Trash panda

atbildes pēc pirmdienas nav, bet es arī negaidu. tikmēr tepat šodien izdarīju gandrīz visu. čats ir arī manā teleponā, ja nu kas, tikai nezinu gan, cik tas ir labi.
enīvei,

šodien beidzot Jūdžina tusiņā parunāju ar smuko, mazo sievieti. izrādās, ka viņa arī ir AFP fane. gandrīz apraudājos, kad to uzzināju. it's perfect. bet nē, nemaz, necik un vispār neiesaistīšos attiecībās ar viņu. nu lūk. bet pasēdēšana bija diken laba.

atnācu mājās un nolēmu, ka par spīti tam, ka Dzīvesbiedrs guļ, uztaisīšu ēst (jo gardo mutesdedzinātājkebabu vieta bija jau ciet). palūrēju ledusskapī un izzvejoju no turienes pēdējo kumosu čedara ar čilīšiem. tad paskatījos skapītī, izņēmu "asās fajitas" pupiņas, tunci un tos rīsus ar čilīšiem. piebēru čilīšu pārslas, čilīšu pulveri, paprikas pulveri un savārīju visu kopā.

ak jā, gulta ar asām malām var būt bīstama. nesen tik sadzija iepriekšējais nobrāzums, tagad tieši tajā pašā vietā ir jauna asiņu strīpa.

enīvei,
tikai gribējās pastāstīt. jo sācies atvaļinājums.

Jau kādu brīdi ik pa brīdim nodarbina domas par ēdiena asumu. Kaut kā baigi panesies, ka organisms prasa ēst tā, lai deg mute. Un tad ir laime. Bet ko es šajā sakarā esmu novērojusi? Ka tie jūsu ēdieni, kas pēc piparu skaita ēdienkartē būtu ugunsrijēju bērniem domāti, nu totāli nav asi nemaz. Visrūgtāk to pagaidām gadījies secināt bija Mexican restorānā. Ā, tajā veģetāro indiešu arī. Nu nopietni? Kas tas par false advertising? Es jau tā esmu tik tāds iesācējs asajos ēdienos. Bet tāpat bezmaz jānēsā čili pārslu trauciņš līdzi vai kaut kā tā.

šodien iegāju Makdonaldā, tad Burgerkingā, abos nogrozīju galvu, jo itin nekas nevilināja. Blakus bija japāņu ēstuve. Tur iegāju pēc nūdelēm un kā garda. Gāju ārā smaidīga, tur saprot asumu.

Citās ziņās, ļoti daudz ko esmu sākusi darīt autopilotā. Jūtu, ka drīz būs pārmaiņas.

zinu, ka nebūs nekāda zsvētku svinēšana mājās, bet es tik un tā esmu iegādājusies champagne ice lollies. because I can.

kaķi nupat ir tā sailgojušies pēc dzīvesbiedra, ka dzenājas viena otru apkārt sacensībā, kura gulēs manā gultā. jūtos populāra. nekas, atgriezīsies dzīvesbiedrs un par mani tiks aizmirsts.

ak jā, Lotiņa nopirkusi biļetes, mēs iesim slidot. nevienai no mums tā īsti nepadodas, bet dikti patīk. pēc tam plānā ir mullēts vīns.

par vīnu... sāku gūglēt, kur labāk aiziet ar māsu uz vīna garšošanas un iepazīšanas pasākumu. citādi viņa dzer kaut kādus saldos un tas tracina manu inner snobu.

bet atgriežoties pie dzīvesbiedra (Freids var nemaz nesēdēt un nesmīnēt bārdā!), jāsaka, ka viņš ir vienīgais cilvēks, kuram es uz zsvētkiem pērku dāvanas. un viņš ir vienīgais cilvēks, kurš uz zsvētkiem pērk man dāvanas. un I'm fine with that. jo mēs tiešām cenšamies piedomāt pie dāvanām viens otram.

un vēl, gribu sev uzvārdu Smith.

reizēm man patīk tusēt apkārt bez brillēm. viss tāds savādāks, sliktā kvalitātē :D tikai galva apsāpas ar laiku.
bet parasti man ļoti patīk nēsāt brilles.

jāsaka, ka vakardiena bija diezgan liels "kronis" visām sezonas ballītēm. būtu tīri labi, ja drusku lēnāk turpmāk priecātos. jo šodiena bija diena, kuras nebija. vismaz nebija līdz brīdim, kad apēdu riktīgi labus karaļa prawņus ar dārzeņiem riktīgi labā un asā čili mērcē.

un tā Vodafone reklāma par to, kā ģimene uzaudzē tītaru zsvētku mielastam, bet beigās ēd nut roast. tā man liekas ir tik forša.

Vakar biju uz gigu. Tur bija vairāki profesori, kuri runāja par lietām kā vīriešu un sieviešu smadzenes neatšķiras, kādas ir proper atbildes uz Christmas cracker jokes un kāda ir GP practices recepšu izrakstīšanas statistika. Bija arī dziesmas un stīgu kvartets. Bija garāka runa par Einšteina teorijām. Bija Q&A par visko smieklīgu. Ā, vēl bija par planētām runa, jā. Un Alison Moyet uzdziedāja. Vēl bija Dara O'Briain, kurš lamājās drusku vairāk kā parasti. <3

Thank you Hammersmith, our hearts go out to the victims... Wait. Nevermind.

Šodien iešu iečekot The Opera Tavern. (Dara noteikti teiktu atkal: Nom nom nom, toastie, toastie, toastie...)
Vakarā ir 4 ballītes, gribu iet uz visām, bet reizē ne uz vienu.

šķiet, ka šodienas alkohols būs šerijs. Lotiņa saka, ka es esot mašīna (ballīšu). Tikai kādus našķus lai veikalā paņem? (Kratos vilcienā uz Mazā Puikas mājballi jau. (Kavēju.))

kad dzīvesbiedrs notinas, kaķi paliek mazliet trakāki. bet es tikmēr browsēju ķīniešu takeaways un mēģinu atrast piemērota asuma ēdienu manai baismajai slimuma stadijai. ļoti nepiemērota nedēļa saslimšanai. no vienas puses vēl tam asumam klāt varētu piedzert tīru spiced rum. tikmēr mazkaķis greizsirdīgo uz Voldiņu. pastāstītu par darbu, bet labāk nevajag, ko tur daudz. vēl apmēram pusotra diena un tad varētu mazliet kvīkendos arī pagulēt. pēc megapārtija, protams. ak jā, saņēmu savu gada nodokļu papīru no valsts. (šķava.)

Saule ir forši, baseins ir forši, palmas ir laime. Aiz loga reizēm blēj kazas (vai aitas?). Pilsēta ir raiba, pilna dažādu smaržu un citu sajūtu. Falafelis nebija saldēts un sauss, bet tiešām dievīgs un gards. Viss taču ir lieliski. (Visi diedelnieki tak nāk pie Skaistās, ne manis.)

Tikmēr aviokompānija atsūta īsziņu, ka vēlas mani satikt lidostā 4 stundas pirms lidojuma. Papildus security checks, viņi taisnojas.

Vakar bija besis un adrenalīns. Šorīt brokastojām stundu. Un nevis tāpēc, ka daudz bija jāēd, bet tāpēc, ka varam. Augļi ir lieliski un palmu koki ir laime :)
<3

Sen atpakaļ, kad vēl dzīvoju LV un telefonā interneta īsti nebija, atceros lasījusi avīzē (aha) joku, ka depresija esot tad, kad ieej internetā, bet nekas neinteresē. Nu vai kaut kā tā (tas bija sen). Šodien man ir līdzīgi ar Spotifaju. Atvēru Spotifaju, bet nezinu īsti, ko lai paklausās. Viss pierastais ir pārāk jau pierasts, so far izbrauzētās gatavās pleilistes nepievelk. AFP liekas bišķi par emocionālu. Nu jūs sapratāt.

Aizvēru Spotifaju un iešu taisīt sev tostu.

Bet priecāšos par labiem ieteikumiem. Nu, ne tostam.

España, tu mani vienmēr pārsteidz. It kā vienmēr jūtos, ka visu zinu, bet vienmēr ir pārsteigums. España, es tevi <3

Un vēl galvā risinās jautājums par to, kā lai atrod atrunu sev uzdāvināt segway. Sūds jautājums, protams, jo kā var nevajadzēt!

vakar tātad biju uz Dara O Briain iekš tā Hammersmith Apollo. jāsaka, ka nosmējos līdz asarām acīs dažas reizes. nu lieliski, lieliski. rekomendēju visiem. ļoti labi un ļoti tieši. Mazajam Puikam un dzīvesbiedram arī patika. pēc tam mēs ar Mazo Puiku un vēlvienu jaunieti bijām šur tur iedzert. beidzās tas viss ar šeriju pie Mazā Puikas. so far, so good.

šorīt ap 10am mani pamodināja telefona zvans, ka jāiet brančā. pārmaiņas pēc tiešām arī bijām brančā. bija lieliski. man ļ. garšoja. un jāpiezīmē, ka pēc tāda labā branča visu dienu nemaz negribējās ēst. pēc tam aizdevāmies uz Emirātu gaisa tramvaju. protams, ka tajā vagonā, kurā iekāpām mēs, bija errors pa ekrāna vidu (skatīt instragrammas). nē nu, labi, ka tur būts un tas izdarīts. tick the box and move on. pēc tam pavizinājāmies ar DLR un atbraucām atpakaļ uz Čiziku, kur Mazais Puika kolektēja savu bezmaksas kūciņu. kamēr viņš tur laizījās ap lemon čīzkeiku, tikmēr es nolēmu atcelt randiņu. bet uz latviešu tusu tāpat negribu iet.

nupat atnācu mājās, bik ievilkās tas brančs līdz pat vakariņām. dzīvesbiedrs prasīja, kad es izvākšoties, jo nemaz neesot mājās pēdējā laikā. jūtos mazliet vainīga, ka nenodarbojos ar savu volunteering. pēdējā laikā vispār aizdomājos, ka varbūt tas D vitamīns palīdz. šodien nostaigāju 12 (divpadsmit) kilometrus, kas ir ļoti labs rezultāts priekš svētdienas pastaigas. vēl varu pateikt, ka skapju izkraušana lika atrast sen pirktas, bet aizmirstas drēbes un sapriecēja, ka ir kas "jauns", ko uzvilkt.

Izrādās, ka tad, kad jūtos pārgurusi un īgna, vajag ieēst kaut ko labi asu un siltu. Pēcāk gan noskatījos tā kārīgi uz kūkām, bet paņēmu augļus un sojpiena latti. Jāpalasa par regbiju un tad jau atkal jākož sliede. Jo sliede, lai gara, tomēr līdz rītvakaram jānobeidz. Un tad kvīkendos arī jāpastrādā. Bet! Kas svarīgi - mājās ir mandeļu piens un tas ir daudz gardāks par sojas. Bet sestdien pa dienu ir tikai divas iespējas - izbraukums vai miegs. Jo šaušalīgi vajag abus. Un jāstrādā tik pēc 8pm, jo pa dienu darba dators būs offline dēļ power cut.

Jā, vienkārši gribējās ierakstīt kaut ko vienkārši par to, kā iet.

P.S. Bet tā nerealitātes disasociācijas sajūta reizēm izraisa pamatīgu reiboni. Nākamnedēļ jādodas pie GP būs. Un, ja vēlreiz iedalīs to psihu, kura pateica, ka nevarot man palīdzēt un tāpēc nedarīšot neko, tad es ņemšu un mukšu prom viņas acu priekšā. Jo es esmu traka, bet viņa ir evil.

ja tā nopietnāk, tad vispār.. nesenās pārmaiņas manā istabā (jauna gulta) un vienkārši visa izvilkšana ārā, gandrīz visa sašķirošana un salikšana maisos, ir novedusi pie sajūtas, ka atkal no jauna ievācos mājās. nopirku atvilkņu junitu dokumentiem. vēl man jāsaliek Ikea skapītis, kam paredzēts kalpot kā pie gultas galdiņam. šo weekendu pavadu tīrot un liekot visu atpakaļ, šķirojot atlikušo nesašķiroto. atvēlēju vienu plauktu tikai Pračetam, jā.

sen bija laiks uztaisīt pamatīgu spring clean. ļ palīdzēja arī galvai.

vēl ir skaidrs, ka dzīvojot pa mājām, vispār ēdu maz un veselīgi. tagad tik jāsaprot, kā to ieviest arī darbadienās. nopirku jaunus uzglabājamos trauciņus, ar cerību, ka atradīsies laiks vakaros uzgriezt nākamās dienas pusdiendārzeņus.

kaķi joprojām guļ manā gultā uz maiņām.