Trash panda

... talking about psychopaths un to, ko pat nepaguvu cibās ierakstīt... jā nu. 10 dienas, no kurām 9 neklātienē, un man jau pārgāja. Apnika. Noguru.

Bet citās ziņās, ballītes jaunākā folklora sākusies no mana (nevainīgā) jautājuma par to, kur ir lielāka iespēja satikt your local serial killer - liftā vai trepēs? Par atbildi vēl neesam vienojušies. Daļēji because liekas, ka šejienes local serial killer ir mazliet tā kā... nu. Nedara savus uzdevumus. Toties tas, kurš tusē lokāli pa manu Lielmiesta stūri, tas gan drīz varēs sākt izpausties uz pilnu banku. Anyway, ja kāds zinās precīzāk, nu padalieties ar infu. Kaut kā ceru, ka I’m not doomed to live forever.

Bet vēstniecību nācās atlikt, jo, saprotiet, darbs.
Rīt iešu dzīvokli skatīties.

VZ ir ļ noderīgs cilvēks, ko zināt. Viņam ir zajas visām dzīves situācijām. Man te ar to moving visādas vajadzībiņas, ja. Uz visām VZ atbild ar “es zinu tādu zaju, kas šito dara, davaj aizrakstīšu”. Var piereģistrēt uzņēmumu, var čehiski mācīties, visu ko var.

Also, “You should never call a psychopath a psychopath. It upsets them.” (Quote from Killing Eve) Jeb citiem vārdiem, man sāk likties, ka es esmu daudz trakāka nekā man liekas.

Vēl vakar bija sarunas.

kaķ: o! Es varēšu katru dienu iet prom no darba un tad vakarā pieņemt sevi atpakaļ darbā.
VZ: demonstratīvi mest atlūgumu galdā.
kaķ: un tad barčikā salīgt mieru un pieņemt atpakaļ.
...
VZ: varēsi sev izmaksāt prēmijas!
kaķ: jā! Par īpaši smieklīgiem jokiem, piemēram.
...
kaķ: normāli cilvēki dibina uzņēmumu un uztver to visu nopietni un karjera, tas viss... es toties gribu sev izmaksāt prēmiju jau tagad!

par to Anna Calvi es jums nevaru pastāstīt, tas mani tik ļ aizkustināja, ka es esmu uzsākusi kampaņu, kurā visus savus čehu draugus cenšos pierunāt nākt ar mani uz Prāgas koncertu.
šodien nopirku tiketus uz BirdPen konci decembrī.

also, šodien liekas, ka es nekad neiemācīšos tikt pāri tai savai automātiskajai pretreakcijai, kad kāds cenšas pietuvināties man. tā cilvēku turēšana izstieptas rokas attālumā, nevaru neko tur padarīt. un when pushed, I push back as hard as I can without thinking. kā vispār iemācās, ka viss nav briesmīgs apdraudējums, ja tik daudz kas tiešām tomēr taču ir.

man reizēm liekas, ka es tā īsti nepamostos no viena modinātāja, jo pa miegam iespītējos, ka neļaus tak kaut kādai kastītei diktēt, kad man gulēt vai celties. tāpēc man ir trīs.

māsa nesen esot sapratusi, ka viņai riebjas, kad viņai pieskaras. nu, kad viņa to neinicē.
vispār man reizē patīk un reizē ir tomēr drusku žēl, ka viņa kļūst arvien līdzīgāka man.

es esmu nogurusi. kas nozīmē to, ka man ir grūtāk savākties un izlikties labiņai. arvien vairāk un vairāk atrodu sevi sakot cilvēkiem lietas, kuras man nevajadzētu teikt, tikai tāpēc, ka esmu pārāk nogurusi savaldīties un nepateikt. un nē, izgulēšanās laikam te nav risinājums.

vakar barčikā gāja diezgan jestri vispār.

kaķ: one day I will go to Lidl, buy an axe and just be done with it.
MrB (kurš ir uz kruķiem): oh, when I'll see you going to Lidl, I'm running away.
PĪ: don't you already have an axe?
kaķ: no, I barely know where my hammer is.
PĪ: everyone has an axe.
kaķ: lucky for everyone, I don't.
PĪ: you must do. or anything to kill them with.
kaķ: yeah, well, killing people with a lawn mower isn't really the same, is it?

--
Kornels: where's Rāžī?
kaķ: I don't know. I haven't talked to him since Friday.
Kornels: he's out there doing things without you!
kaķ: yeah.
Kornels: it's not good that he's doing things without you..
kaķ: you know there's nothing going on between me and Rāž.
Kornels: I know, that's the problem!

--
(saruna par moving)
Leo (to me): ..and we just started liking you.

un šie cilvēki visu laiku apgalvoja, ka es esot lieliska un līksma. well, that ship has sailed.
beigās pavadīju PĪ līdz mājām, you know, for his protection. vispār tāds jestrs cilvēks, ko tur daudz.

*kaķ pēc barčika aizbrauc pakaļ cigām dzīvesbiedram*
kaķ (atnācis mājās): got lucky with the bus. although the Tesco woman was surprised, ka es nenopirku divus iepakojumus ar alu.
dzīvesbiedrs: do you want money vai divus iepakojumus ar alu.
kaķ: alu, protams.

barčikā vispār šodien aiz bāra bija Leo (the landlord). gribēju pajautāt kaut ko līdzīgu, kā jautātu Jiržikam par jesus. atcerējos, ka esmu īru kompānijā, tā vietā vienkārši iedzēru.

un man ir apnicis izlikties, ka man nav ikdienišķa, depresiju uzdzenoša un vispārēja personīgā disonanse ar pasauli as it is right now.
kā sakarā uzrakstīju ziņu šodien kādam cilvēkam: "Also, pabā cilvēki ziņo, ka earlier today tepat ap stūri esot bijis gang fight ar machetes. *nopūšas* I’m defo living forever."

Par weekendu ja. Cibas festivāla šitas te, orgkomiteja, vot, ieleca kārtējoreiz vilcienā un aizdevās šoreiz līdz Drēzdenei. Because we can, kind of way.

Ierodoties orgkomiteja drusku sapīka, jo secināja, ka pilsētā ir kaut kādi jobani pilsētas svētki. Masas cilvēku, visur troksnis, skatuves, migājas un hujārijas. Paši ziniet. Tad nu aizgājām iedzert kaut kādā puslīdz ok āra barčikā nedaudz nost no visa jandāliņa vecpilsētā. Es, protams, dzēru tumšo Krušovici. Tad uznāca lietus un, kad lietus kļuva pamatīgs, barčiku aizvēra, lika samaksāt daudz naudas un izmeta ārā. Tās 14 minūtes, ko gājām līdz viesnīcai, bija pietiekami, lai izmirktu līdz vīlēm.

Nākamajā dienā, protams, atkal sapīkām, jo pilsētas jobani svētki taču nebija beigušies, tie bija uzņēmuši jaunus apgriezienus. Tad man iedzēla lapsene pirkstā. Pēc tam VZ nomira šķiltavas. Atradām kādu ielu, kur likās, ka notiek kaut kāda cerīga dzīvība. Gājām kvartālus upon kvartālus, tur bija barčiki visās malās. Bet neviena paša veikala, kur nopirkt šķiltavas. Līdz, protams, ūdenspīpju veikalam. Izglābuši VZ no nikotīna un darvas trūkuma organismā, gājām atpakaļ pa ielu, lai piesēstu kādā tajā barčikā uz brokastīm. Izrādījās, ka tie bija 3 kvartāli un barčiku maz, ja ņem vērā, ka negribējās aziātus. Bet beigās atradām burgernīcu un tur, kā jau FB rakstīts, normalizējām burgeru ēšanu brokastīs.

Pēcbrokastu pastaiga, protams, ieveda mūs kaut kādā militāristu kvartālā, nē bet estate. Tur bija milzu greznas mājas, visur rakstīts militarishe, vai kaut kas tāds, milzu žogi un pils cienīgi pagalmi.

Bet vakarā aizgājām atpakaļ uz burgernīcu un viss beidzās laimīgi.

Svētdienas vērienīgākais pasākums bija iemācīt trīs dažādiem aptekšņiem vīntoniku. Kad aiz mums rindā stāvošā vācu penša uzzināja, ka mēs dzersim vīntoniku, pieprasīja arī sev tādu, jo shmeckt gut! Tā vairojam prieku pasaulē.
Gan jau, ka nākamreiz ierodoties Vāczemē tur visi hipsteri jau dzers vīntonikus un mums būs skumīgi, jo principi vairs neļaus to darīt arī mums.

Taksists: why don't you like your family?
kaķ īsi ieskicē.
Taksists: I'm sorry, I didn't know it was so deep and serious, I should have never asked.
kaķ: whatever.

bet šis svētdienas vakars tika iezīmēts vēsturē ar to, ka Džema man uztaisīja cheese toastie! un ticiet man, man nekad, nekad nebūtu bijis dūšas viņai prasīt. bet Taksists viņai izdīca un Džema teica, ja jau taisa viņam, moš vēl kāds grib. Rāžs, protams, nominēja mani. ā, nu vēl PĪ pieteicās.

btw, PĪ (Piedzērušais Īrs), ja. es viņu sākumā tā sāku saukt tāpēc, ka viņš tajā vakarā bija piedzēries. bet vispār šodien secināju, ka es viņu nekad neesmu redzējusi nepiedzērušos.

tāda tā mana dzīve, depresija un smieklīgi.

kāpēc tikai filmās cilvēki spēj to die from a broken heart?
also, es tā līdz galam nesaprotu, kāpēc amurikāņu serčikos tik bieži pie broken heart mokām cilvēki iet gulēt vannasistabā uz grīdas?
tik grūti elpot.

es reizēm iedomājos, ja kāds ieraksta cibā postu ar kļūdām, nu tur ortogrāfijas, vai kaut kādām nu tur tādām obviozām. paiet brīdis, pie posta nav neviena komentāra, bet posts izlabots. mana pirmā doma ir tāda, ka oh, so, do you have friends who love to point out your mistakes, too? ja posts paliek nelabots, rodas sajūta, ka visi jau ir padevušies.

also, es zinu, ka tā nav. vienkārši mans iekšējais autists domā, ka tā ir.

Esmu pavadījusi ļ ilgu dzīves posmu pielaikojot un padzīvojoties dažādās “personībās”, lai kaut kā izdzīvotu un / vai iekļautos tajā, kas nu man apkārt. Pārsvarā esmu atzinusi tās par noderīgām at the time, bet moving on vienmēr ir sagādājis vislielāko prieku. Bet tagad tas vairs neizklaidē tik, tikai nogurdina pārsvarā. Kas savukārt nozīmē, ka nāksies beigt izvairīties no konfliktsituācijām.
I’m never going to be the best version of myself because I’m sick and tired of that shit.

Also, on a related note, countdown apps saka 86. Trešdien domāju aiziet uz ofisu, parunāties ar Priekšnieku par to visu.
Un jā, es publiski atzīstu, ka Brexit is one of top 3 reasons why.

Bet vispār, šovakar tāds saulains vakars, ies pastaigāties. Šeit vakars tika gaidīts jau kopš paša rīta.

šodien man pienāk tādas notifikācijas "labdien liked your photo.". uzklikāju uz jūzerneima tā īsti nezinādama, ko tieši tur sagaidīt tagad. nu, jā. jo itāļu fotogrāfei, kura jūtas estēts un garšo suši, viņai noteikti liekas, ka Juliet Labdien ir pašizvēlēto jūzerneimu tāds kā sasniegums. gan jau lepna. bet es zinu, ka pēc "Labdien" jāliek komats, bļaģ. also, viņai no visām manām IG fotkām patīk divas totāli sliktas kvalitātes pikčas, kas katra iebakstītas ap četriem no rīta pēc tādiem attiecīgi jestriem atspirdzinošo dzērienu iesmēlieniem.

bet tā strādāšana pēdējā laikā.. *nopūšas* tur no viena ahtunga nākamajā, nelaimītes visapkārt un spēj tikai facepalmot. bet nu, tad tā paskatos kontā, vēlreiz nopūšos un eju izlikties, ka man tas viss rūp. un nē, citā darbā nebūs labāk. būs vienkārši kādu brīdi mazliet savādāk. un nē, šobrīd uzskatu, ka man nav depresija, ka tas besis ir totāli adekvāta reakcija uz pasauli as it is right now.

bet nu, vismaz brīvajā laikā, kad nu tādu visžēlīgi piešķir, pagaidām vēl nav ar likumu aizliegts, ka dzīve ballīte.
also, countdown apps saka 107.

ejam dzert?

bija atkal tiešām labs vakars barčikā. es gan ienācu agrāk nekā parasti un Rāžs mani ieraudzīja un teica, ka dodas mā. nu ok. bet mēs ar Džemu lieliski pavadījām vakaru. viens tāds, kas tiešām pacilāja. vienīgais, ka Džema atzinās, ka tā īsti vairs nestrādāšot vakarus. noskumu un sapratu, ka tiešām jābrauc nahuj prom. bet visādi citādi tiešām jestrs vakars. pat taksists neizbesīja, bet bija patīkams pacients.

bet parunāsim par iepriekšējo tēmu, ja. vispār, tās celebrity suicides man pierādījušas, ka mental health help is a scam. ja pat cilvēki, kuriem ir nauda un iespējas tikt pie labāka help nekā man ever spīd, pat tie izdara pašnāvības, tas nozīmē, ka viss tas help ir.. scam. un visi vienmēr saka "I never saw this coming". tad, kad es beidzot izdarīšu pašnāvību, es, goda vārds, ceru, ka cilvēki savā starpā runās un teiks, ka jā, jā, mēs šito jau gaidījām, zajai konkrēti nebija labi galvā.

vēl visi saka "why didn't she/he seek help?" un es jums pateikšu pavisam godīgi. trakie to vien dara, kā meklē helpu. trakie raksta blodziņus, stāsta draugiem un radiem, iet pie ārstiem, dažādiem, trakie izpaužas visu laiku, jo to nevar paturēt iekšā.

bet. šodien bija salīdzinoši mierīgi laba diena. šovakar es te sēžu visa tāda iereibusi, domāju par to, vai vajag iedzert tam visam pa virsu arī vīnu, un jūtos samērā tā, ka varētu vēl nemirt.

vakar ļ labi tika piesēsts barčikā ar Rāžu un īriem. tiešām kvalitatīvi iemalkojām un uzjautrinājāmies.

šorīt toties riju ripas un attapu, ka pēc pārvākšanās man būs jāapmeklē actual psihiatri atkal. nebūs šīs viltīgās sistēmas, kur es online pasūtu ripas, tad pēc pāris dienām aizeju uz aptieku savākt. nē, tur esot pašam jāiet. bet, ticiet vai nē, es runāšanu ar psihiem uzskatu par totālu waste of time. man jau pret ripām kā tādām attieksme ir kā šajā citātā: "Un tās nebeidzamās zāles, no kurām jēgas nekādas tāpat, bet bez kurām ir pizģec." bet sarunāties ar psihiem un "monitorēt progresu" liekas vēl bezjēdzīgāk. nu es neesmu normāla un nekad nebūšu. vienmēr būs gan labākas, gan arī stipri sliktākas dienas, nedēļas, mēneši un gadi. bet psihi, viņi runājas un grib dot cerības un motivācijas meklē. iesaka kaut kādas pilnīgi bezjēdzīgas lietas darīt. meklē kaut kādus risinājumus situācijām, kurās nekad neviens neko nav atrisinājis. un tā jocīgā pseidoizpratnes pilnā sejas izteiksme, kad klausās. visi tādi iejūtīgi un saprotoši. bet īstenībā tak tam cilvēkam nav un nebūs skaidrs, kas tajā manā galvā darās. un drausmīgi kaitina, kad viņi noklausās kaut ko un, mājot ar galvu, saka, ka sapratuši to un šito, kas patiesībā nemaz nav tas, ko es tur mēģināju pateikt. nē nu ok, varbūt es nemāku izteikties, bet meh, nu nahuj izlikties, ka saprot. būt trakam jau tā ir ļ nogurdinoši. un tas help, kas pieejams medicīnā, tas arī tā īsti nav nopietni uztverams. un tā nu tu, trakais, esi iesprūdis lieliskā ritenī, kurš nekur neved, bet spēku atņem tā, ka baterijas bar redzami krītas. man ir bijis daudz psihu un vienīgais viņu labums ir tās nebeidzamās ripas un viss.

šovakar atkal jāiet būs uz barčiku, jo Džemas vakars. un, kā jau es Rāžam uz atvadām teicu, tad "we can't miss that!"
rīt toties iemēģināšu jaunu jōgu.