Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēc skrējiena nedaudz pārsteigta konstatēju, ka Movescount man sarēķinājis varen brangu patērēto kaloriju daudzumu. Papētot sīkāk, atklaju, ka pulkstenī nez kādēļ iestatījies svars = 196 kg, kas, protams, neatbilst realitātei. Uzkāpu uz svariem. Nokāpu. Tagad man viegli dreb rokas (nē, 196, protams, nav, nav arī 96, bet, bet, bet...).
Vārdu sakot, es sveru gandrīz tikpat, cik mana māte svēra grūtniecības laikā. Tās grūtniecības, kad viņa gaidīja mani un par kuru viņa arvien stāsta ar vieglu šausmu pieskaņu balsī, jo TIK resnu taču viņu neviens cilvēks nevarot iztēloties, vai ne.
Manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību, es zinu, jā.
  • man pirmsdzemdību palātā daktere uzbrēca: un nestāsti, ka viss šis tev no grūtniecības, tu to esi uzēdusi.
    • nu, es reāli BIJU uzēdusi, kaut kā netīšām. man vienkārši sākā ārprātā iet labumā, pilnīgi izmainījās vielumaiņa, es pat neēdu vairāk kā parasti, bet beigās man bija plus 16 jau pēc dzemdībām. kamēr poga ēda kā riktīgs grāvracis, visu, kas tik nonāk redzeslokā, bet nepieņēma ne grama. vienkārši netaisnīgi.
      (bet nu labi, labi, paldies dieviņam, ka ne otrādi, ka ne viņai, bet man tas resnums gadījies, citādi noteikti es būtu kaut kā ar savu tievumu viņu psiholoģiski traumējusi!)
      • ai nu big deal - tievums vai resnums. stulbums ir sliktāk.
        • ir. bet resnums ar nav labi.
          kur tu esi redzējusi, ka no gudrības kādam rastos dzīvesprieks? tipa, iet tāds un priecājas - ak, cik es gudrs, ak cik gudrs, cik gudrs izskatos!
          Vai atal muļķis velkas galvu nokāris, kautrējas cilvēkos, izvairās iet sabiedrībā - jo tāds muļķis, nu taaaads muļkis...

          Bet ar resnumu/tievumu tieši tā ir. Tievums dod dzīvesprieku (īpaši, ja nāk pēc resnuma), bet resnums dzen depresijā.


          • nevis resnums dzen depresijā, bet cilvēki, kas par to runā..
          • es dzīvoju mierīgi pa māju plus 10 vai mīnus 10 kg, vienīgie brīži, kad man ienāk prātā, kad kaut kas varbūt šai ziņā nav kārtībā, kad es palasu šitos cibas cepienus.
            • nu es jau no jaunības esmu sacepusies par to tievumu. es nezinu, kāpēc. mātes vainas tur nekādas nav, viņa vienmēr man teikusi, ka es esot tieva. un es biju. bet cepos vienalga. kas jocīgi, jo vispār taču toreiz tievuma kults nemaz nebija tā uzplaucis.
              bet, par tevi runājot, cik redzams bildēs, nav jābrīnās, ka tu "dzīvo mierīgi pa māju", jo tu izskaties lieliski. plus 10 vai mīnus 10, to es nezinu.
              • piedod, blond, bet tu tiešām izklausies mazliet apsēsta ar to tievumu. tev tas ir vajadzīgs kaut kā tā lai patiktu visiem visiem, turklāt fiziski patiktu. arī visiem gejiem un modes fotogrāfiem :) skaidrs, ka mēs visi gribam tur cieņu un patikšanu, bet tā īstā patikšana tak ir balstīta pavisam citās kvalitātēs, kamēr tievums augstākais ir tikai pirmā iespaida garantētājs. un kam man vai tev tādus miljons pirmos iespaidus?
                mana mamma, piemēram, tagad pret vecumu ir resna, bet viņa nestaigā rokas lauzīdama par to, jo tie retie cilvēki, kas viņu mīl un uzskata par labu un skaistu tāpat to dara. es pilnīgi noteikti neesmu no tievajām un grūtniecībā biju milzīga, bet man patīk mani treknumiņi un man patīk arī daudzi citi formīgi cilvēki, kamēr tievie bieži ir tik sapisušies par to savu tievumu un nešķiet dzīvespriecīgi it nemaz. kā tu vari būt dzīvespriecīgs, ja tu vergo kaut kādam citu priekšstatam par savu siluetu?
Powered by Sviesta Ciba