*

lai arī man nenormāli patīk beidzot būt mājās, man tomēr nepatīk šādā stāvoklī atrasties vienai pašai. ā, un vēl es sasodīti gribu iemīlēties.

mēs taču teicām - tikai ne Agdamu.
nē, bet tomēr. divas pudeles Agdama ar taxi no Blaumaņielas veikala piegādātas uz Akāciju ielu 4.
Salaspilī

UPD. nu jau ir punkts

vakarnakt trīs personas ar segvārdiem Auzu Pārsla, Rupjā Grūba [grubaja krupā] un Baltais Rīsiņš -

...
[neko]

un es nezinu kāda velna pēc man vajadzēja mammai apsolīt, ka es šodien pagatavošu veģetāro lazanju [?].
šobrīd vislabprātāk es sagaidītu, kad man attorentēsies Kin-dza-dza, iekristu gultā un rāmi dvestu 'Ku'.

1) man sasodīti patīk braukt ar manu mīļoto riteni
2) man sasodīti patīk būt man
3) man sasodīti patīk dzīvot [zinu, ka es to te rakstu jau miljono reizi]
4) man ir sasodīti grūti rakstīt. šobrīd.

[UPD] un

kp ir viens no visbrīnišķīgākajiem cilvēkiem ever.

vispār jau nebija prātīga doma uzvārīt pienu, iedzert un ar ļasikiem močīt no saļika uz a-salu [ar vilcienu protams]. izrādījās, ka rīgā tomēr es neesmu tik advancēta kā salaspilī. šajā gadījumā es ceļā uz casablanku +/- kritienā iecirtu pedāli kājā. nu nekas, toties tagad esmu mājās.
un
es gribētu apsolīt, ka vairs nekad ap šo laiku pārrodoties, nerakstīšu lepnus apgalvojumus, ka varu atbraukt mājās ar riteni jebkādā stāvoklī. tas tāpat jau sen ir skaidrs. bet es to tomēr neapsolīšu.
rīt man būs vēl viens kaķis. un rīt kritīs zvaigznes.

un godīgi sakot man nav ne jausmas, kā tajā tumsā un zaļajā kosmosā, kurā, manlieks, pati savu māti nepazītu, es tomēr ieraudzīju un sasaucu svenskterror
par pārējām 'ģeniālajām' lietām nerunāsim. vismaz šobrīd.
jauku Jums dienu. es gulēšu.

piebāztajā vilcienā Rīga - Krustpils, pieturā Jāņavārti iekāpa iereibis slāvu vīrietis ar aliņu. sāka man piesieties par manu riteni - vajagot nevis ar vilcienu, bet pašai braukt utt., neticēja, ka es nesaprotu krievu valodu.
Šķirotavā kāda sieviete vēlējās izkāpt, viņš nelaida garām, teica, lai velosipēdu metot ārā, tad varēšot izkāpt.
starp Rumbulu un Dārziņiem viņam savajadzējās uz tualeti. tualetei priekšā mans ļasiks. es teicu, ka tūlīt kāpšu ārā, lai pagaida. purpināja, purpināja kko un viebās, bet gaidīja. nebija jau nemaz vietas, kur to riteni malā pavākt.
beigu beigās pirms Salaspils sāka smaidīt un, kad man ārā bij jākāpj, neļāva man, bet pats izkāpa ārā un izcēla riteni. laipni teica - lūdzu un novēlēja man patīkamu braucienu.

nuvo.

tagad es ēdīšu gaileņu mērci, iešu dušā un apdomāšu kā varētu uzrakstīt par vakardienas neprātīgo uzdzīvi. ja to vispār ir iespējams aprakstīt.
pēc tam visdrīzāk būs izklaides Salaspils gaumē.

es nekad mūžā vairs neteikšu ka man ir garlaicīgi un ka man nav naudas.
viss sākās ar nevainīgu izbraukšanu ārā ar ļasiku
turpinājās ar galda futbolu, raspizģajiem [poļu duraki]
un
ēzeļiem uz izģērbšanos un šotiņu dzeršanu
pamodos ne tur kur parasti
iebraucām larikā
paņēmām aliņu
izdzērām
nu es esmu mājās
paēdīšu
un iešu pie zobārsta. [par mammas naudu protams]

ja arī zvērs ir beidzies
tad
tikai ne salaspilī

viss
es šitā vairs nevaru

straight edge?

labākais kas var būt ir tas, ka ar ļasiku es varu pabraukt jebkādā stāvoklī
piemēram šādā
pizģec

ko tik nevar sastapt salaspilī

pamosties apm 22 gadus un 25 min pēc savas dzimšanas ar sāpošu zobu, sakrāmēt somā apakšveļu, atbraukt ar ļasiku gandrīz līdz mājām, braukt atpakaļ pēc telefona, atbraukt vēlreiz, lai satiktu smīnošu tēti un iestumtu mājās visu nakti ārā nostāvējušo frīkriteni, ko protams neviens nebija nospēris. te nu es esmu. moš mēģināšu vēl pagulēt un gaidīšu Jūs ciemos.

es vienmēr esmu zinājusi ka man nepatīk dzert šampi, tāpēc es patiešām nesaprotu kāpēc to vakar vajadzēja darīt. nē, zinu gan, tāpēc, ka Elcim bija izlaidums. tur nu neko.

atceroties vakarnakti smaidīt gribas, tikai pagaidām nav spēka. ieiešu dušā, tad jau būs.
varētu teikt, ka tika nosvinēti saulgrieži [jā, īsākā gada nakts bija tieši pagājšnakt] urbānās bohēmas stilistikā. īstenībā šķiet, ka ar to arī varētu pietikt un rītdienu pārcelt uz nezināmi tālu nākotni. patīkami, ka par spīti iespaidīgajam apreibinošo vielu daudzumam, ko patērējām 11 stundu laikā, reibums ne mirkli nepārsniedza patīkamas eiforijas un mīkstinātas paškontroles robežas un ne mirkli nekļuva apgrūtinošs, ja nu vienīgi mazliet mokošie vēderkrampji no nevaldāmajiem smiekliem.
tiesa gan, varēja iztikt bez 'starpgadījuma' ar alu, bīstamajām acu un pirkstgalu dejām, kā arī nebūtu bijis slikti, ja pirmais transports būtu par stundiņu agrāk.

p.s. nu ka visi rīt, parīt uzvedieties godīgi. kā jau vienmēr.

viss sākās ar nevainīgu aizbraukšanu uz rīgu, pārņemt jaunos amata pienākumus. rezultāts: 5 stundas teātra bāra restorānā [nodzērām 20ls, samaksājām 18, jo mums kā teātra darbiniecēm neprasot iedeva 10% atlaidi, pirms maksāšanas pajautājot - a tu pin kodu atceries?], viena glāze for free no volodjas, starptautiskā skeitborda diena, neatceros ka man kādreiz vienā vakarā būtu tik daudz piesējušies - vīrieši vērmaņdārzā, kam mēs samelojām par dusmīgajiem vīriem, kas mūs drīz satiks, i love ypu, pusliktenīga tikšanās, vēl šur tur, kasablanka, kur mums nepārprotamos ne-hetero nolūkos piesējās meitene, nospertais alus, morāle tualetē, viegls sekss saskaroties tikai ar pirkstu galiem, 4 paciņas nopīpētu cigarešu, negaidīti satikti pacančiki, vēl viena meitene, kas piesējās gaidot mikriņu, metallicas nothing else matters, vēl divi puikas ar riteņiem, viens vesels garajā papīriņā [likās ka tikai 50%] un vēl miljons piedzīvojuma detaļu.

jaukākais teikums - tu esi vienīgais cilvēks, kuru rīt gribēšu satikt - no kompanjones, kurai pēc pāris stundām ir izlaidums akadēmijā. man tur ir jānokļūst.

rokenrols forever

vakardien, kamēr citi atpūtās pie dabas Rēzeknē, es gāju uz vīna festivālu Konventa sētā, baudīt vīnu par brīvu. no turienes, ar krietnu nokavēšanos, ierados darbā. par sodu man trešā cēliena laikā nācās iet ar kolēģi drupināt un dūmināt mazo zaļganbrūno bumbuli, bet pēc darba priekšā bija tulamōrēšana Mikrofloras sabiedrībā. kad Mākslas muzeja ēnā pudele bija iztukšota, bija patiess prieks sastapt savu Kaimiņu, ar kuru kopā paspējām arī kopīgi apmeklēt Orandža tualeti, lai darītu tieši to, ko tur paredzēts darīt.

man nav ne jausmas kā, lai es tagad atšņorēju savas baltās kedas
un man nav ne jausmas cik... nē, neko

davai, es labāk no rīta uzraxtīšu

tas saucās tā: vakar pēc skolas un darba cerēju ātri tikt mājās, bet
zālē bija brīvas vietas, tāpēc pasaucu uz izrādi drAUdzeni. viņa teica, ka neskatīsies otro cēlienu, ja es izdzeršu ar viņu vienu alu.
nu labi, tikai vienu un tad noteikti mājās, es nodomāju, un mēs devāmies uz I love you
kad vakars mazliet ievilkās, es piekritu palikt pie drAUdzenes, noteikti šodien celties agri un braukt mājās mācīties.
vakars turpinājās Orange bārā, bet, kad beidzot bijām nokļuvušas mājās, es atklāju, ka man ir līdz komplektkastīte un vakars vēl nekādā gadījumā nevar beigties.
vēl 3os naktī sēdējām skvēriņā Maskačkā un nevaldāmi smējāmies.

no rīta man kāds zvanīja un prasīja vai es nevēlos shvkr braukt uz Frankfurti, līdz 5.06. es tomēr vēlējos gulēt. nogulējām līdz 14iem. atlikusī diena pagāja mēģinot tikt prom no drAUdzenes dzīvokļa.
nu es beidzot esmu mājās.
man nāk miegs
man rīt ir ieskaite 20. gs. dramaturģijā.
priekā!

ir neizsakāmi labi atkal būt mājās. pēc pabūšanas stāstā, kas laikam nekad nebeigsies. ar sāpošiem krūšu galiem. man nepatīk neizlēmīgi vīrieši, patiešām. man patīk tie nešaubīgie. ir lietas, ko es negribu zināt, tās vienkārši ir, neviens par to nebrīnās, izņemot meiteni, kuras fotogrāfija karājās virs gultas, kurā es šorīt pamodos. kvalitatīvi baudāma atgriešanās. man patiešām pieder itin viss. love will tear uz apart.

man neviens tik sen nebija teicis tos trīs vārdus. klasiskos. man liekas, ka tas, kurš man to teica vakar, pirms vēl viss bija sācies, ir tas kurš man to teica arī iepriekšējo reizi. pirms vairākiem gadiem. es zinu ko tas nozīmē. es zināju arī pirms tam un turpināšu zināt. sargā bārdu.

"Iespējamais ir skaistāks par to, kas ir. Arī par sevi pašu, ja piepildās" M. Svīre

domas, kas materializējas acu priekšā. ielāpi, kas mazāki par caurumiem. trešais vilciens. reibinoša saule. draugi, draugs ar jēgermeistaru un rumkolu. zaļdūms un kolēģi. ie-mii-mī-mee-ME-lēšanās. neticamais. atzīšanās. melnbalto meiteņu komplekts neesoša žurnāla vidus atvērumā. stacija, gaidīšana, aizvērtas acis un mājas. nensijas sinatras - kāl mī - "Call me, don't be afraid, you can call me/Maybe it's late, but just call me/Tell me and I'll be around", atmiņu ārprāts. tās smaržas. tās meitenes jūtas, tās meitenes kucisms. tas ko es gribu nav blakus. mulsums, ēst un mans pašas nesalasāmis rokraksts. mēs esam tepat, mēs esam blakus. sagadīšanās, nejaušība, kļūdīšanās, šaubas un pārliecība un nepārejoša neuzticēšanās.

paldies, jebkam, ka es esmu tik spītīgs, ietiepīgs un stūrgalvīgs radījums. es eju gulēt. labrīt.

bet, ja esmu viena [kā šobrīd] uz jautājumu "ko man tagad darīt?" atbild V3V - "Viens otram esam slazdi un ēsma" tas ir tas, kas neļauj aizmigt vilcienā, tas ir tas, kas atved mājās, tas ir spēks, tā ir blakus sajūta.