*

atceroties vakarnakti smaidīt gribas, tikai pagaidām nav spēka. ieiešu dušā, tad jau būs.
varētu teikt, ka tika nosvinēti saulgrieži [jā, īsākā gada nakts bija tieši pagājšnakt] urbānās bohēmas stilistikā. īstenībā šķiet, ka ar to arī varētu pietikt un rītdienu pārcelt uz nezināmi tālu nākotni. patīkami, ka par spīti iespaidīgajam apreibinošo vielu daudzumam, ko patērējām 11 stundu laikā, reibums ne mirkli nepārsniedza patīkamas eiforijas un mīkstinātas paškontroles robežas un ne mirkli nekļuva apgrūtinošs, ja nu vienīgi mazliet mokošie vēderkrampji no nevaldāmajiem smiekliem.
tiesa gan, varēja iztikt bez 'starpgadījuma' ar alu, bīstamajām acu un pirkstgalu dejām, kā arī nebūtu bijis slikti, ja pirmais transports būtu par stundiņu agrāk.

p.s. nu ka visi rīt, parīt uzvedieties godīgi. kā jau vienmēr.