Trash panda

vegānu alus festivāls bija labs, ja neskaita tos, kuri uzstājās uz skatuves. sadzēros gardumgardus eilus un saēdos vegānu picu ar cashew sieru. diena izdevusies. vakarā solās zoles spēle būt.

un kaķi joprojām nesatiek. Voldis šņāc un rūc un mūk prom. Dārta slēpjas zem dīvāna, kamēr istabā ienāk kāds human. tad viņa izlien ārā un spēlējas ar matu gumiju.

Tas taču ir pilnīgi normāli, kad uztaisa veg stew ar sēnēm un turku zirņiem, un tad uzkrāmē pa virsu humusu.

Īstenībā te, uz kontinenta, baigi jūtu, cik esmu pārangliskojusies. Lai gan, jāpiezīmē, ka ir nelielas bažas, ka mājās miršu badā un slāpēs, jo Londres spāņēdiena un spāņvīna piedāvājums ir visai švaks. (Teica kakj, ar mokām stumjot purnā paellu, jo ēsts un dzerts tika sākts ap 2 dienā.) Vēl ir jāatzīmē, ka mīļā būtu lielisks kompanjons šajās dzīrēs.

Šodien mākoņains, tāpēc neieviesu sun protection. Tomēr, kā izrādās, tāpat puse dekolteja apsvilusi. Pa dienu teica, ka ir 26 grādi, bet visi jakās. Nu, ko teikt, esmu mazā kleitiņā, bet ar lielu glāzi sangrias. Šķiet, ka tapas ir mans mīļākais ēdiena veids, jo var apēst vairākus mazus gardumus, as opposed to vienu lielu porciju. Ir žēl, ka neatbraucu uz nedēļu. Mucho gusto, Malaga.

kaut kā jaunā psiha mani ir nedaudz iedvesmojusi darīt visu ko. piemēram, iziet sabildēt lietas, uztaisīt siera zupu un tādas lietas. šodien pārtikas veikalā stāvēju un situ sev pa pirkstiem - nepaņem par daudz, nepārcenties, atceries, ka slowly un pamazām.

nesaku, ka jūtos, ka izārstēšos, bet varbūt iemācīšos kaut ko vairāk padarīt.

ā, bet man ir milzu problēma. noriebies rīt darba pusdienās visādus gatavos ēdienus. un liekas, ka krietni pārmaksāju par to visu. bet problēma ir tajā, ka ofisā ir no hot food policy (open office). un nevar kā agrāk, kad safrīzoju sev mājēdienus un sildīju un ēdu darbā visu nedēļu. bet katru vakaru gatavot arī nav iekšās. bet kaut kā jāsadomā kā saorganizēt līdzņemamās pusdienas, kuras var uztaisīt vienreiz vai divreiz nedēļā, bet uz visu atlikušo nedēļu. what am I missing?

galīgi neesmu ģimenes cilvēks. dzeru vīnu un uztaisīju paasus dārzeņus ar garšvielām (ko mīļā iemācīja). (ja tā padomā, es tik daudz ko iemācos no saviem draugiem...) un kaut kā ir pietiekami labi. dzīvesbiedrs ieracies savās lietās, kaķis aizgājis gulēt savā gultiņā. pa televīziju rāda visādu sviestu.

un tagad par svarīgo dzīvē.
man ir tendence, ēdot mājās (!), atstāt garšīgāko uz beigām. kas reizēm nozīmē to, ka garšīgākais paliek citai ēdienreizei.

rozā portvīns izrādās, ka garšīgs. vispār, jāpiezīmē, ka M&S ražo interesantu un veiksmīgi garšīgu produktu klāstu. gan tas mājas siers ar garnelēm, gan šitas, gan karstsidrs, gan visādi citi produkti.
šodien miers mājās (cik nu kaķis ļaus, protams), rīt - girls on skates jeb Roller Derby čempšips.

ak jā, kāds pajautājiet rasbainieks, kāpēc Ļivera puikas reklamē Nivea dezodorantus? :D

man nesen viens džeks teica kaut ko tipa, I avoid using water when cooking because there is booze!

vispār, piezīmēšu, ka šogad zsv ir izdevušies. šorīt pamodos, padarīju lietas un tad ēdu lielas brokastis ar karstvīnu. nupat pamodos no dienguļas un domāju, ka vēl ir karstvīns :) saņēmu dažas dāvanas un esmu par tām superpriecīga. un mani liek mierā, kas arī rada pozitīvas emocijas.

mierīgi un klusi. un jauki.

tā jocīgi paliek reizēm. šī vakara dzirdētā dziesma (Ballroom Blitz) klubbārā atgādināja par manu bestestāko friendu un pēc tās es aizgāju mājās. jo nebija jēgas palikt. no vienas puses, ja neiešu ārā, nesatikšu jaunus draugus. no otras puses - man jau ir draugi. arī te. un vēl mājās ir kaķis. un esmu pārāk awkward, lai ietu ārā pārāk daudz. bet, kā jau nesen tika atzīmēts, tad esmu jau uztaisījusi čupu skaistu, traku un traki skaistu atmiņu. šovakar noderēs pica.

kursh sabaaza man galvaa visu to vati?
taas pat nav pagjiras, tas ir vienkaarshi neguleejums.
jums vajadzeeja redzeet, cik laimiigs bija kakjis, kad es ierados maajaas tajos sazincikos. un shoriit paarmetoshi skatiijaas, kad gaaju uz darbu. prinicipaa, pilniigi saprotami. es arii uz sevi paarmetoshi skatiijos, tikai citu iemeslu deelj.

un shodien maza darba mazballiite peec darba.
un shodien NAV piektdiena, kas mazliet biedee.
klausos danchu muuziku, jo tas vieniigais, kas sit cauri tai vatei.

gribeetos steiku un veco rooziju, bet tur divas nelaimes - es tik taalu varu arii neaiziet un peec tam varu arii atpakalj neietraapiit.

viens labums ceturtdienu dzershanaa ir - piektdien pusdienlaikaa dazhreiz paraujas uz lanchu, kuraa var iedzert un mazliet atjeegties.

starp citu, esmu atklaajusi, ka ar alkohola paliidziibu varu jau saakt sevii iedabuut eedienu. ne daudz, bet tomeer. ir aizdomas, ka alkonautisma karjera buutu bijis labs laucinjsh manam organismam. bet ko nu vairs. IT cipargalvas arii ir visi psihi un tas pagaidaam der.

aa, bet, ja es izdziivoshu liidz vakaram, tad laikam naaksies iedzert. organisms nepiekriit tradicionaalajai eeshanas metodei, bet kalorijas un cukurs kaut kaa jaauznjem.
domaajams, ka nevienam nebuus jaunums, ka sho probleemu risinu kaa jau kaartiiga latvju zeltene - iedzerot. shovakar tikai buus nopietns jautaajums - balliitee vai maajaas? (I had fun once, it was awful)

vispaar, juutos ljoti uzjautrinaata par jaunajiem pigoriem. apsveru domu rakstiit graamatu par leitest greitest dieetu.

gribu pateikt visiem paldies. vēl es gribu atvaļinājumu un atpūsties.

tiešām visiem paldies. bet es došos mājās. apsveru domu, ka vajag atsākt vecos paradumus - gulēt un ēst. šonakt, piemēram, izdevās aizmigt uz pusotru stundu. te lidostā jau pacilāju veģetāro maizīti, bet nolēmu, ka 4 eur par iespēju neapēst maizīti, ir drusku par traku pat man.