērēto kaloriju daudzumu. Papētot sīkāk, atklaju, ka pulkstenī nez kādēļ iestatījies svars = 196 kg, kas, protams, neatbilst realitātei. Uzkāpu uz svariem. Nokāpu. Tagad man viegli dreb rokas (nē, 196, protams, nav, nav arī 96, bet, bet, bet...).
Vārdu sakot, es sveru gandrīz tikpat, cik mana māte svēra grūtniecības laikā. Tās grūtniecības, kad viņa gaidīja mani un par kuru viņa arvien stāsta ar vieglu šausmu pieskaņu balsī, jo TIK resnu taču viņu neviens cilvēks nevarot iztēloties, vai ne.
Manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību, es zinu, jā.
  • jaa, protams, man ir visi locekli, citreiz man uzmetas tulzna, nav ta, ka man nebutu problemu
    bet ko tie vienroci un vienkaji var besiities par protezem un ritenkresliem, toc nesaprotu, kapec vini nesataiga ta ka cilveki, es tacu tam nepieskiru baigo nozimi, kapec vini pieskir,
    • wow. just wow.
    • Tu tagad nodarbojies ar demagoģiju. Es neizslēdzu, ka ir klīniski gadījumi. Bet neticu, ka puspasaule/puscibas sieviešu šodien neprot dzīvot un cieš tikai tāpēc, ka mātes viņas nav pietiekami iejūtīgi audzinājušas. Tikko ar kaut ko netiek galā, kaut ko salaiž dēlī, tā palasās attiecīgu literatūriņu, aiziet pie psihoterapeitiņa un atrod vainīgo.
      • Bet vai tiesaam puscibai ir ? man laikam nav pieejas tadiem ierakstiem, jo es zinu tikai sevi un vel 1-2 cilvekus, kas risina problemas ar psihoterapeitinju un literaturinju
      • Un šī atkal ir demagoģija no tavas puses, vai, precīzāk, tāds laimīgs "nu man viss ir kārtībā, neticu, ka citiem nav" paēdušā komplekss. Kas, protams, ir šausmīgi patīkams stāvoklis, bet nav īsti korekti to ekstrapolēt uz nepaēdušajiem.

        Piezīmēsim, arī diezgan nežēlīgi pret cilvēkiem, kuri tā vai citādi ir atraduši variantus, kā dzīvot - ar visām bērnības traumām un citām lietām, un tad atnāc tu un paskaidro, ka paši vien visu salaiduši dēlī, nafig nevajadzēja to literatūriņu un psihoterapeitiņu, būtu labāk pārgriezuši vēnas, kad gribējās, nevis meklējuši "vainīgo".
        • es ceru, ka tu pārspīlē un manis rakstītais nav tik ļauni tulkojam:) bet, ja tā tiešām ir (un es arī saprotu, ka katram ir jūtīgās tēmas), tad es dziļi atvainojos visiem, kas to tā uztvēruši
          • :) nēnu gan jau ir arī kategorija, kura atbilst principam "vienmēr atrast vainīgo ārpus sevis" un uzlec uz šitā te viļņa, tādā ziņā jau tev ir taisnība, bet ej ka tu atšķir vienu no otra.
Powered by Sviesta Ciba