Kurvjzieža kontemplācijas

krii

9.1.14 20:36

Pēc skrējiena nedaudz pārsteigta konstatēju, ka Movescount man sarēķinājis varen brangu patērēto kaloriju daudzumu. Papētot sīkāk, atklaju, ka pulkstenī nez kādēļ iestatījies svars = 196 kg, kas, protams, neatbilst realitātei. Uzkāpu uz svariem. Nokāpu. Tagad man viegli dreb rokas (nē, 196, protams, nav, nav arī 96, bet, bet, bet...).
Vārdu sakot, es sveru gandrīz tikpat, cik mana māte svēra grūtniecības laikā. Tās grūtniecības, kad viņa gaidīja mani un par kuru viņa arvien stāsta ar vieglu šausmu pieskaņu balsī, jo TIK resnu taču viņu neviens cilvēks nevarot iztēloties, vai ne.
Manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību, es zinu, jā.

• 37 raksta
• ir doma

• krii

  10.1.14 10:52

  

  Mhm, un kas briesmīgākais - visi šajos komentāros runā par tievo māti un neviens nemierina mani, sakot, ka resnums pāries.:D

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • blond

    10.1.14 13:44

    

    pāries, pāries, un - es nezinu kāpēc - bet esmu droša, ka tu vispār nemaz neesi resna, lūk tā.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      10.1.14 21:44

      

      Paldies, jaukā Blond.:) Protams, ir kritēriji, pēc kuriem es nebūt neesmu resna, tikai "mazliet apaļīga", bet man ir sasniegta stadija, kad ķermenis jūtas diskomfortabli, jo lāga vairs neder (vai vismaz neizskatās labi) skaistākie apģērba gabali un vispār ap Īsto Mani ir aptūcīts kaut kāds lieks miesas polsteris, kas jāstaipa līdzi un kas slikti lokās un gandrīz vai grasās ļumēt pie straujākām kustībām, un tam tā nav jābūt.
      Turklāt es reiz jau rakstīju, ka ir noteiktu tipu sievietes, kurām piestāv tuklums, bet es tām noteikti nepiederu. Tad man vajadzētu daudz vairāk mātišķuma vai saimnieciskuma, vai asprātības, vai cienīguma. Taču tā vairs nebūtu es.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais