Comments: |
| From: | watt |
Date: | 26. Decembris 2014 - 08:58 |
---|
| | | (Link) |
|
miltu produktiem - nē!
From: | unpy |
Date: | 26. Decembris 2014 - 09:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Šim "ja daudz leptīna, ar hipotalāma palīdzību smadzenes uzzina, ka pietiek ēst, un laiks uzkrāto tērēt" grūti noticēt. Tikai tamdēļ, ka nav skaidrs, kādā veidā un kādām vajadzībām šāds mehānisms varētu būt evolūcijas ceļā izstrādājies, ja ņem vērā to, ka nosacītā cilvēce ar problēmu "ir pārāk daudz un bieži ēsts, vajadzētu mazāk un retāk" ir saskārusies pavisam nesen un arvien ļoti nelielā nosacītās cilvēces grupā.
| From: | krii |
Date: | 26. Decembris 2014 - 09:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, paga - sāta sajūta (kam izteiktāka, kam mazāk) tomēr piemīt arī dzīvniekiem. Evolūcijas funktieris arī varētu būt visai primitīvs - nepieļaut, ka visa pieejamā barība tiek norīta uzreiz, jo vēlāk arī vajadzēs.
From: | unpy |
Date: | 26. Decembris 2014 - 09:36 |
---|
| | | (Link) |
|
Pilnīgi iespējams, proti, kaut kādam mehānismam noteikti jābūt kaut vai tālab, lai neēstu, kamēr nepārsprāgst kuņģis, taču atsaukties tieši uz šī mehānisma darbības traucējumiem tikai tamdēļ, ka aiz apaļā vēdera vairs kurpju šnores nevar saskatīt, manuprāt, ir pārsteidzīgi. Proti, iespējams, vajag nošķirt nosacīto rijību īstermiņā ierobežojošos faktorus no šādas pašas rijības ilgtermiņā.
Pilnīgi neko par šo nezinu, esmu gatavs piekrist visam, iespējams, gvelžu pilnīgas stulbības, laiski teoretizēju, labi paēdis:))
From: | unpy |
Date: | 26. Decembris 2014 - 09:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Proti, daudz dabiskāk izklausītos mehānisms, kura rezultātā bez ierobežojumiem strādātu princips "ir ko ēst? ēd un riktīgi daudz, pat, ja negribās, ieēd vēl, šobrīd ta ir ko, bet tuvākās pāris nedēļas var arī nebūt"
tas varētu būt no sugas atkarīgs; ir jau kas pieēdas uz ziemu. bet regulāri ēdošajiem pārēšanās var būt saistīta ar mazkustību un neinteresi par vairošanos; tas varētu nepatikt evolūcijai.
From: | unpy |
Date: | 26. Decembris 2014 - 09:53 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā. Man jau šķita, ka jaunietes aicināt vakariņās, lai pēc tam cerētu uz kaut ko vairāk, kaut kā nestrādā, tagad zināšu, kamdēļ:))
es domāju, aicini gan, vismaz tādas nedaēdušas! uztura piedāvāšana lai dabūtu to pašu ir dzīvnieku pasaulē ļoti pierasta lieta! visvairāk mani aizkustināja stāsts par kaut kādām mēslu lapsenēm, kur tēviņš var dabūt to pašu vien tad, ja atnes mātītei piciņu labu mēslu. kamēr mātīte kārumu ēd, viņš jau ķeras pie mātītes aizmugures! mūsdienu sabiedriskā ēdināšana gan laikam uz to neorientējas ...
From: | unpy |
Date: | 26. Decembris 2014 - 10:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Stāsti iz kukaiņu dzīves kaut kā nepārliecina, jau no dziļas bērnības atceros bēdīgo zirenekļtēviņu pieredzi ;(
| From: | shelly |
Date: | 26. Decembris 2014 - 11:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Ļ. interesanti - un es nemaz nesatraucos (kas man ir totāli netipiski, es parasti par visu satraucos)!
Labs atradums. :) Iespējams, ka homeostāzi, kas iestājusies ar visu leptīna rezistenci, izmainīt ir daudz grūtāk, bet šis vektors noteikti ir vērā ņemams.
Smadzeņu darbību mēs patiešām spējam kontrolēt tikai ļoti mazā mērā. Tā daļa, kas rīkojas neatkarīgi un pretēji mūsu vēlmēm, tēlaini vistrāpīgāk būtu saucama par spoku vai rākšasu. ;) Kas zin, šīs daļas kontrolēšanai lūgsnas varētu būt ne mazāk efektīvas, kā visi pārējie paņēmieni.
:) es ticu, ka soli pa solim tas ir izlabojams ar EFT. par citām lietām man nav pietiekamas nojēgas. | |