kihelkonna [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kalcijs [17. Feb 2015|08:09]
[Tags|, , ]

Ir lasīts daudz par piena produktu sliktību, bet nesen vienā grāmatā bija skaidrojums, kas man likās pārbaudāms. Pienā ir kalcijs un ir ferments fosfatāze. Pienu pasterizējot fosfatāze sabojājas, un bez tās kalciju nevar uzņemt. Kaut ko jau uzņem, bet nieku vien. Tālāko daļu diemžēl jau aizmirsu - par to, kādēļ tālāk tas piens panāk kalcija skalošanos no organisma ārā. Tagad subjektīvi pameklēju, vai ir kādas ilustrējošas bildītes.

(Te nebūs par to, ka govs savu kalciju dabū nevis no citas sugas dzīvnieka piena, bet no zāles, un ka dabā pienu dzer jaundzimušie, nevis pieauguši indivīdi.)



protams, drīz bildes aiziet uz šitādiem






tur, protams, nav tā, ka viens pa taisno izraisa otru. varbūt vispār neizraisa. un man nav ne lūzumu, ne prostatas vēža, tfutfutfu.

DISKLAIMERIS
@%#@%$@%$@%$@%$ (isklaidējos)
Link4 raksta|ir doma

mat [1. Feb 2015|17:23]
[Tags|]

un te atkal eduācija
sargies beerni  )
Link1 raksta|ir doma

ACEs un slimības [23. Jan 2015|13:00]
[Tags|, , ]

Šovasar par to lasīju, un jau sen gribēju sameklēt avotu. Nesen avots pats nāca pretī. Te būs subjektīvs un nezinātnisks atstāsts.

Kaiser Permanente ir veselības aprūpes organizācija ASV, un no 1995. līdz 1997. gadam šeit veica apjomīgu pētījumu. Tika iesaistīti ap 17 tūkstošiem dalībnieku. Visi turīgi, visiem darbs, visiem apdrošināšana (jo viņiem ir pa kabatai konkrētās organizācijas veselības apdrošināšana), 75% beiguši koledžu.

Dalībniekiem bija anketā jāieķeksē, vai viņiem ir bijusi kāda no sarakstā minētajām bērnības traumām. Traumu saraksts: fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, emocionāla vardarbība, fiziska nevērība (neglect), emocionāla nevērība, māte izturējās vardarbīgi, ģimenē lietotas narkotikas, ģimenē garīga slimība, vecāku šķiršanās, ģimenes loceklis ieslodzījumā. Traumas saucās Adverse Childhood Experiences jeb saīsinājumā ACE.

Tālāk katram dalībniekam saskaitīja, cik tad viņam to ACE ir. Divām trešdaļām dalībnieku bija vismaz viens ACE. No šiem 87% ziņoja par vēl vienu ACE, un tā tālāk.

Tālāk pievērsās citiem datiem par šiem dalībniekiem. ACE skaits izrādījās ļoti saistīts ar tādām veselībai kaitīgām darbībām kā smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana, partneru neizvēlība, un stipri korelēja ar smagu aptaukošanos, depresiju, sirds slimībām, vēzi, aknu slimībām.

Ja salīdzināja cilvēkus ar 0 ACēm un tādus, kam ACEs bija vismaz 4, pēdējie divreiz vairāk smēķēja, ar 7 reižu lielāku varbūtību bija alkoholiķi, ar 7 reizes lielāku varbūtību viņiem bija sekss pirms 15 gadu vecuma. Viņiem bija divreiz lielāka varbūtība kļūt par vēža slimniekiem, 4 reizes lielāka dabūt emfizēmu un hronisku bronhītu. Viskrāšņākās līknes bija pašnāvībām - 6 ACEs un 30 reižu vairāk pašnāvību mēēginājumu. 5 ACEs un 6reiz lielāka varbūtība, ka šis cilvēks ir injicējis narkotikas. Par to tika uzrakstīti kādi 50 zinātniski raksti, un internetā ir daudz šādu glītu grafiku (ACE pētīšanu ir pārņēmušas arī citas organizācijas).













Daļa no šīm korelācijām ir saistītas. Ja daudz dzer un pīpē, tad vēlāk dabū slimas aknas un slimas plaušas. Bet ne jau visi, kam bijušas ACEs, obligāti pīpēja, narkojās un dzēra. Liela daļa uzvedās pilnīgi normāli, dzīvoja veselīgi, nepīpēja, nedzēra un nenoēdās. Šiem kārtīgajiem cilvēkiem (kuriem bija 7 un vairāk ACEs) bija par 360% lielāks risks saslimt ar sirds išēmiju (kas ir biežākais nāves iemesls ASV).  ACEs bija padarījušas viņus slimus tādā veidā, kam nebija nekāda sakara ar viņu veselīgo vai neveselīgo dzīvesveidu. Autori salīdzināja mediķus ar ugunsdzēsējiem, kuri vērš visu ūdeni uz dūmiem (fiziskā saslimšana), ignorējot zem tiem esošās liesmas (neārstētas emocionālās traumas).

(no kā mirst tie, kam nulle ACu, nepateikšu, jo nezinu.)

Turpmāk vēl. Nākamā nodaļa būs par stresa hormoniem.

DISKLAIMERIS
izklaidējos. nenesu atbildību.






Link13 raksta|ir doma

[15. Jan 2015|18:26]
[Tags|, , ]



un vēl es nesen aplūkoju dažus tekstus par grieķu dieviem. attēlā pa kreisi ir Pāns.

lai arī ko tas VR sacītu (neesmu kārtīgi lasījusi), varbūt tie sengrieķu elfi, nimfas un tamlīdzīgi tipiņi vienkārši bija neandertālieši? viss saskan - nebija diezcik gudri, bija ķēriens uz mākslām, netiecās pēc civilizēta dzīves veida. kniebties ar viņiem varēja, bet pēc nokniebšanās nevarēja zināt, kas piedzims.

(mans agrāks apskats par neandertāliešiem šeit)
Link2 raksta|ir doma

Andromēdas miglājs [7. Jan 2015|15:07]
[Tags|, ]

pieglabāju linku no jūzera kautskis
http://www.spacetelescope.org/images/heic1502a/zoomable/
Andromēdas miglājs. tur ir jāgriež peles poga un jāzūmojas.
Linkir doma

rij 5 [26. Dec 2014|08:30]
[Tags|, , , ]

nu tātad. vakar es visiem (tai skaitā vējam, lietum un apsei) prasīju, kāpēc esmu tāda rīma.
šodien zinu. tas saucas leptīna rezistence.

mūsu tauku šūnas ražo leptīnu (sadarbībā ar vēl dažādiem hormoniem un procesiem utt.). galvā ir hipotalāms, kas to novēro. ja daudz leptīna, ar hipotalāma palīdzību smadzenes uzzina, ka pietiek ēst, un laiks uzkrāto tērēt.

ja cilvēks kādu laiku ir pārlieku ēdis, hipotalāms sāk nedzirdēt leptīnu. attiecīgi tālākā sistēma nesaņem signālu, ka ir gana, un padomā, ka laikam ir baigais bads, un vajag ēst vēl. to sauc par leptīna rezistenci. ja nabaga rīma sāk badoties, leptīns samazinās, un to gan organisms pamana, un nospriež, ka ir iestājušies bada laiki, vajag ēst un taupīt resp nekustēties. rīma cenšas iedarbināt gribasspēku un ēst mazāk, bet ko gan var vienas rīmas sīkais gribasspēks pret to, ka organisms ir ieslēdzis visniknāko pašsaglabāšanās režīmu?

leptīna rezistence tiešām ir kas vairāk par iegribu. vienas šūnas smadzenēs kļūst vairāk, citas mazāk. uzšķēržot galvaskausu (žurkām) var redzēt, vai šeit ir darīšana ar leptīna rezistenci.

tomēr no leptīna rezistences var tikt vaļā. interesenti lai guglē leptine resistence reversed. es uz kādu laiku atteikšos no maizes un citiem graudu produktiem. no tā noteikti nemirst (no atteikšanās no maizes; zinu, ka lasītājs satrauksies, ka kā tā var), un pieredze rāda, ka manus ēdelības plostus patiešām iesāk kāds maizes produkts. kā izcili pagatavots speķa pīrādziņš aizvakar.


disklaimeris.
es zinu, tūlīt jūs satrauksieties, ka kaut ko esmu pārstāstījusi pavirši, banāli un nezinātniski. atļaušos neatbildēt jūsu satraukumam.
Link13 raksta|ir doma

rij 4 [25. Dec 2014|20:14]
[Tags|, , ]

http://articles.mercola.com/sites/articles/archive/2012/05/26/sugar-affects-leptin-signals.aspx

http://authoritynutrition.com/leptin-101/
Link3 raksta|ir doma

rij 3 [25. Dec 2014|14:06]
[Tags|, , ]

Sis jau ir garlaiciigaak

http://www.besthealthmag.ca/best-eats/diet/4-reasons-why-you-overeat

http://growinghumankindness.com/overeating-support/

http://www.mindbodygreen.com/0-6322/The-Physical-Spiritual-Meaning-Behind-Your-Cravings.html

http://garytaubes.com/2010/12/inanity-of-overeating/

Peedeejais bija gaumiigi dailruniigs, kaut arii nedeva nekaadas atbildes.
Linkir doma

Riisanas iemesli zinaami [25. Dec 2014|13:24]
[Tags|, , ]

Luuk
http://www.spiritualresearchfoundation.org/spiritualresearch/difficulties/ancestors/overeating-case-study
Tagad zinu paareesanaas iemeslus! Viss ir ruupiigi izpeetiits! kāpēc cilvēki ēd un ēd, kaut gan sen viņiem pietiek.

20% gadiijumu iemesli ir fiziski. Piemeeram, hormonu nekaartiibas.
30% psihologiski, depresija un stress.
Bet 50% gadiijumu vienkaarsi riimaa ir iemaajojis kaads spoks vai kaada senca gars, un tas liek eest par sevi! Taalaak gadiijumi iedalaas. Ja rijeejs pienemas svaraa, tad ir parastais gars. Ja nepienemas, tad kaut kaads augstaaks gars. Aarsteesana: sveetie pelni, sveetais uudens, specifiskas luugsnas.

Juutos tagad abgaismota!

Upd

Pievienotaa luugsna riimas Patrika aarstesanai bija saada:
Lai es eedu tikai to, ko veelas Patriks, un to, kas vinam nepieciesams! Lai neviens spoks neizmanto mani kaa savu eesanas veelmju apmierinaasanas liidzekli!
Linkir doma

neandertālieši 2 [30. Nov 2014|14:58]
[Tags|, ]

bet šis!
http://weeklyworldnews.com/headlines/54269/lindsay-lohan-to-give-birth-to-neanderthal/

diemžēl nekur nemanīju turpinājumu
Linkir doma

neandertālieši [29. Nov 2014|22:01]
[Tags|, , ]

Neandertālieši ienāca Eiropā pirms 350 tūkstošiem gadu. Pamazām viņi attīstīja dažādus pielāgojumus Eiropas klimatam - gaišu ādu, zilas vai zaļas acis, taisnus dažādu krāsu matus un tamlīdzīgi. Sarkanmatainība un vasarraibumi esot īstā neandertāliešu pazīme. Tā kā viņi te dzīvoja tik ilgi, tad viņiem bija arī vairākas pasugas. Viņi prata runāt, lietot darbarīkus un ārstniecības augus, un gleznot. Un apbedīt savējos viņi prata daudz senāk nekā Homo sapiens. Smadzeņu tilpums viņiem bija par 10% lielāks nekā mums (šis parametrs gan laikā mainās).

Homo sapiens senči tikmēr baudīja vieglu dzīvi siltajā Afrikā. Un audzēja pieres daivas. Tā kārtīgi viņi ienāca Eiropā tikai pirms 40 tūkstošiem gadu. Šis laiks ir pārāk īss, lai tik ļoti mainītos - iemantotu gaišu ādu, zilas acis un tamlīdzīgi. Cilvēka evolūcija nenotiek tik ātri. Iespējams, ka notika krustošanās visādos veidos, turklāt katrā Eiropas daļā ar citu neandertāliešu pasugu. Eiropā vairāk, Āzijā mazāk. Vienīgi āfrikāņiem nav neandertāliešu gēnu. Mums neandertēliešu gēni esot kādi 4%.

Vai neandertālieši vispār izmira? Varbūt Homo sapiens viņus vienkārši asimilēja. Tomēr viņiem esot bijis arī iemesls izmirt, jo, kaut arī viņiem bija daudz smadzeņu, bija relatīvi mazākas pieres daivas, kas atbild par socializēšanos un augsta līmeņa domāšanu. Leduslaikmetam nākot viņi neesot pratuši sev pagatavot apģērbus.

Toties viņiem bija lielākas acis un labāk attīstītas tās smadzeņu daļas, kas atbild par visām vizuālajām un telpiskajām lietām. Mūsējie sāka gleznot uz alu sienām vien tad, kad bija kādu laiku padzīvojuši kopā ar neandertāliešiem. Un tikai Rietumeiropā. Citur pasaulē neesot senu alu gleznojumu.

Gaiša āda ir nozīmīgs neandertāliešu pielāgojums - jo tā var labāk sintezēt D vitamīnu. (melnādaini cilvēki ziemeļu klimatā ir riska grupā uz D vitamīna trūkumu. saulē viņu āda sintezē D vitamīnu, bet mazāk.)



neandertāliešu bērns no Gibraltāra, rekonstrukcija.


http://dienekes.blogspot.com/2014/04/neandertals-gave-europeans-lipid.html
http://humanorigins.si.edu/evidence/genetics/ancient-dna-and-neanderthals/neanderthal-genes-red-hair-and-more
http://www.bbc.com/news/science-environment-21759233
http://www.eupedia.com/europe/neanderthal_facts_and_myths.shtml
http://www.eupedia.com/forum/threads/24893-Do-modern-Europeans-partly-descend-from-Neanderthal?p=349517&viewfull=1#post349517%22
Link18 raksta|ir doma

šovakar [3. Maijs 2014|20:06]
[Tags|, ]

lasīju grāmatu par pavisam par ko citu, bet cita starpā tur pastāstīja par kādu fondu ASV. tas rūpējas par cilvēkiem, kas uzzinājuši, ka viņiem ir vēzis, un ka viņiem drīz jāmirst. fonda darbinieki ne tikai rūpējas par mirstošo cilvēku fiziskajām lietām, bet arī noskaidro, ko cilvēks vēlētos atlikušajā laikā izdarīt. daža mājsaimniece vēlas nodarboties ar sociālu darbu. dažs uzņēmējs vēlas apgūt vijoles spēli. dažs kara veterāns vēlas uzrakstīt grāmatu. tad nu fonda darbinieki palīdz cilvēkam šo mērķi sasniegt. savādā kārtā daudzi atveseļojas. daudz vairāk nekā no parastās ārstēšanas. fondisti prāto, ka vēzi var dabūt no tā, ko dara un ko nedara.

ja tev būtu jāmirst šovakar vēlu - ko tu vēl gribētu izdarīt? un ja tev būtu atlicis gads? varbūt tu atrastu un piepildītu savu aicinājumu?
Link11 raksta|ir doma

20 minūtes 2 [5. Apr 2014|09:18]
[Tags|, , ]

pa laikam runājos par izlasītajām grāmatām.
kaut kad sen sāku

http://klab.lv/users/kihelkonna/404850.html
The First 20 Minutes: Surprising Science Reveals How We Can Exercise Better, Train Smarter, Live Longer
http://www.amazon.com/The-First-20-Minutes-Surprising/dp/0142196754
(no torentiem, epub)

esmu grāmatai tikai pusē. vairākas nodaļas bija ļoti interesantas. vai ar sportošanu var nomest svaru? ha, lika pagaidīt. pētnieki ik pa laikam noķer kādu baru mazkustīgu cilvēku, nosver, liek viņiem vairākus mēnešus ikdienā pa pusstundai sportot, un tad nosver vēlreiz. trenētie cilvēki parasti nav zaudējuši svaru. vairums sver tikpat cik agrāk, diezgan daudzi sver vairāk. izrādās, cilvēka organisms nav muļķis, un pats zina, kā uzturēt līdzsvaru. sportošana uzdzen apetīti, un tad nu cilvēks pēc nodarbības uzkož vienu batoniņu, un gatavs, kalorijas atgūtas. atsevišķi (ļoti reti) cilvēki tomēr zaudē svaru sportošanas laikā. tie ir tie, kas vienlaikus piedomā pie ēšanas un mēģina to samazināt.

(tur vēl nianses. tālāk )
Link10 raksta|ir doma

blusa lec [4. Mar 2014|16:22]
[Tags|, ]

es te lasu par niezi. (...)

Studies have been done to show that itch receptors are only found on the top two skin layers, the epidermis and the epidermal/dermal transition layers. Shelley and Arthur had verified the depth by injecting individual itch powder spicules (Mucuna pruriens) and found that maximal sensitivity was found at the basal cell layer or the innermost layer of the epidermis. Surgical removal of those skin layers removed the ability for a patient to perceive itch. Itch is never felt in muscle, joints, or inner organs, which show that deep tissue does not contain itch signaling apparatuses.

resp tie, kam noņēma ādas virsējos divus slāņus, pārtrauca kasīties. secinājums - niezes receptori atrodas šais divos slāņos.

kaut kā atgādina seno anekdotu par blusu, kura neklausīja pavēlei "lec" pēc visu kāju noraušanas, un tamdēļ tika secināts, ka blusai dzirdes orgāni atrodas kājās.
Link2 raksta|ir doma

unstructured free play [4. Feb 2014|08:50]
[Tags|]

pēc vakardienas sarunas ar jūzeri pikaczu - viņa ieteica man savā cibā ielikt šos linkus.

tas ir tiem vecākiem, kas ir pārāk slinki, lai vestu mazus bērnus uz nemitīgiem pulciņiem.

It’s a Kid’s Job
Playing Helps Kids Learn and Grow
http://newsinhealth.nih.gov/issue/jun2012/feature1

All Work and No Play: Why Your Kids Are More Anxious, Depressed
http://www.theatlantic.com/health/archive/2011/10/all-work-and-no-play-why-your-kids-are-more-anxious-depressed/246422/

Free, imaginative play is crucial for normal social, emotional and cognitive development.
It makes us better adjusted, smarter and less stressed

protams, viss aiziet līdz draudiem.
The Serious Need for Play (tehnisku iemeslu dēļ nevaru ielikt linku, guglējiet virsrakstu).

According to a 1997 study of children living in poverty and at high risk of school failure, published by the High/Scope Educational Research Foundation in Ypsilanti, Mich., kids who enrolled in play-oriented preschools are more socially adjusted later in life than are kids who attended play-free preschools where they were constantly instructed by teachers. By age 23, more than one third of kids who had attended instruction-oriented preschools had been arrested for a felony as compared with fewer than one tenth of the kids who had been in play-oriented preschools. And as adults, fewer than 7 percent of the play-oriented preschool attendees had ever been suspended from work, but more than a quarter of the directly instructed kids had.

tādu tekstu ir simtiem. kīvordi - unstructured free play .
Linkir doma

turpinājums par pozitīvo domāšanu [31. Jan 2014|11:59]
[Tags|, , , ]

esmu jau agrāk ziņojusi par pētījumiem pozitīvās domāšanas ziņā. iepriekšējie ieraksti:
http://klab.lv/users/kihelkonna/243863.html un http://klab.lv/users/kihelkonna/388172.html


tagad par tēmu "iztēlojies, ka tev ir māja jūras krastā un mašīna tāda un šitāda, un daži miljoni kontā". izgriez bildes un salīmē pie sienām. uzzīmē dolāru un pielīmē pie griestiem. visu laiku iztēlojies, ka tev jau tas ir, un tad tev būs.

izrādās, zinātnieki pēta. izpētījuši. Mērķi var būt divējādi. Intrinsic un extrinsic goals.

Uz āru vērstie, extrinsic, mērķi, ir, piemēram, nauda, slava, skaistums, citu cilvēku apbrīna. māja, mašīna un tā tālāk.

Uz iekšu vērstie (varat ieteikt labāku terminu) ir, piemēram, labas attiecības, personiskā izaugsme, devums sabiedrībai.

pirmkārt, esot izpētīts, ka intrinsic (iekšējie) mērķi mēdz arī piepildīties. bet extrinsic (ārējie) sapņi mēdz nepiepildīties. izsapņoto miljonu mēdz nedabūt. bet ja sapnis ir darīt to, kas patīk, tad šis ir piepildāms.

otrkārt, esot izpētīts, ka extrinsic (ārējo) mērķu uzturētāji ir ar sliktu garīgu veselību. viņi ciešot no depresijas, sliktas sociālas funkcionēšanas un tamlīdzīgi. intrinsic (iekšējo) mērķu uzturētāji esot gan ar veselākām galvām, gan labklājīgāki.

to es noklausījos vienā Ted Talks, un stāstīja pētnieks. tālāk sāku meklēt avotus, bet apnika.

piemēram, cilvēki, kas iet uz fitnesa zāli. dažiem apmeklētājiem ir ārēja motivācija - daiļš rumpis. visi krīt ģībonī no uzlūkošanas vien. citiem atkal iekšēja motivācija - pašsajūta un veselība. pēc kāda laika otrajiem (iekšējiem) bija labi sasniegumi, bet pirmajiem (ārējiem) iestājusies amotivācija.
Link6 raksta|ir doma

How long will I live? Life calculator [29. Jan 2014|18:38]
[Tags|, ]

Fill in the following form then click the button labeled "Calculate Life Expectancy".
http://gosset.wharton.upenn.edu/mortality/perl/CalcForm.html

pārrēķunāt garumu un svaru http://www.manuelsweb.com/in_cm.htm un http://www.manuelsweb.com/kg_lbs.htm

=== mani rezulti ===

Life Expectancy Results
Life Expectancy: 88.06 years
Lower Quartile: 81.29 years (75% chance you will live longer than this)
Median Lifetime: 90.22 years (50% chance you will live longer than this)
Upper Quartile: 97.07 years (25% chance you will live longer than this)
Link4 raksta|ir doma

staipīšanās [29. Jan 2014|10:27]
[Tags|, ]

es tagad lasu:
The First 20 Minutes: Surprising Science Reveals How We Can Exercise Better, Train Smarter, Live Longer
http://www.amazon.com/The-First-20-Minutes-Surprising/dp/0142196754
(no torentiem, epub)

par sportu vispār neinteresējos un parasti šādas grāmatas nelasu; esmu dīvānpelmenis. bet kaut kas man lika domāt, ka grāmata būs interesanta, un ir arī.

šorīt pie kafijas ņēmos atstāstīt laulenim kārtējo nodaļu - ka muskuļu staipīšana pirms skriešanas ir ne tikai bezjēdzīga, bet pat slikta. ka muskuļos un smadzenēs notiek tādi un šitādi procesi, kā rezultātā izstaipītā muskuļa performance krītas par 30%.

apmēram atstāstīts te
http://saveyourself.ca/articles/stretching.php
un http://well.blogs.nytimes.com/2013/04/03/reasons-not-to-stretch/?_php=true&_type=blogs&_r=0

laulenis satraukti teica, ka es atkal esmu kaut kādu ezotēriku salasījusies. ka neviens nestaipās pirms skriešanas. staipās tikai pēc. pirms tikai iesildās.

da vai es zinu. es neskrienu, tāpēc nestaipos ne pirms, ne pēc. bet grāmata daiļi atstāsta, ka sākumā pētniecības projekts gandrīz izputējis, jo neviens skrējējs nav piekritis eksperimentam - skriešanai ar neizstaipītu kāju.

ta laikam āmurikāņi vienmēr staipās pirms skriešanas. bet nevaru arī neticēt laulenim; viņš, kaut arī pelmenis, ir noskrējis 1 maratonu un vairākus pusmaratonus.

cienījamie cibas pelmeņi, kā tur īsti ir? vai pie mums (LV) staipās pirms skriešanas vai nē?
Link16 raksta|ir doma

motivācija [14. Jan 2014|13:54]
[Tags|, ]

http://psycnet.apa.org/psycinfo/1982-32390-001
Increasing intrinsic interest with superfluous extrinsic constraints.

nejauši trāpījās acī. pētījums no tālā 1982. gada.

bija kāds nepievilcīgs rotaļu motocikls, ar kuru reti kurais spēlējās.
4 - 8 gadus veci bērni tika sadalīti 2 grupās. pirmajai grupai tika teikts, lai nespēlējas ar motociklu. otrajai neteica neko. turpmāk pirmā grupa izrādīja ievērojamu interesi par motociklu.

pētījums nākamais. jauniešiem tika piedraudēts ar nopietniem draudiem, maigiem draudiem un nekādiem draudiem situācijā, kurā nebija īpašas vajadzības mānīties. diemžēl nav zināms, kas tā bija par situāciju. dažas dienas vēlāk viņiem tika prasīts, kā tad uzvedušies. tie, kam piedraudēja, mānījās stipri vairāk nekā tie, kam nepiedraudēja. visvairāk mānījās tie, kam draudēja maigi.
Link2 raksta|ir doma

The Neuroscientist Who Discovered He Was a Psychopath [5. Dec 2013|19:12]
[Tags|]

ja te garām iet džims - te raksts priekš tevis

tas arī ir pilnīgs nodzēsums manam nesenajam postam par flomasteru uzgaļu gēnu

=== šis ir ļoti saīsināts atstāsts ====

While studying brain scans for a research project he was working on, he discovered that his own brain scan displayed all the features of a psychopath. It wasn’t just his brain scan. He also discovered he had the genetic markers for aggression, violence and low empathy – all features of a psychopath. He also had the inclinations of a psychopath and he had a family history with seven alleged murderers. Yet, despite the odds against him, James Fallon is a happily married man who has never raped or killed anyone.

What protected him from the dark path? James Fallon attributes it to his loving childhood experiences.

“I was loved, and that protected me,” he says.

This corresponds to recent research: His particular allele for a serotonin transporter protein present in the brain, for example, is believed to put him at higher risk for psychopathic tendencies. But further analysis has shown that it can affect the development of the ventromedial prefrontal cortex (the area with characteristically low activity in psychopaths) in complex ways: It can open up the region to be more significantly affected by environmental influences, and so a positive (or negative) childhood is especially pivotal in determining behavioral outcomes.



Link8 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]