Trash panda

šodien secināju, ka jau krietnu brīdi turu savu pandas (korporatīvo) bankas karti blakus saviem želejas tārpiņiem. želejas tārpiņi gan comes and goes, bet nu. mana attieksme, cleary, nemainās.

starp citu, es piektdien uzzināju... karoč, ir tā, ka restorānos es pārsvarā varu apēst tikai pusi savas porcijas. un ir ahujenna besīgi par to visu laiku taisnoties, tāpēc ir iestrādājies ieradums pārpalikumu prasīt līdzņemšanai. pietiekami bieži tas līdzņemtais ēdiens anyway neņem labu galu, bet es cenšos. pēc sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklējuma parasti tiek iets uz barčiku, vane, ar visu to havčiku somā. piektdien es sapratu, kāpēc tā ir labi darīt. jo to havčiku var atdot izsalkušām bāra zajām. beigās visi paēduši un nevienam ne par ko nav nācies taisnoties. totāla uzvara no atklājuma.

vēl kaut ko salīdzinoši īsu gribēju pateikt. bettē man te ar kaķīti ahtungs un vispār tvitterī sarakste ar *gasp* Sandi Toksvig. kurā nupat man prasa pēc pics. izietu nervozi uzpīpēt, bet uz balkona ahujenna smird. aj, laikam iziešu vienalga.

ā, starp citu, kā cilvēki mizo mango tā, lai tas neizslīd no rokām mizošanas procesa laikā? pieņemot, ka pieejamas tikai divas rokas un basic virtuves piederumi. asking for a friend.

džīzas, ja jūs kādreiz dzirdat mani sakām, ka gribas padarīt kaut ko out of the ordinary, vienkārši ejiet mā un palieciet tur.

par godu tam, ka es vakar līdz trijiem biju migā un pēc tam pavadīju pāris stundas mēģinot pārliecināt VZ un Gā par to, ka es neesmu citplanētiešu pārņemta, tikmēr totāli aizmirsu izdarīt pilnīgi visu, ko biju domājusi. es tupa aizmirsu pastrādāt, apēst brokastis, iedzert tēju, izslaucīt grīdu, aizskaitīt naudu, izmazgāt drēbes, aiziet pie vjetnamieša, nu karoč visu. aizmirsu pilnīgi visu. labi, ka tās kaķa smiltis atcerējos nomainīt. miskasti iznest - nu to neviens laikam necerēja, ka es atcerēšos.

bet nu, tika beigās nolemts, ka jābrauc ēst susi. (piebilde, ja es jūs aicinu doties kaut kur ēst susi, arī ejiet mā un palieciet tur.)
( ļ daudz burtu par out of the ordinary incl Kiceka klonu )

gan jau bija vēl kaut kas pierakstīšanas vērts, bet man tiešām, tiešām vairs nav spēka rakstīt. piebildīšu beigās vēl to, ka ap četriem mēs savācāmies un izsaucām taksi uz mā. kad pie manas mā atvadījāmies, es apķēru VZ un teicu, ka jau tagad gribu atpakaļ uz Bohužel Bar. tas ir viens no dīvainākajiem barčikiem ever, also, probably my happy place.

top albums Latvian Trio Iet Besīties. pirmā dziesma - Auksti, Bļe.
aizvakar tika noturēta pilnsapulce. no kuras lieliskākais citāts bija EtF paziņojums: "... tāds kā četrstūris, tikai mazāks!"

bet vakar bija tā diena, kad man jāaiziet pie vjetnamieša, tad pie vjetnamieša un drošvien, ka arī vēl pie vjetnamieša.
bet, kā jau parasti, es uzrakstīju postu un par to totāli aizmirsu, pirms iepostēšanas. jo sanāca tā, ka vjetnamietis taisās ciet septiņos un es aizstrādājos un nokavēju. tad nu gāju tikai pie vjetnamieša un vjetnamieša. bet pie vjetnamieša nebija maizes, tāpēc nācās iet pie vjetnamieša, pirms iet pie vjetnamieša.

un es arī vakar pēc posta papildināšanas aizmirsu iepostēt. bet šodien toč nāksies aiziet pie tā vjetnamieša.

also, mana uk simkarte stāv VZ vecajā telepurķī. tas telepurķis normāli velk bateriju pusi dienas tikai vairs. tā bija arī, kad es tur turēju sava cz numura simkarti. ieliku savu uk simkarti un tagad telepurķis tur divas dienas. bet tikai roaming režīmā. kad biju Lielmiestā un uk tīklā, telepurķis atkal lādējās ārā superātri. telepurķa lietošanas daudzums nekā nemainījās - tas netiek lietots īsti. reizi nedēļā vai retāk atnāk kāda īsziņa no bankas vai kā. atbraucu atpakaļ mā un telepurķis atkal mierīgi tur divas dienas bateriju.

vispār ir tā, ka man no Lielmiesta pietrūkst tā indiešu takeaway, kas pie LSpB bija. pietrūkst arī paša LSpB, sākot ar sidru, beidzot ar Džemu un visu ko tur vēl pa vidu. bet par LSpB cenšos nedomāt vispār. brīžiem drusku pietrūkst valsts valodas. Elenu gribētos satikt. un tas apmēram viss.

šeit besī pasts. es jums izstāstīt nevaru, cik ļ man besī šejienes pasts. ir grūti ar valodu. un kaķītim clearly pietrūkst dažu neapdzīvotu istabu.

pagaidām par visu citu esmu konkrēti apm ņurd, ka pārvācos. konkrēti sirsniņoju šo pilsētu.

trešdien jālido uz Lielmiestu. sola, ka visu laiku līs. kur nu bez tā. līdz LSpB (un indiešu takeaway) aizbraukt nesanāks. nekas, arī centrā dod indiešu ēdienu un sidru.

---
bet nu, te ir SpB (original), kurš vakar tika centīgi apmeklēts.

kaķ: man ir tevis uzņemts selfijs. tu esi uzņēmis vienu selfiju. un es dušā iedomājos, ka, kad nu mēs visi beidzot nomirsim, es visiem parādīšu selfiju un viss afterlife varēs par tevi ņirgāties uz forever.
VZ: domā viņi tev dos līdzi telepurķi? it's in the cloud tomēr ir drusku savādāk. also, I don't think we're going there.
kaķ: nu, mēs tur, kur ballīte!
VZ: es ceru!

ja godīgi, pēdējā laikā, kad ieeju pārtikas bodē un paskatos apkārt, secinu, ka lielākā daļa no visa redzamā man negaršo vai kā savādāk nepatīk, daļa liekas ēdama tikai vienā konkrētā veidā sagatavota, bet pārējais ir tas, no kā es cenšos tomēr sašmorēt kaut ko kaut nedaudz savādāku katru reizi.

tā diena, kad es nespēju beigt domāt par to, kā būtu. kā būtu, ja viss būtu vienkāršāk. kā būtu, ja nākamajā weekendā varētu uzņemt ciemiņu. apskaut.
bet nu. ir šitā, it tā. ir Watson quote ("It is what it is") un no amount of wishful thinking šajā konkrētajā brīdī kaut ko mainīs.
pasaule griežas, griežas. jūtu kā man slīd pamats zem kājām, bet vienalga speru soli. un vēlvienu. stop being secretive, kaķ, the local serial killer can't touch you.

un jau kuro dienu neesmu saņēmusies aiziet uz pārtikas veikalu. dzīvoju no kaut kā, pati nezinu īsti kā. laikam jāiet kaut ko no nezin kā uztaisīt. kaut kādas huiņas jau man tur saldētavā mētājas. vakarā jau gandrīz varētu aizsoļot līdz barčikam. pavērot cilvēkus. piedalīties gan šodien nekur negribas.

Taksists: why don't you like your family?
kaķ īsi ieskicē.
Taksists: I'm sorry, I didn't know it was so deep and serious, I should have never asked.
kaķ: whatever.

bet šis svētdienas vakars tika iezīmēts vēsturē ar to, ka Džema man uztaisīja cheese toastie! un ticiet man, man nekad, nekad nebūtu bijis dūšas viņai prasīt. bet Taksists viņai izdīca un Džema teica, ja jau taisa viņam, moš vēl kāds grib. Rāžs, protams, nominēja mani. ā, nu vēl PĪ pieteicās.

btw, PĪ (Piedzērušais Īrs), ja. es viņu sākumā tā sāku saukt tāpēc, ka viņš tajā vakarā bija piedzēries. bet vispār šodien secināju, ka es viņu nekad neesmu redzējusi nepiedzērušos.

tāda tā mana dzīve, depresija un smieklīgi.

vēl jums varu pastāstīt, ka šobrīd Visa kartes nestrādājot. kad gāju uz bodi, pāri galvai lidoja lidmašīna, kas clearly nebija pasažieru lidmašīna. aizdomājos, ka, ja nu karš? bodē nopirku arī mazliet kartupeļus katram gadījumam. also, appisu sistēmu - samaksāju ar sakrātajiem klienta punktiem.

es varu jau sākt dzert?

toties, ja jums kāds saka, ka noskatamies kādu epizodi no Happy!, būs forši. ticiet. ticiet viņam. nejautājiet, ar kuru no tēliem viņš identificējas, nejautājiet, kāpēc, vienkārši skatieties un baudiet šizu.

ēst gatavošanā secināju, ka mans ledusskapis ir pilns ar divām lietām - dažādiem alkoholiem un dažādām asajām mērcēm + neiztrūkstošo chopped chilli burciņu. apm ņurd.

vēl man galvā skan kaut kāda Nick Cave dziesma. kaut kāds vidus, pāris rindiņas tā neskaidri. un es nekā nevaru sagūglēt, kas tā par dziesmu. short of noklausīties visas Nick Cave dziesmas, vai izlasīt visas Nick Cave lirikas, I'm out of ideas.

un vēl atkal skaitu dienas. skaitu un skaitu.

Bratislavas ballīte tiešām izdevās mega ballīte. Atradām pilsētas krutākos barčikus. Atradām arī noplukušu barčiku kaut kādā mistiskā rajonā, kur visi bija skarbie. Runāju čehiski ar slovākiem. Redzēju pils pagalmu bez neviena auga. Nosmējos tā, ka there is no tomorrow. Īpaši, kad redzēju kādu atnesa kafiju priekš VZ. Un noskumu, ka arī manai bija nelaimīte. Ēdu nenormāli gardu picu. Visādi līksmoju. Tā pilsēta ir konkrēts lol. Gribējās fotkāt apmēram katru trešo izkārtni, jo they can’t mean it seriously. Būs jābrauc vēl. Totāli patika viss. Un pat neurba nekur dzirdamības lokā. Nē. Tikai čīgāja nahuj vijoli svētdienas rītā no astoņiem. Bet to visu nevar aprakstīt, to nevar.

Bet nu, šodien sarīkojuši pirmdienu. *nopūšas*
Nekā nesaprotu, vai šovakar tiešām jāsatiek TrakZ, vai tomēr jārīko MrR vakars.

pamostos no snaudiena, jo pie durvīm klauvē. metos kājās, skrienu lejā, veru durvis vaļā, sagaidīdama savu delivery man.
tur stāv vīrietis, viss tāds vīrietis.
DM: are you in?
kaķ (saminstinās pie dažādām eksistenciālām pārdomām, atjēdzas): yes, I am.
DM: I wanted to check if you are in.
(konversācijā iestājas pauze)
DM: I am the delivery man.
(pauze)
DM: I just wanted to check if you are in...
kaķ (neiztur): yes, I am.
DM: I tried calling you on your phone.
kaķ: yes, I'm sorry.
DM: I just wanted to check if you are in.
(pauze, DM gaidoši skatās uz mani)
kaķ O_O
DM: .. ok, I'm going to get your items. take your time.
(aiziet)

piezīmēšu, ka viss beidzās laimīgi - tiku pie saviem pirkumiem un uzēdu siermaizi.

darbā toties viss slikti un visiem nelaimītes.

trakuma lēkmīte ir mani atkal pārsteigusi nesagatavotu. I mean, sestdien bija tik jauks vakars. bet tagad kopš svētdienas jau grimstu kaut kādā bēdu lejā.
sasparojos šodien un aizgāju uz bodi savā pusdienas pārtraukumā. a tur ārā, ja, spīd saule, nepūš.. gāju lēnā garā, nespiedu sevi ne uz ko. aizgāju uz bodi, salasīju visādus niekus (prikiņ, Ocado nav chopped chillies burciņu, bet pat tuvējā mazajā Tesco gan ir!). un lēnā pastaigas garā nācu atpakaļ. pat neliku saulenes, ļāvu saulei sevi žilbināt, sildīt manu seju bez jebkādām brillēm. sajutos mazliet vieglāk.

bet nu, darbs. atnācu tagad, laikam jau būs jāpabaksta darbi, jo to ir tik daudz. iespējams, ka pasēdēšu arī ilgāk vakarā, jo tiešām.

vakarvakars tiešām ļoti pacilāja. paldies par to.

šodien toties kaut kā neesmu izdarījusi neko no plānotā. esmu konkrēti aizņemta ar jušanos drūmai un sliktas televīzijas skatīšanos, cenšoties neklausīties visā tajā depresņakā, ko mans DJ manā galvā tur spēlē.

nu jā. uztaisīju tādu tīri gardu Thai style curry un jūtos ļ apm par to. tas laikam ir dienas varoņdarbs, īpaši ņemot vērā, cik episki iegriezu sev pirkstā.
vakara varoņdarbs varētu būt aizvilkšanās līdz barčikam, kad nu tas liksies droši, ja nu tur Džemma.

kamēr VZ apraud barčiku, gribēju pierakstīt par citu vakardienas epizodi, īsi pirms barčika apmeklējuma.

sēžam tagad picērijā, es tur kaut ko spēlējos ar ēdienu, nananā, tad man apnika un es padevos. apteksne pajautā, vai iesaiņot man līdzi, mēs purinam galvas, ka būs jau la. apteksne nopūšas, aiziet. savā nodabā pasmejamies, ka viņa jau pieradusi pie tā, ka es maz ēdu, vairs nepiepišas par to. tad mēs tur tralalā, tralalā, līdz nolemjam maksāt un iet uz barčiku. atnāk apteksne, parunājas ar VZ. man rodas sajūta, ka viņi par mani runā. apjautājos pēcāk VZ, jā. izrādās, ka apteksne stāstījusi, ka pavārs esot noskumis par to, ka šis tā centies, bet es neēdu. VZ kaut kā kārtējo reizi paskaidrojis apteksnei, ka nu, nevajag ņemt pie sirds, es tiešām maz ēdu. aizdomājāmies, ka jācer, ka šis tur nav suicidāls vai kā. jo nu, tad mūs vairs picērijā varētu negaidīt tik tā. un tad man rodas ideja! es varētu tam pavāram aizrakstīt atvainošanās vēstuli. bet nu, atkal tas, ka mans čehvalodas vocabulary nav diez ko, tad nu šī vēstule pamatā sastāvētu no vlak*, vlak, vlak, velmi dobře** un, lai uzsvērtu, ka domāju to pavisam nopietni vēl beigās to česnek***. ā un kešu**** arī var, tas mums abiem ar VZ ir jauns vārds mūsu vocab.

also, vakar bija nedēļas smieklīgākā diena.

šodien ir drusku mazāk smieklīgi. bet nu, izvairos par to tā aktīvi domāt. dzīvoju mazajos te un tagad momentos.

* vilciens
** very well
*** ķiploks
**** cashew nuts