nu lūk. par Pilzeni... nu ko tur teikt, vecpilsētu aprakuši bedrē pie stacijas, tur tagad milzu čupa un ej iepūt. bāri visu laiku pazūd un parādās. nekur nav vietas. nekur nav, ko elpot, jo esam kūrortpilsētā, kur fucking karsti. ēst brokastīs neļauj neko mazu un no main menu, ir jāizvēlas pusdienu piedāvājums. kurš brokastīs ēd pusdienu piedāvājumu? pēdējā vietā, kur attapāmies un nolēmām tomēr to brokastu, beigās nācās izlūgties, lai dod mums tos grieķu salātus, jo jūsu jobannajā pusdienu menu nav nekā, pilnīgi nekā veģetāra, pat ne standarta ceptā siera (kuru es anyway nebūtu gribējusi, jo kurš pie +30 grib ceptu sieru?).

pavazājāmies, bijām fabrikā, redzējām filmu par mucu un aiz mulsuma apmaldījāmies stāvvietā. pagājām garām Reality, bija bail iet iekšā, par spīti ziņkārībai, jo, a ja nu nelaiž vairs atpakaļ?

tad gribējās piesēst uz als (jo a ko citu ta darīt fucking Pilzenē?), bet visi barčiki mainīja vietas, viss izskatījās pārāk vienāds un vispār. beigās nobāzējāmies tomēr kaut kur un... nu. secinājām, ka sarkanmatēm ir sarkani mati un viņu ir daudz. bija kukainis, kurš mūs izklaidēja apmēram 20 min dažādi kalbasījot, līdz ieleca man matos un tad gan izbesīja. bija nedaudz bail, ka nāksies palikt Pilzenē uz 100 gadiem, bet nu. paēdām un tomēr tikām atpakaļ stacijā, pat uz vilcienu paspējām, kas nebija triviāli.

tagad es iešu dušā, jo nu, dude, did I mention, ka bija karsts? :D un tad jau laikam aizčāpos līdz SpB, jo kurš negrib uz SpB.