Trash panda

šodien biju izvest vienu socially anxious sievieti uz vegānu tirdziņu. atradu viņu AFP fangrupās. ļ patīkama sieviete. tiešām jauka, mazliet dīvaina, bet tieši tādā labā veidā, ļ patīkama komunikācijā, nemaz ne enerģiju izsūcoša. gan paskatījāmies bodītes, gan uzēdām vegānu ēdienu, gan iedzērām alu bārā, kas ierīkots busā. gan paklusējām bez awkwardness, gan pasmējāmies, gan visādi parunājāmies. nolēmām it kā apmeklēt vēl vegānu pasākumus. tas bija tik mierīgi, bet ļ jauki sociāli. beigās sajutos, ka mēs viena otru bijām izvedušas ārā.

labi, ka gadās randomā satikt arī cilvēkus, no kuriem negribas kliedzot skriet sniegā. pēdējā gada laikā Lielmiesta random people experiences haven't been so kind to me.

tagad sēžu ar karstvīnu, blakus zem sedziņas kaķis, tīri pat vai omulīgi. sajutos, ka laba brīvdiena.

tagad bija jābūt ballītē, bet sapratu, ka man šodienai vispār pilnīgi pietiek un gribu justies šitik jauki. nevis pazust milzu barā ar sievietēm.

tikai, nu, fuck me, cik auksti.

ha! man bija satraukums par to, ka šodien bija jāiet uz branču. viena puspazīstama sieviete uzaicināja ar viņu un vēl dažām viņas paziņām. kaut kā neapdomīgi piekritu. šorīt satraucos dikti par to, ka esmu branču ņūbis un visi par mani ņirgāsies. uzvilku daļēji pieklājīgas drēbes un kurpes un devos. bet, kad jau biju vilcienā un nobraukusi divas pieturas, tā puspazīstamā sieviete atcēla visu pasākumu. uff, yes. so much win. uzreiz sajutos atvieglota un devos pastaigā atpakaļ māju virzienā. iegāju posh bodē un sapirkos visādus posh huiņēdienus un mazliet alkohola.

tagad sēžu un domāju, laikam jāuzēd vienkārši brokastis un varētu parosīties tepat pa mājām.

tā lūk, es un brunch don't mix. apparently.

protams, ļoti atvainojos, bet jūs paši zinat, kā tur tas viss ir un, ko no cibas gaidīt tuvākajā laikā. festivālam būt.

vakar bija ļ savdabīgs tas lidojums un tā. bet neko, nokļuvu galā. pasu tas automātiskais geits gan uzstāja, ka es nemāku stāvēt vidū, kad stāvēju vidū. bet nu. beigās ielaida te. urā, protams. nosvinējām ar vegānu jackfruit burgeri un pāris als. pastaigā gar ieslodzījumiem secinājām, ka tas ir daudz patīkamāk, kad spīd saule, bet nu neko, kā ir, tā jāiet. bet nu tad jau barčiks.

izejam uzpīpēt, kaķ, pagrabina mēteļa kabatā
VZ (viszinoši): paunds astoņdesmit!
kaķ (izvelk): nē, to es atstāju mā, man līdzi divas pogas!
VZ: protams, kurš iet uz barčiku bez.

bet nu, cik labi tā nosmieties. vēl tur bija viss kas ar you had to be there momentiem, bet ticiet, ka mēs bijām un mēs apsmējām.

man ir īpatnējas attiecības ar ēdienu un ēšanu. bet es nepārspēju Voldiņa eksistenciālismu.

vispirms, Voldiņam pohuj, ja bļodiņā jau ir pārtika, tur mājbiedrs var būt atstājis bļodiņu ar kaudzi piebērtu kaut vai. nē, kaķītim vajag, lai pieber jaunu. citādi badastreiks.
tad Voldiņu vajag paglaudīt. tad viņa aiziet pie bļodiņas un eksistenciāli tajā blenž, pārmaiņus skatoties uz mani. paglaudu vēl. tad viņa saņemas un sāk lēnām un negribīgi ēst. tad atkal apstājas un eksistenciāli blenž bļodiņā. tad uzēd vēl. tad padodas un iet dzert.

un tā vairākas reizes dienā.

P.S. šodien ārā ir +18, gāju ārā staigāt bez jakas un bija karsti un forši. zilas debesis, spoža saule, zaļums visapkārt un tā.

Vakarvakarā bijām ar VZ barčikā un es tāda randomā: one day I will kill you just to see how you will react!
Priekškars, aplausi.

Šodien toties ir tā, ka es izdzīvoju tās miljons stundas vilcienā, izdzīvoju nekad netikšanu ārā no Berlīnes stacijas, mani gandrīz nobrauca taksis. Bet es te, ēstuvē nomiršu, jo nevaru apēst 3 karpeļu pancūkas.

bet. ja Mr Nick Cave ceturtdien nokonfjūzēja mani ar savu mega performance (kura bija so much more than my last post, bet man joprojām nav vārdu), kas radījusi totālu darkness un pielūgsmes viesuli kaut kādā tālākā dvēseles stūrītī. un nelielu konfjūžonu par to, ko tas sirmais garmatainais onkulis darīja ar vijoli, jo, lai kas tas bija, viņš to parasti darīja uzgriezis muguru publikai.

vispār, ar Neō lieliski pavadījām laiku. biju totālā paradīzē, kur mani lutināja. bijām gan ārā, gan iekšā, gan staigājām, gan sēdējām, gan arī pidžamballe bija.
aizgājām uz lielisko Test Match pabu un tur dārzā aizsēdējāmies līdz tumsai. un tad turpinājām ar fruit salad mājās. sestdien man bija pohiņa un pidžamballe uz sōfām. tas arī bija totāls bliss. visu dienu skatījāmies vecus Mock The Week. bija ļ interesanti skatīties kā viņi spriež par tā brīža aktualitātēm, par kurām mēs tagad jau zinam, kā tas izvērtās. vakarā aizrāpojām uz tuvāku pabu un pabakstījāmies pabā no viņu tapas menu, izvēloties grieķu ēdienus. un tad.. uzminējāt, more fruit salad! :) un šodien aizgājām uz Alley Cafe un pierijāmies tā, ka pēc tam pa Contemporary Art muzeju staigājām klusi vaidot. un kaut kā tad jau bija jāiet uz dīvaini sarežģīto braukšanu atpakaļ uz Lielmiestu. tas arī bija diez gan savdabīgi, sēdēt blakus džekam, kuram nebija bagāžas, bet bija milzu daudz banknotes ar vietējo valūtu, kurš bija izslēdzis savu iPhone 5, bet lādēja savu stulbofōnu un runāja pa to daudz.

milzīgs paldies Neō par aprūpēšanu un visu to. milzīgs paldies par sarunām, par brokastīm, kafiju, pastaigām, smiekliem un iepazīstināšanu ar That 70s Show serčiku, kuru laikam nāksies skatīties tālāk pašai. un vēl liels paldies par našķiem. protams, ka ejot uz vilcienu, zvērēju, ka nekad vairs neēdīšu, tomēr šo to jau apēdu un jūtos varen apmierināta ar to.

bet lielākais downer visā ir tas, ka AA ir man atsūtījis divus identiskus epastus ar pāris dienu starpību, izsakot nesaprotamu vēlmi mani apciemot. I don't want to sound rude, bet kas tā par jaunu trollēšanu?

es arī gribu uzrakstīt.

vakardien ātri soļojām uz... (ak jā, man uzkāpa uz kājas, iemauca pa degunu ar lietussargu, vēl kaut kas man ar somu pa galvu iedeva. tāda mana traumu dienasgrāmata. jobanie tūristi.) nu karoč, gājām satikt brittany ungāru restorānā. kad secināju, ka tas ir faktiski pāri ielai no Trišām, jau zināju, kur vakars beigsies. ķiršu zupa stārterī bija ar kaut kādu alkoholu un uz brīdi pat tā kā pavilka. vīns arī bija gards. veģetārās opcijas arī bija visādas, ļ labi. vispār kopumā bija riktīgi gardi un interesanti. apkalpotājs izskatījās kā izkāpis no vecas krievu filmas. divas vīna pudeles vēlāk tiešām arī aizgājām uz Trišām. lai tik arī reti es tur neietu, apsargs mani atceras, bija ļoti priecīgs mūs tur redzēt. kad ieradāmies, kaut kādi random apmeklētāji uzreiz atbrīvoja manu un māsas parasto stūri. māsa pierunāja mani uz zemeņu tekilu. nu es saku "pierunāja".. man jau divreiz nav jāsaka :D

tur bija tāds Mark. un es to Mark vienreiz esmu satikusi jau. viņš šoreiz nebija tik ļoti sadzēries. bet, kad satiku viņu pagājušoreiz, tad viņš ik pa 5 min pagriezās pret manu un teica: "Hi, my name is Mark" un tā kādu pusstundu vismaz, kamēr tā laika bārmenis viņu pierunāja iet mājās. bija smieklīgi viņu redzēt tagad, kad viņš it kā nu kakbe pat vertikāli varēja nostāvēt :D

sēžu tagad pie datora, pēc brīža meeting un domāju baigo domu. nu baigo.

Brittany, paldies par lielisko vakaru, bija tik amazing!
tad jau tiekamies piektdien, mēs te izdomāsim vakara plāniņu un ies izklaidēties, ja?

ko jūs nezinājāt par VZ? to, ka viņš zina kāds izskatās kurmītis, bet nekad nav pamanījis kurmītim visur līdzi nākošo human sized ziemeļmeitu.

bet nu vispār jā. piektdien bija interesanti lidostā un tā. piektdiena man vispār bija kā divas dienas. viena tā ar lidošanu un otra pēc (otrās) nodušošanās. bet nu, bijām aiziet pāri tam jobanajam tiltam, kurš man jau tā murgos rādās. pašūpojām kājas krastmalā. tur bija pudele, kas gāja pret straumi, bet tad nolēma, ka tas stulbi un ļāvās straumei. un tad tās pīles, wtf, gangsteri kaut kādi. un visiem tiešām riktīgi nepatīk Jiržikbārs. un mēs nekā nevaram saprast, kāpēc tā.

vakardiena bija īsta vakardiena, tur nu neko. gāju vārtīties parkā un visādi baudīt dzīvi dažādos veidos ar cīņubiedri, kuras kļičkas izdomāšana sagādā neparasti daudz grūtību. fotkas arī ir, nē, nerādīšu. anyway. bet vakarā taču bija jāiet uz iestādi, kur VZ reiz bija pamanījis veģetāro burgeri. un, protams, ka tas veģ burgeris bija tikai one time thing. un tagad tā tur nebija. tāpēc bija jāstāsta viesmīlim, ka, jā, es tiešām gribu laša salātus bez laša. jā, tiešām. tiešām. also, es nesaprotu čehiski, ja? nu un tad pamanīju, ka ir pulkstens un bija jādodas uz SpB. kur es joprojām nerunāju čehiski. VZ iepazinās ar MTV Rocks jaunumiem, kurš šeit rāda tieši to pašu huiņu, ko uk. un tad, kad mūs beidzot no turienes izmeta, aizrunājāmies par nopietnām lietām, līdz secinājām, ka vispār vairāk interesē un gribas burrito. vēl mēs visi mainījāmies sēdvietām, atkarībā no tā, kur P.Cūk. bija izlēmis iekārtoties šoreiz.

un šorīt toties kaut kā aizrunājāmies, es tā iedomājos par savu happy place un uzreiz sagribējās killoties. hm. nu neko. kafija. vispār man jātaisās iet vārtīties pa citu parku, ja.

tauta pieprasa cibas ierakstu.

nu lūk. piektdienas vakars bija diez gan labs iesākums visam. visi transporti kavēja, Notts autoosta totāli visa ciet un nožogota un nezin kas. nedaudz stresa, daudz lietus. autoostā viens nabaga vīrietis kaut ko tur dežūrē. izskatījās pēc tāda, kas nedēļu nav hjūmaņus redzējis. tā īsti nezināja, ko iesākt. bet mēs aktīvi pieprasījām Brittany un arī dabūjām Brittany! tad jau bija džins, džins, džins. vispār bija sagurums, bet tāpat nosmējāmies kārtīgi līdz pustrijiem naktī.

sestdienā es pamodos pirmā, kas ir visdīvainākais ever. gribējām iet uz Praida parādi, bet ņēmām rītu jauku un omulīgu un beigās tikai redzējām daudz karogu un drag queen šova daļu. tad bija daudz tralalā pa pilsētu. attapāmies Test Match pabā, kur tikām pie 7 km alkohola pauzes. tur bija bērni un mēs, protams, aizrunājāmies par kaķiem. (tika izteikta frāze, ka usually when they let dogs in the pub, they let kids in too) cik kaķi ir lieliski, kā cilvēki rupējas par kaķiem. un, cik vispār kļovi ir kaķīši. un tad jau bija laiks dievīgām Thai vakariņām Zaap.

un tad jau atkal uz džinu. jo džins ir labi, bet džins ar Neō un Brittany ir izcili. no amount of half naked and goose bump covered strange girls in the rain can change that.

skaidrs, ka sarunas par katoļu baznīcu un izglītību un to, ka ir vīrieši, kuri tiešām jūtas apdraudēti (jo apparently human rights are like a pie - when someone gets some rights, others get less), tas viss noveda līdz pie tā, cik Coldplay are unoriginal, ja neskaita Chrisa bērnu vārdu izvēles. un tad jau parādījās Gwyneth ar savu vagina steaming ieteikumu. 12 sarkanas rozes iebāzt vietās un tad applaucēt, tā mēs sākām. bet beidzās ar pareizās tehnikas gūglēšanu un pilnīgi skaidru to, ka visiem un visām vajag to steam their vag, it will make the world a better place. nu un, tad manai vienpersoniskajai grupai Placebo Rush ir pievienojusies otra (ne tik vienpersoniska) grupa Steamed Vaginas.

svētdienā toties nedaudz veselīgas heterofōbijas ar Neō Krisu, pidžampārtija lieliska filma par sievietēm (I really like women, that's for sure) un tad arī Hot Fuzz. un ļ daudz ļ garšīga ēdiena. because it's one of my fav restaurants, at Neō's (the other is Brittany's bed).

dāmas, jūs esat lieliskas. paldies par lielisko weekendu.

also, gribas atdzīvināt fočiku un pabildēt sevi, citus un vasaru. bet mani ciemiņi ir pakāsuši visas manas plug pārejas no kontinentālā standarta uz tejienes. bet fočiks bija pirkts vēl Rīgā.
it would be interesting to get back into that sort of hobby again.

also2, gribas gummy bears.

nu lūk. par Pilzeni... nu ko tur teikt, vecpilsētu aprakuši bedrē pie stacijas, tur tagad milzu čupa un ej iepūt. bāri visu laiku pazūd un parādās. nekur nav vietas. nekur nav, ko elpot, jo esam kūrortpilsētā, kur fucking karsti. ēst brokastīs neļauj neko mazu un no main menu, ir jāizvēlas pusdienu piedāvājums. kurš brokastīs ēd pusdienu piedāvājumu? pēdējā vietā, kur attapāmies un nolēmām tomēr to brokastu, beigās nācās izlūgties, lai dod mums tos grieķu salātus, jo jūsu jobannajā pusdienu menu nav nekā, pilnīgi nekā veģetāra, pat ne standarta ceptā siera (kuru es anyway nebūtu gribējusi, jo kurš pie +30 grib ceptu sieru?).

pavazājāmies, bijām fabrikā, redzējām filmu par mucu un aiz mulsuma apmaldījāmies stāvvietā. pagājām garām Reality, bija bail iet iekšā, par spīti ziņkārībai, jo, a ja nu nelaiž vairs atpakaļ?

tad gribējās piesēst uz als (jo a ko citu ta darīt fucking Pilzenē?), bet visi barčiki mainīja vietas, viss izskatījās pārāk vienāds un vispār. beigās nobāzējāmies tomēr kaut kur un... nu. secinājām, ka sarkanmatēm ir sarkani mati un viņu ir daudz. bija kukainis, kurš mūs izklaidēja apmēram 20 min dažādi kalbasījot, līdz ieleca man matos un tad gan izbesīja. bija nedaudz bail, ka nāksies palikt Pilzenē uz 100 gadiem, bet nu. paēdām un tomēr tikām atpakaļ stacijā, pat uz vilcienu paspējām, kas nebija triviāli.

tagad es iešu dušā, jo nu, dude, did I mention, ka bija karsts? :D un tad jau laikam aizčāpos līdz SpB, jo kurš negrib uz SpB.

atceramies, ka vienbrīd visu ko tur ņēmos un rakstīju par čehu sievieti Anniju, kura man šausmīgi riktīgi patika. un viņa, protams, ņēma un pārvācās atpakaļ uz cz. vakar satikāmies. sarunājām, ka viņa atbrauks man pakaļ un aizvedīs uz savu mīļāko vīna bāru. kad jums pēdējoreiz brauca pakaļ grūtniece, lai vestu uz viņas mīļāko vīna bāru? ha! achievement unlocked.

kad iznācu no mājas un gāju uz viņas mašīnu, viņa izmetās ārā un skrēja mani hugot. aš ledus sirdij stūrītis iekusa. nācās gan huga laikā maigi pavest viņu malā, jo vispār mēs tur ielas vidū hugojāmies un kaut kādam randomam čuvakam nez kāpēc tieši tad tieši tur vajadzēja braukt. :D
ā bet, pirmoreiz satikāmies tikai divatā, tā kā nezināju kā tur īsti būs. bet kaut kā uzsākām runāt un tā arī panesās. vīna bārs, piezīmēšu, gan bija aizklapēts. bet nekas, visur ir picērijas.
tas bija tik ļoti, well... ļoti. sirsniņa.

un pēc tam jau SpB. ir aizdomas, ka bārmene domā, ka es actually saprotu čehiski. jo viņa visu laiku ar mani runā čehiski. par spīti tam, ka es atbildu angliski. nu ok, man parasti tiešām ir skaidrs, ko viņa man jautā, jo tas pārsvarā ir kaut kas iz sērijas par, vai es gribu vēl vienu dzērienu :D

šovakar dosimies organizēti un ierobežoti svilināt visu ko. daži cilvēki totālā panikā, jo mans organisms gaļu neņem pretī. tur cilvēks jau līdz tofu bij aizdomājies. pa visiem laikam sanāca nomierināt.

btw, šajā valstī ir tik ahujenna sarežģīti brīžiem, ja organisms neņem pretī gaļu, lielāko daļu zivju un sīfūda. toties mazajā vjetnamiešu bodē dod mandeļpienu.

un tā, mīļie ļauži, tā jūs sēžat Alicantē, klausaties tās putnu dziesmas, aiz loga zilas debesis, saule, rijat gardas zemenes, plānojat kā apmācīsiet attālināti divus kolēģus, kuri katrs grib apmācīties kaut ko citu, un balsī pie sevis līksmā meldiņā dziedat: "I fucking hate everyone." jo lai cik skaists nešķistu tā mega garā teikuma sākums, tā apmācīšana... [insert your favourite swear word here]. jo īpaši, ka viens no apmācāmajiem ir Randris. ā, toties paskatoties vēlreiz tā apkārt atkal uzlabojās garastāvoklis, jo vispār man te ļ, ļ patīk. un varēja būt sliktāk, varēja sagadīties, ka man būtu šie ļaudis jāapmāca in person in the office.

Sēžu lidostā. Uzēdu brokastis (mm, veģetārā pārtika ftw). Tagad gandrīz varētu iedzert, bet varbūt jāpagaida tomēr līdz llegada at the destination. Hoho. Paredzu interesantu jūniju. Domāju mazliet dīvainas domas, bet kad man lidostā nav dīvainu domu?

pastāstīšu jums par savu garo dienu, labi?

vispirms pamodos 9. drusku nostrjomījos, ka jāstrādā sestdienā, bet tad atcerējos, ka ne sestdiena, ne arī varu pastrādāt (ofisā atslēgta elektrība bija). nolēmu pagulēt, bet nekas tur jēdzīgs nesanāca. bet nu ap 10 cēlos un rosījos. sarosīju visu ko un devos uz biešu Lazy Sunday pasākumu uz Southbank. drusku sanervozējos, bet tur bija jautri. sēdējām ārā, spilgta saule, citas redzami apsvilināja ādu, dzērām Pimms un visādi priecājāmies. sāka, protams, ka līt vienā brīdī, bet tur ir arī pajumes. drusku saguru procesā un klausījos sirdsbalsī, kas teica, ka vajag doties tālāk. iekāpu vilcienā un devos nezināmajā. attapos Camden. nogāju gar Brasilian bar, kurā beidzās mana un Didi afēriņa. aizgāju ēst comida mexicana, bet kā jau feisbuka / IG draugi zina, tad tur virtuve bija ciet. toties labi kokteiļi. bet to bodīti aizklapēja ciet. attapos Byron Burgers on Finchley Rd. tur bija tas lieliskais viesmīles jautājums: "Can I get you to drink?" bet tur negribējās ilgi palikt, jo apkārt bija visādi burgerus rijoši ļauži, daudzi nepilngadīgi. nejauši ietrāpīju atkal vilcienā. izkāpu 2 pieturas pirms mājām un devos uz mūsu suburbijas spāņu restorānu, bet nejauši ietrāpīju eiropiešu kokteiļbārā. nezinu par eiropiešiem, bet tās divas indiešu dūdas, kas ilgi un dikti kritizēja alkohola kalorijas un pieprasīja more rose petals in their gin tonics, tās izbesīja. vispār tur bija pārāk posh, bet vismaz dzērieni gardi. jāsaka, ka vispār tajā brīdī jau gribējās sidecar, bet nu, caipirinha arī derēja tīri labi. bet pēc zināma daudzuma tādas, sapratu, ka zajebaļi cilvēki. tāpēc es te tukšumā ierakstīšu. un izslēgšu modinātāju, jo rīt ir bank holiday un tik pat nejauši, kā jau viss pārējais, piekritu iet ar MP un Geibi skatīties Queer Art.

ak jā, nez kāpēc neviens neko par milzu BA pizģecu nav pamanījis. nu, ja neskaita MP , kuram šodien ar viņiem bija jālido, mani, kura ņirgāšanās veidā viņu handholdoja through it, un visus, kam es to pastāstīju.