| grietas 2 |
[4. Jun 2015|13:16] |
ziņkāri apmierināju, paldies par piedalīšanos. tagad, kā solīts, minētās sugas. ja nevar saprast, tad sakiet.
margrietai gluži vienkārši ir plakanas lapas. starp citu, daiļliteratūrā nereti pavīd tāda pīpene. tā ir tā pati margrietiņa, taču nabaga tulkotājam bijis jātulko botāniski pareizi, un jāsauc šis laksts par pīpeni. kāpēc cilvēki šo sauc par margrietiņu un botāniķi par pīpeni, to nezinu. ja tu zini, padalies.
kumelītei zieda vidus ir izbozies kā tornis. un lapas (bildē nav redzamas) konkrēti līdzinās dillēm.
maura kumelītei neviens nav norāvis baltās ziedlapas; to vienkārši nav, jau no paša sākuma. nobradātu vietu nezāle, ēdama un ārstnieciska.
un te beidzot nesmaržīgā suņkumelīte, tai zieds ir kā margrietiņai, bet lapas kā kumelītei vai kā dillei. tā nav margrieta, jo nav plakano lapu, un tā nav kumelīte, jo nav izbolīto ziedu, turklāt neož.
|
|
|
| grietas |
[4. Jun 2015|10:52] |
Poll #20410 grietas
Open to: All, results viewable to: Allgrietas |
|
|
| |
[15. Jan 2015|18:26] |
un vēl es nesen aplūkoju dažus tekstus par grieķu dieviem. attēlā pa kreisi ir Pāns.
lai arī ko tas VR sacītu (neesmu kārtīgi lasījusi), varbūt tie sengrieķu elfi, nimfas un tamlīdzīgi tipiņi vienkārši bija neandertālieši? viss saskan - nebija diezcik gudri, bija ķēriens uz mākslām, netiecās pēc civilizēta dzīves veida. kniebties ar viņiem varēja, bet pēc nokniebšanās nevarēja zināt, kas piedzims.
(mans agrāks apskats par neandertāliešiem šeit)
|
|
|
| neandertālieši |
[29. Nov 2014|22:01] |
Neandertālieši ienāca Eiropā pirms 350 tūkstošiem gadu. Pamazām viņi attīstīja dažādus pielāgojumus Eiropas klimatam - gaišu ādu, zilas vai zaļas acis, taisnus dažādu krāsu matus un tamlīdzīgi. Sarkanmatainība un vasarraibumi esot īstā neandertāliešu pazīme. Tā kā viņi te dzīvoja tik ilgi, tad viņiem bija arī vairākas pasugas. Viņi prata runāt, lietot darbarīkus un ārstniecības augus, un gleznot. Un apbedīt savējos viņi prata daudz senāk nekā Homo sapiens. Smadzeņu tilpums viņiem bija par 10% lielāks nekā mums (šis parametrs gan laikā mainās).
Homo sapiens senči tikmēr baudīja vieglu dzīvi siltajā Afrikā. Un audzēja pieres daivas. Tā kārtīgi viņi ienāca Eiropā tikai pirms 40 tūkstošiem gadu. Šis laiks ir pārāk īss, lai tik ļoti mainītos - iemantotu gaišu ādu, zilas acis un tamlīdzīgi. Cilvēka evolūcija nenotiek tik ātri. Iespējams, ka notika krustošanās visādos veidos, turklāt katrā Eiropas daļā ar citu neandertāliešu pasugu. Eiropā vairāk, Āzijā mazāk. Vienīgi āfrikāņiem nav neandertāliešu gēnu. Mums neandertēliešu gēni esot kādi 4%.
Vai neandertālieši vispār izmira? Varbūt Homo sapiens viņus vienkārši asimilēja. Tomēr viņiem esot bijis arī iemesls izmirt, jo, kaut arī viņiem bija daudz smadzeņu, bija relatīvi mazākas pieres daivas, kas atbild par socializēšanos un augsta līmeņa domāšanu. Leduslaikmetam nākot viņi neesot pratuši sev pagatavot apģērbus.
Toties viņiem bija lielākas acis un labāk attīstītas tās smadzeņu daļas, kas atbild par visām vizuālajām un telpiskajām lietām. Mūsējie sāka gleznot uz alu sienām vien tad, kad bija kādu laiku padzīvojuši kopā ar neandertāliešiem. Un tikai Rietumeiropā. Citur pasaulē neesot senu alu gleznojumu.
Gaiša āda ir nozīmīgs neandertāliešu pielāgojums - jo tā var labāk sintezēt D vitamīnu. (melnādaini cilvēki ziemeļu klimatā ir riska grupā uz D vitamīna trūkumu. saulē viņu āda sintezē D vitamīnu, bet mazāk.)
neandertāliešu bērns no Gibraltāra, rekonstrukcija.
http://dienekes.blogspot.com/2014/04/neandertals-gave-europeans-lipid.html
http://humanorigins.si.edu/evidence/genetics/ancient-dna-and-neanderthals/neanderthal-genes-red-hair-and-more
http://www.bbc.com/news/science-environment-21759233
http://www.eupedia.com/europe/neanderthal_facts_and_myths.shtml
http://www.eupedia.com/forum/threads/24893-Do-modern-Europeans-partly-descend-from-Neanderthal?p=349517&viewfull=1#post349517%22 |
|
|
| pīlādži |
[27. Aug 2014|12:24] |
savācu ap 5 litriem pīlādžu, sablenderēju ar cukuru (1 kg cuk uz 5 l pīl), mazmaisiņos saldētavā. būs dzeramais.
jā, brīdinu. pīlādži liecina, ka ziema būs auksta. gādājiet malku apzinīgi.
(es jau pagājušo ziemu, kurā malku varēja ietaupīt, prognozēju pareizi
http://klab.lv/users/kihelkonna/377032.html .) |
|
|
| motivācija |
[14. Jan 2014|13:54] |
http://psycnet.apa.org/psycinfo/1982-32390-001
Increasing intrinsic interest with superfluous extrinsic constraints.
nejauši trāpījās acī. pētījums no tālā 1982. gada.
bija kāds nepievilcīgs rotaļu motocikls, ar kuru reti kurais spēlējās.
4 - 8 gadus veci bērni tika sadalīti 2 grupās. pirmajai grupai tika teikts, lai nespēlējas ar motociklu. otrajai neteica neko. turpmāk pirmā grupa izrādīja ievērojamu interesi par motociklu.
pētījums nākamais. jauniešiem tika piedraudēts ar nopietniem draudiem, maigiem draudiem un nekādiem draudiem situācijā, kurā nebija īpašas vajadzības mānīties. diemžēl nav zināms, kas tā bija par situāciju. dažas dienas vēlāk viņiem tika prasīts, kā tad uzvedušies. tie, kam piedraudēja, mānījās stipri vairāk nekā tie, kam nepiedraudēja. visvairāk mānījās tie, kam draudēja maigi. |
|
|
| sapņi |
[29. Dec 2013|10:39] |
šonakt mums ar lauleni bija sapņi, kas saistīti ar pamatnodarbošanos. es sapņoju, ka man ir gaidāms ceturtais bērns, laulenis sapņoja, ka viņam ir lidojošs spektrometrs. |
|
|
| sīču hronikas - atkal par audzināšanu jeb neaudzināšanu |
[2. Dec 2013|12:00] |
ar mazmurkšķi (6) mums bija ilggadīgas kaujas par uzgaļu uzlikšanu flomasteriem un līmēm. vairākus mēnešus viņai flomasteri pat bija liegti, jo mūždien atradās iekaltuši zem mēbelēm. ( sargies bērni ) |
|
|
| IQ, nauda un radošums |
[29. Nov 2013|11:22] |
es lasu Shen Li ņūsleterus, un priekšpēdējā viņa stāstīja lietas, kas man likās interesantas.
es nerunāšu par EQ un par to, vai nauda nes laimi. par praktisko inteliģenci arī nē. bet par pliku IQ.
kā zināms, cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un lai vairāk pelnītu. dažkārt sanāk, dažkārt nē, nu piķis ar viņiem, grafiki ir apmēram šitādi
pamainot mērogus to grafiku jau var dabūt šitādu
Daži pētnieki apgalvo, ka pietiek dabūt apmēram 120 IQ punktus, lai tālākie punkti vairs nebūtu svarīgi. ar 120 IQ punktiem cilvēks ir "pietiekami gudrs", un viņa varbūtība dabūt Nobela prēmiju ir tāda pati kā tam, kura IQ ir 180.
www.ep.liu.se/ecp/021/vol1/020/exp2107020.pdf
te savukārt ņēma vērā divas lietas - IQ un radošumu. nevis radošumu kā dzejas sacerēšanu, bet kā pieeju problēmu risināšanai un tamlīdzīgi. pētījumā secina, ka augsts radošums pilnībā kompensē zemu IQ. Vērtējot akadēmiskos sasniegumus - vislabāk gāja tiem, kam vai nu bija augsts IQ VAI augsts radošums. starp tiem diviem nebija atšķirības.
There were significant differences between High IQ – Low Creative and Low IQ – Low Creative groups as well as between High IQ – High Creative and Low IQ – Low Creative groups. These findings are only to be expected as the difference in IQ between these pairs of groups are 48 and 50 points respectively. However, there are no significant differences in academic achievement between the High IQ - Low Creative and Low IQ - High Creative groups.
...
Although the Low IQ – High Creative group had a mean IQ 46 points lower than the High IQ – Low Creative group, the former appears to be able to compensate for this with their higher level of creativity.
...
This further accentuates previous findings that creativity may help compensate the lack of intelligence in enhancing academic achievement. |
|
|
| pozitīvā domāšana |
[21. Okt 2013|10:18] |
izlasījusi az ierakstu http://klab.lv/users/az/435477.html atcerējos, ka gribēju ielikt, ko nesen lasīju.
es jau pirms pāris gadiem biju ierakstījusi par pētījumu, kurā tie studenti, kas iztēlojās labas atzīmes dabūšanu, dabūja sliktākas atzīmes nekā tie, kas nevis iztēlojās, bet tai laikā mācījās.
http://klab.lv/users/kihelkonna/243863.html
zinātnieki ar 100 gadu novēlošanos ir cītīgi pievērsušies pozitīvās domāšanas prieku pētīšanai.
pētījums tāds. izslāpuši cilvēki. daļai lūdza tagad iztēloties, kā viņi dabū un izdzer gāzi auksta ūdens. otrai daļai nelūdza neko. pēc laika nomērīja asinsspiedienu un ko tur vēl. tiem, kas iztēlojās ūdeni, kritās asinsspiediens un viņi vispār palika galīgi slābani. kamēr otrie bija ņipri un gatavi un iet to ūdeni meklēt un sadabūt. diemžēl neesmu saglabājusi linku, kur tas bija tā smuki aprakstīts. ideja - ja iztēlojas, ka vajadzīgais jau tev ir, tad nav nekāda iekšēja dzinuļa to iet un dabūt, un tad nu nedabū arī.
citā pētījumā novērtēja populārāko pašiedvesmas frāžu ietekmi. nu tur "esmu baigi foršais" un "es visu varu". šīs frāzes var palīdzēt tiem, kam jau ir augsts pašnovērtējums. savukārt tie, kam tas jau ir zems, no tādas apstrādes sāka justies vēl sliktāk.
http://greatergood.berkeley.edu/article/item/the_dark_side_of_self-help
----
http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S002210311100031X
Positive fantasies about idealized futures sap energy ☆
Abstract
Positive fantasies allow people to mentally indulge in a desired future. Whereas previous research found that spontaneously generated positive fantasies about the future predict poor achievement, we examined the effect of experimentally induced positive fantasies about the future. The present four experiments identify low energy, measured by physiological and behavioral indicators, as a mechanism by which positive fantasies translate into poor achievement. Induced positive fantasies resulted in less energy than fantasies that questioned the desired future (Study 1), negative fantasies (Study 2), or neutral fantasies (Study 3). Additionally, positive fantasies yielded a larger decrease in energy when they pertained to a more rather than a less pressing need (Study 4). Results indicate that one reason positive fantasies predict poor achievement is because they do not generate energy to pursue the desired future. |
|
|
| grieze |
[14. Jun 2013|07:54] |
vēl tur laukos bija tā. divas naktis gulēju teltī un pirmajā bezmiegojos. visu laiku tur trokšņoja (es nezinu, vai viņa griež vai kliedz) grieze. pusmelna tumsa un tikai šņik šņak. tā gulēju, klausījos un tad vienu brīdi pēkšņi griezes vairs nebija un no visām pusēm visos veidos un attālumos trallināja dziedātājputni. man nebija līdzi pulksteņa un tā arī paliku neziņā, vai bija tāds brīdis, kad tie dziedātājputni visi reizē ieslēdzās un cikos tas bija. jeb es tomēr uz brīdi biju atslēgusies.
nākamajā naktī, protams, gulēju kā nosista ar pulksteni kabatā. vienīgo reizi, kad modos, pat griezes nebija. |
|
|
| aiz pakešlogiem |
[1. Jun 2013|16:16] |
sakarā ar mazmurkšķa veselības stāvokli jau otro nedēļu palieku rīgā aiz pakešu logiem, kamēr pārējā famīlija laukos. daļa no manis vaimanā par tieši šobrīd garām skrienošo dzīvi, kuru varētu pavadīt nemaņā ravējot, otra mana daļa pie datora pamīšus strādā un kārnās internetā
un te jūzeris lennay ziņo no filipīnām:
"Nu tā. Vīramāte ir klāt ar kaudzi lauku labumiem, piemēram: rīsiem no piemājas lauciņa, tikko plūktu mango kasti un laimiem, kā arī"
es gribu uz zemi, kur nav pakešlogu. kur var dzīvot katru dienu un nevis tikai tad, kad ārā ir virs +22.
tas, ka kādreiz būs jāmirst, kaut kā nemazina sajūtu par šīs dienas nepieciešamību un zudumu. kā arī novērojumu par to, ka man ir jūtas. |
|
|
| pavasara beigas |
[19. Maijs 2013|20:42] |
aizpērnajās brīvdienās sīči noēda maurlokus līdz zemei, nākamajā nedēļas nogalē viņi bija izauguši par 4 cm, tātad viņi aug tieši vienu cm diennaktī. pēc tam viņi atkal tika noēsti līdz zemei una atkal atauga, bet nez, cik ilgi viņi šito izturēs.
un kad šodien nāca virsū pērkons, tad vispirms cēlās vējš un pūta baltas ievziedu lapas. pēkšņi viss gaiss bija pilns ar ievu un citu ziedu lapām un tās pūtās tālāk.
man ir parastais iedegums, kādu var dabūt no burkānu sēšanas. tas ir pīrāga formas brūnums muguras lejasdaļā un tas ietver labu gabalu no dibena vaigiem.
bet nākamajā nedēļas nogalē sola 13 grādus, tas priekš mitrenēm. |
|
|
| vimbas |
[2. Maijs 2013|10:48] |
vakar bijām Kuldīgā skatīties, kā vimbas lec. mēs jau otro gadu tā braucam, ar bērniem un viesnīcu. Kuldīgā nav (mums teica, ka nav) rotaļlaukumu maziem bērniem, bet pie profesionālās vidusskolas atradām bariņu ar palielām patīkamām sēžamām koka skulptūrām, sīči tur ņēmās akurāt 2 stundas. laulenis nofotografēja ļoti daudzas tādas vimbas, kam nesanāca, un vienu tādu, kam manāmi sanāca uzlēkt pietiekami augstu un tikt uz priekšu. |
|
|
| par klimatu |
[2. Apr 2013|11:17] |
tā kā visi runā par laika apstākļiem.
mans tēvs stāstīja, ka viņa vectēvs stāstījis par to, kādus jurģus savā dzīvē pieredzējis. jurģi - tā ir tā pārvākšanās, kas notika 23. aprīlī. tāda esot bijusi ne tikai daiļliteratūrā, bet arī dzīvē.
vienugad jurģos esot bijusi izaugusi tik gara zāle, ka vajadzējis pļaut, lai neizaug par garu.
citugad jurģos bijis tik biezs sniegs, ka cilvēki savu pārvākšanos veikuši nevis ar ratiem, bet ar kamanām.
prognoze vēsta, ka aprīlios visumā būs vēss, sk grafiku lapas apakšā, tomēr diez vai sniegs tik ilgi izturēs http://www.accuweather.com/en/lv/riga/225780/month/225780 |
|
|
| par pavasari |
[22. Mar 2013|16:39] |
vidusskolas laikos man bija tāds sports - katru pavasari sameklēt pirmās savvaļas puķes un iegaumēt datumu. sniegpulksteņi neskaitās, tie bieži saplaukst no siltuma pie mājas pamatiem. īstās pirmās puķes man bija māllēpes un pēc tam zilās vizbules, kuras mūsu mežos pavasaros bija dominējošais laksts. tos datumus gan esmu aizmirsusi, bet vispār māllēpes parasti bija marta vidū vai dažreiz pat sākumā, vajadzēja tikai pareizo vietu sameklēt, kur pret dienvidiem pavērsta nogāze. vizbules uzziedēja pāris nedēļas vēlāk, marta trešajā dekādē jau noteikti bija. aprīļa sākumā ziedēja jau parastā mežā un nevis tikai nogāzēs ar dienvidu ekspozīciju. vienu pavasari gan atceros tādu, kad pavasara pirmajā dienā (ap 23. martu) ārā bija sniegs, bet tas bija vēl senāk.
zilās vizbules es aplūkoju jau rudenī. ja pašķīra lapas un pumpuru, iekšā bija kaut kas zils.
tad vēl es vienu pavasari gribēju apskatīties visiem meža kokiem, kā viņi zied. stipri grūti bija sadabūt apses spurdzes, jo lielām apsēm nemēdz būt zemi apakšējie zari. tomēr vienu atradu tādu, kam pie apakšas bija jauna priede. bija vērts, jo apses spurdzes izrādījās koši sarkanas.
|
|
|
| pušķītis |
[27. Feb 2013|19:03] |
tā var gadīties katram.
iela. man pa priekšu gāja jauniete ciešās melnās biksēs un īsā melnā jaciņā. un nez kāpēc viņai khm kājstarpē bija cieši iestiprināts koši balts pušķītis, apmēram tāds kā bērnu cepures bumbulis vai kā nepareizi iestiprināta zaķa ļipa. pabrīnījos par dīvaino tērpu. tad pagriezienā pamanīju, ka viņai ap kaklu gara balta šalle ar pūkainām bārkstīm un tā tad arī izveidojusi dīvaino pušķi. |
|
|
| burkānu audzēšana |
[8. Feb 2013|12:30] |
es te meklēju par mēness fāzēm un lauksaimniecību dažādās pasaules daļās - un te laikam ir veldzējums manai sāpei par červeļainajiem burkāniem http://www.botanicalgarden.ubc.ca/forums/showthread.php?t=54524
Re: Moon phase
My neighbours and certain select friends of theirs dance naked around their carrots every full moon. The spectacle is not as entertaining as it was 35 years ago - and they have not invited me ever since the disastrous events of July 1996 - but I have to say that they grow good carrots. |
|
|
24 (72.7%)