| sīču hronikas - atkal par audzināšanu jeb neaudzināšanu |
2. Dec 2013|12:00 |
ar mazmurkšķi (6) mums bija ilggadīgas kaujas par uzgaļu uzlikšanu flomasteriem un līmēm. vairākus mēnešus viņai flomasteri pat bija liegti, jo mūždien atradās iekaltuši zem mēbelēm. pēdējā gadā situācija ir uzlabojusies; rakstāmie turpina atrasties pagultē, bet ar uzgaļiem.
mazzaķim (3) savukārt pietika pāris reizes izskaidrot, ka flomasteriem vajag uzlikt uzgaļus un līmei uzskrūvēt vāciņus, lai viņš to būtu iegaumējis. ne tikai skrūvēšanas prieka dēļ; viņš patur prātā un izdara. tāpat ar citām lietām. kaut kad es viņam pateicu, ka pēc spēlēšanās ir jānovāc lego un jāsaliek kastē, un tagad viņš bez atgādināšanas to dara. citas lietas arī pēc sevis dažreiz nokārto. pat izrāda gultas klāšanas pazīmes.
abi viņi ir audzināti līdzīgi. audzināšana izpaužas tā, ka visu laiku ir briesmīga nekārtība, un šad tad māte sāk klaigāt par savākšanu. pēc pedagoģisku grāmatu salasīšanās es cenšos izrādīt, ka mājas kārtošana man sagādā ārkārtīgu prieku, bet šis prieks nav pielipis bērniem, it īpaši mazmurkšķim. nu jā, reizi nedēļā es ar birsti saslauku visu kultūrslāni (galvenokārt koka klučus un papīrus) kopā un sazortēju. biežāk nekārtoju tāpēc, ka pati esmu vēl nekārtīgāka par mazmurkšķi.
ir vēl citas lietas, kur mazzaķis ir vērīgāks. ejot pa trotuāru sīčiem patīk skriet man pa priekšu. ja skrien mazmurkšķis, tad man (bija) jāskrien līdzi, jo viņa neapstājas, ja trotuāru šķērso kāda sīka iela, pa kuru reizi nedēļā izbrauc mašīna (kopš 5.5 gadu vecuma apstājas). mazzaķis pēc vienas izskaidrošanas pamana šķērsielas, apstājas un pagaida mani.
nu tak jau laikam flomasteru uzgaļu uzlikšana ir iedzimta, un ir gēns, kas par to parūpējas. pirms 2 miljoniem gadu izveidojies, un uzgaļu uzlicēji evolucionēja pa citu ceļu nekā neuzlicēji.
tā nu esmu nonākusi pie secinājuma, ka visas bērna īpašības ir iedzimtas. un nevis ieaudzinātas. tāpat kā bērnam ir nevis kaut kādi mati, bet konkrētas krāsas mati, kas iedalīti no konkrēta senča, un katram vaibstam un virsmas fragmentam var atrast cilmi, tāpat arī katrai īpašībai vai neīpašībai (īpašības trūkumam) ir cilme no konkrēta sanča. un censties ieaudzināt kādu neesošu īpašību ir tikpat kā nest ūdeni caurā sietā. resp audzināt vispār ir kā nest ūdeni caurā sietā. un matus var nokrāsot, bet viņi tik un tā no apakšas aug kādi bija.
cita lieta ir kaut kā iemācīšana. piemēram, lasītprasme nav iedzimta un tiek iemācīta. kaut kas jau tiem bērniem jāmāca, lai viņi apgūtu profesiju un vēlāk varētu sevi uzturēt. labākajā gadījumā uzturēt arī savus vecākus.
bet par iedzimtajām rakstura īpašībām - labi, ja nesaķēza to, kas ir.
man bija viena kolēģe, kura bija absolūti forša, gan profesionāli, gan cilvēciski. vienīgā sliktā īpašība, ko varu viņai izdomāt - viņa mēdza neuzlikt flomasteriem uzgaļus. tagad zinām, ka viņai tāds gēns laikam bija! |
|