| kafija savvaļā |
[15. Jul 2013|15:18] |
bijām uz 2 dienām ar nakšņošanu teltīs pie jūras. nākamreiz varētu uz 3 dienām un bez senča, tikai jāpaņem vēl siltās segas, smilšu lāpstas, rotaļlietas, bumba un pods.
no rīta laulenis uz sava smalkā prīmusa komplekta vārīja man (sev arī, bet tas nav svarīgi) kafiju. kad paņēmu rokās šo kafiju, tā bija tik neiespējami garšīga un labi smaržojoša, un pilnīgi kā ar bomi pa galvu atgādināja kafiju pirms neskaitāmiem gadiem. kad es nedēļu bez telts klimtu pa mežiem un purviem, un no rītiem bleķa krūzītē uz sausā spirta tabletes vārīju kafiju.
šī kafija smaržoja tieši tāpat. ārkārtīgi garšīgi un spēcinoši, un kaifīgi. pilnīgi gar zemi var krist aiz laimes, un atstiept kājas krakš bums fallerā. objektīvi, pavisam cita smarža.
man nebija nekādu ekspektāciju. patiesībā man sāpēja galva un bija škrobe, ka nepaņēmu zāles. no šīs kafijas galva uzreiz pārgāja.
protams, automātā gatavota kafija tā nevar smaržot, jo viņa mazliet ož un garšo pēc atkritumpapīra. bet es bieži dzeru arī aplieto kafiju, un tā nekad nav odusi tā kā šī. vai kafija būtu sakatalizējusies ar meža smaržu? tas mežs neko īpaši neoda. turklāt šoreiz tas bija melnalkšņu mežs, toreiz pārsvarā bērzu (vieglajā variantā labāk nenakšņot skujkoku mežos, jo vienmēr zem sūnām izrādās kāds neatrasts priežu čiekus, kas duras mugurā). vārīšanas metode? toreiz bija bleķa vai varbūt emaljēta krūzīte un spirta tablete, šoreiz smalkais gāzes prīmuss ar supervieglajiem traukiem. turklāt toreiz es no vārāmās krūzes arī dzēru, bet šoteiz kafija vēlāk tika aplieta parastā jaunā keramikas krūzē. vēl kopīgs būtu dabas vispārējs pārkaltums saulē, bet es laukos no rītiem ar kafiju eju uz balkona, tur arī apkārt pārkaltuši lapukoki, un kafija ož un garšo kā vienmēr. vārīšana uz atklātas liesmas? vecajā miteklī es bieži vārīju ūdeni katliņā, sanāca parastā kafija.
alumīnijs, tas vienīgais varētu būt kopīgs. tagad, kad ciemiņi būs prom, es no rīta uzvārīšu kafijai ūdeni uz gāzes smalkajā alumīnija traukā. pārējie sīktrauki visi teflonēti.
tolaik es nerakstīju cibā, tāpēc mani savvaļas piedzīvojumi nekur nav dokumentēti. tie man bija arī aizmirsušies uz vismaz 10 gadiem. kad nomirīšu, tas viss kļūs par nebijušu, jo kā gan lai tas varētu būt bijis. zināmā mērā es jau esmu nomirījus, resp ir nomirījusi tā persona no deviņdesmitajiem gadiem, ja jau es viņu tā neatceros. nu i labi ka tā, jo šitā arī ir labi. |
|
|
| ko es darīju jāņos |
[28. Jun 2013|14:20] |
ar androīdu sēdēju mežmalā un izmēģināju odu atbaidīšanas programmas (atslēgvārdi mosquito repellent). tas darbojas tā, ka aparāts (telefons vai tamlīdzīgs) izdod skaņu, kas odiem nepatīk. izmēģināju četras programmas. frekvences 12, 14, 16, 18, 20, 22 kiloherci un vēl viņu visu maisījums.
nevienu brīdi odi neatkāpās. procesa novērotāji vaimanāja, ka ap mani ir vairāk odu nekā jebkur citur. tā nu aplauzos. bet esot aplikācijas, kas palīdzot arī pret mūsu reģiona odiem. negribas meklēt un mēģināt, jo šajā procesā baigi kož.
upd.
guglējot pēc Eiropā lietojamām programmām atrodas čupa tekstu, ka zinātnieki nav atraduši nevienu tādu frekvenci, kas reāli atbaida odus. un vienu Somijā taisītu aplikāciju. pieseivēšu vēlākai pārbaudei - Anti-Mosquito - Sonic Repeller.
upd.2
šī aplikācija, piemēram, nedarbojās itin nemaz, un 4 nākamās arī http://androidadvices.com/anti-mosquito-repellent-apps-high-frequency-sound/
komentāros ļaudis norāda, ka 3 mb ir par daudz priekš šādas programmas un drīzāk tā dara diezinko citu. ielīž aparātā un visu izspiego. |
|
|
| vimbas |
[2. Maijs 2013|10:48] |
vakar bijām Kuldīgā skatīties, kā vimbas lec. mēs jau otro gadu tā braucam, ar bērniem un viesnīcu. Kuldīgā nav (mums teica, ka nav) rotaļlaukumu maziem bērniem, bet pie profesionālās vidusskolas atradām bariņu ar palielām patīkamām sēžamām koka skulptūrām, sīči tur ņēmās akurāt 2 stundas. laulenis nofotografēja ļoti daudzas tādas vimbas, kam nesanāca, un vienu tādu, kam manāmi sanāca uzlēkt pietiekami augstu un tikt uz priekšu. |
|
|
| par picām |
[15. Apr 2013|10:56] |
mums pie mājas ir picērija un mums abiem ar lauleni ļoti garšo picas.
senajos senajos laikos laulenis mēdza vakariņās viens pats apēst lielo picu. kojās, kur viņš dzīvoja (Zviedrijā), picēriju bija ierīkojis kāds turks, mēs viņu saucām par picu onkuli. laulenis tur ņēma vislielāko picu ar visleknāko virsiņu; klāt tur vienmēr deva kārbiņu ar kāpostu salātiem.
tagad mēs ņemam vienu picu uz abiem un L saka, ka viņam pilnīgi pietiekot. man arī pilnīgi pietiek. picērijā dažreiz redzu kādu jaunieti, kas mazliet izbolītām acīm viens pats ķeras klāt veselai picai. tad padomāju - ēd, ēd, kamēr tev nav ģimenes.
jo sīči arī pamazām sāk iekārot mūsu picu. mums par prieku viņiem garšo tikai picu maliņas. mums atkal to maliņu nemaz nav žēl. ideāli - barības ķēdes nepārklājas.
diemžēl pamazām viņi sāk sagribēt aizvien platākas tās maliņas. mazmurkšķis reiz paprasīja veselu šķēli. pēc tam gan secināja, ka maliņas ir garšīgākas.
uz šīm picām var sajust, kā iet laiks. bērni (2 gab.) iekāros mūsu picas vēl kādus gadus 20. pamazām viņi no tām gribēs aizvien lielākus un lielākus gabalus. drīz jau gribēs parādīt savu pieaudzību, apēdot pa veselai picai katrs.
ek.
upd
vilibaldis pateica, ko vēl gribēju teikt.
"un kad ķuņģītis beidzot pielāgojies dalīties ar savu picas šķeli, jaunuļi izaug un aiziet paši savas picas ēst..." |
|
|
| sižets |
[30. Mar 2013|07:02] |
ar lauleni aizvakar skatījāmies jauno filmu ar Dzekiju Čanu. pusi filmas abi vaimanājām, ka galīgs sviests. tad pēkšņi liels bars filmas dalībnieku sāka pa visām malām savā starpā kauties un laulenis nopriecājās - re, beidzot sižets sākās!
tagad es zinu, kas tēviņu filmām skaitās sižets.
arī par mātīšu filmu sižetiem man ir viedoklis. to vislabāk ilustrē šī anekdote. pensionētu lauku skolotāju pāris paņēmuši no nomas filmu. izrādās pornofilma. skatās, skatās, vīram apnīk, viņš iet gulēt. sieva neiet un saka: es gribu zināt, vai pēc visa šitā viņš viņu vēl apprecēs! |
|
|
| retrīts 2 |
[18. Mar 2013|06:37] |
lieku somā bumbierenes un dodos retrītā. un Liepāju (tas ir tas L; Vaivarus atteicu). |
|
|
| retrīts |
[7. Mar 2013|07:37] |
laulenis ir uz kādu laiku atvaļinājies un sūta mani atpūtā. viņš saka, lai es braucost uz kādu spā atpūsties. kur nu spā; padomāju, ka varētu aizbraukt kādu dienu pastaigāties gar jūru. viņš saka, lai braucu uz vairākām dienām, kaut vai uz nedēļu, un dzīvoju kādā viesu mājā.
nu tātad man tiešām ir iespēja piesist ļipu un doties retrītā. bet es gribētu pie jūras, jo viss pārējais ir apsnidzis. vai jums varbūt ir kādi ieteikumi? pagaidām variants - viņš zina lētu dienesta viesnīcu Ventspilī.
kad es vēl gāju uz jogu, pasniedzējs reiz atprasījās uz 2 nedēļām un pēc tam stāstīja, ka bijis retrītā. tur 10 dienas bariņš cilvēku augām dienām sēdējuši lotosā un meditējuši, un bijis aizliegts sarunāties, un katru vakaru bijusi 1 lekcija, kuras laikā atļauts uzdot 1 jautājumu. viņam tur kaut kas esot atvēries. viņš gan brīdināja, lai uzmanāmies ar tiem retrītiem, jo esot viens tāds, kas par 1000 latiem ņem un cilvēku apstrādā un attīra pa riktīgo, liek ierīt marles gabalu un vilkt sev ārā un tamlīdzīgi. viņš uzskatīja, ka tas nu gan ir lieki, jo tāda iekšu attīrīšana galīgi negarantē kaut ko no gara attīrīšanas.
nu vobščem varat ierosināt man retrītus. |
|
|
| miteklis 2012 |
[15. Feb 2013|14:31] |
pavisam nesen, tas ir tieši pirms viena gada un viena mēneša, man ienāca prātā, ka vajadzētu nofotografēt mūsu mitekli un ielikt cibā, jo nezinkāpēc. varbūt dzīvē viss mainās un tad šī būs laikmeta liecība. nesen tās bildes atradu, nu labi, ielikšu arī. nekas īpaši mainījies gan nav; laikam nopietnām pārmaiņām vajag nevis gadus, bet gadsimtus.
( nemākslinieciskas bildes nesakarīgā secībā ) |
|
|
| mazzaķa hronikas - lampiņa |
[9. Feb 2013|10:42] |
vakar gāju gulēt jau ap deviņiem, mazmurkšķis arī, mazzaķis palika ilgāk. laulenis viņam bija iedevis jaunu lampiņu, ko spīdināt ar plakano bateriju un mz tik spīdināja un spīdināja. lai iedabūtu mz gultā laulenis viņam ierādīja, ka lampiņu var spīdināt cauri gultas aizkariņam (mz guļ divstāvu gultas pirmajā stāvā un es tur esmu piekārusi palagu par aizkariņu). mz neaprobežojās ar aizkariņu. viņš atrada, ka lampiņu var spīdināt cauri zilajam balonam un daudz kam citam. vislabāk viņam patika spīdināt gaismu cauri grīdas mazgājamajam spainim. lai tomēr kaut kā iedabūtu mz gultā, sencis nolika to spaini gultā.
tas arī izskaidro to, ka šorīt es mz gultā ieraudzīju grīdas mazgājamo spaini.
aizmiegot vēl dzirdēju: batavija mēves pus mīnus (baterija pie mēles, plus un mīnus). viņš zina, ka plus ar plusu nedraudzējas, mīnuss ar mīnusu nedraudzējas, plus ar mīnus draudzējas. vēl sencis bija vēlu vakarā ēdis maizi ar sinepēm, iebarojis mz sinepes un mz šorīt stāstīja, ka sinepēm ir sīva garša, tāpat kā baterijai uz mēles.
upd.
nesen sīči sakāvās par grāmatu "par to, kā uzbūvēts atoms".
šorīt pēc publikas pieprasījuma sencis demonstrēja, kā papīra gabaliņi pievelkas pie saberzēta plastmasas lineāla. |
|
|