atceramies, ka vienbrīd visu ko tur ņēmos un rakstīju par čehu sievieti Anniju, kura man šausmīgi riktīgi patika. un viņa, protams, ņēma un pārvācās atpakaļ uz cz. vakar satikāmies. sarunājām, ka viņa atbrauks man pakaļ un aizvedīs uz savu mīļāko vīna bāru. kad jums pēdējoreiz brauca pakaļ grūtniece, lai vestu uz viņas mīļāko vīna bāru? ha! achievement unlocked.

kad iznācu no mājas un gāju uz viņas mašīnu, viņa izmetās ārā un skrēja mani hugot. aš ledus sirdij stūrītis iekusa. nācās gan huga laikā maigi pavest viņu malā, jo vispār mēs tur ielas vidū hugojāmies un kaut kādam randomam čuvakam nez kāpēc tieši tad tieši tur vajadzēja braukt. :D
ā bet, pirmoreiz satikāmies tikai divatā, tā kā nezināju kā tur īsti būs. bet kaut kā uzsākām runāt un tā arī panesās. vīna bārs, piezīmēšu, gan bija aizklapēts. bet nekas, visur ir picērijas.
tas bija tik ļoti, well... ļoti. sirsniņa.

un pēc tam jau SpB. ir aizdomas, ka bārmene domā, ka es actually saprotu čehiski. jo viņa visu laiku ar mani runā čehiski. par spīti tam, ka es atbildu angliski. nu ok, man parasti tiešām ir skaidrs, ko viņa man jautā, jo tas pārsvarā ir kaut kas iz sērijas par, vai es gribu vēl vienu dzērienu :D

šovakar dosimies organizēti un ierobežoti svilināt visu ko. daži cilvēki totālā panikā, jo mans organisms gaļu neņem pretī. tur cilvēks jau līdz tofu bij aizdomājies. pa visiem laikam sanāca nomierināt.

btw, šajā valstī ir tik ahujenna sarežģīti brīžiem, ja organisms neņem pretī gaļu, lielāko daļu zivju un sīfūda. toties mazajā vjetnamiešu bodē dod mandeļpienu.