*

lutiniet mani, lutiniet mani vēl, jā.
tāpat neizlutināsiet.

iedomājos pēc konsultācijām un pirms darba noiet pie digna paēst, pamazgāties un tā. zvanu šamai, šī paziņo, ka tūlīt būšot Salaspilī meklēt savu patieso ūdenī būtību, esot jau ar manu mammu sarunājusi. nu labi, es ar nolemju iebraukt savās mājās. atbraucu, jaunkundzes te nav, telefons izslēgts, mamma brīnās.
paēdu, pasēžu, taisos iet dušā, jaunkundze zvana pie durvīm un kā kaltētas pupiņas nober sakāmo: "Labi, ka tas vilciens nebija ražots Volvo rūpnīcā - savādāk man paliktu slikti. jo kad iegāju Elvi veikalā sajutu daudz brendija smaržas, ka man palika tik slikti ka nācās iet uz Lariku pirkt džinu kā konfekte un tagad dzert to Ineses mājās"

nja te nu viņa ir. gaidīšot mani mājās no darba, mazgāšot grīdu. vismaz vienu. jo manai mammai esot teikusi, ka braucot strādāt. un Salaspilī viņai esot bēglis vienīgais patvērums.
vēl viņa citē mani un saka: "Tikai nedusmojies!"

vispār mammai dubulti brīnumi. jo uz viņas jautājošo skatienu par palagu, ko izvilku no somas un akurāti locīju, atbildēju: - "Cūku kāvu!"

un vakarnakts/šīrīta ģeniālais teksts no ilzer skanēja šādi: "vajadzēja dzert vakar, lai šodien nebūtu kā rītdien"!

man liekas, ka nav būtiskas atšķirības vai es atbraucu mājās ar vilcienu 23:20, 16:23 vai 6:25. galvenais, ka vispār kkad atbraucu. bet
2dienai ir ielikta pamatīga odere, tā arī neaizskarot nevienu no 20 jēgerīša šotiņiem, toties radot absolūti jaunu, trilinguālu [īsti nezinu kā tas vārds rakstās] Duetas Kjū dziesmu, ar ko mēs iekarosim jebkuru densflōru.
ā un nedomājiet, ka es šomēnes te kko jēdzīgu varētu ierakstīt.

saļiks, ļasiks, draugs, pieci aliņi un lietu patiesā būtība.
un izolente pāri visam. nu, ja ne visam, tad zābītim noteikti.

mana dzīve atkal sastāv no visiem trim būtiskajiem komponentiem.
arī 2dienas ir kā vajag.
dīvainākais tajā visā ir pamosties mājās, Saļikā un nepamosties vienai.
mēs esam trīs.

TK says: eu a cik ilgi es pie tevis nosēdēju, m?
atis says: nuuu... tu pavadīji kādu laiciņi, kādas 3 stundiņas bija
TK says: tik ilgi? diestēs. tad es droši vien neatceros daļu no savas vervelēšanas, jo to, ko atceros varētu ietilpināt krietni mazākā laika sprīdī
TK says: es tev briesmīgi uz nerviem neuzkritu?
atis says: galīgi nē. ļoti uzlaboji garastāvokli
TK says: nu gan. piedzērusies un sēž un īd kko
atis says: un mēģina runāt ar vārdiem, kurus nevar izteikt. nu vismaz ar pirmo reiz
atis says: ar otro vai trešo jau sānāk
TK says: a ko piemēram es nevarēju izrunāt? kko gan es tādu atceros ka švepstēju un grūti bija...
atis says: nu visādus analītiskās psiholoģijas terminus
TK says: es tak nemaz nezinu tādus!!!
atis says: vakar zināji

pirmā premisa: vakarnakts
otrā premisa: šisrīts
konklūzija: dzīve sastāv no laimīgu nejaušību virknes, dzeršanas un drāšanās.

p.s. nē, man neapnīk.

viena lieta ir izsaukt cilvēku, kam jānāk pāri akmens tiltam, līdz vecrīgai. cita lieta ir izsaukt cilvēku ar taxi no rīgas 3os naktī un gaidīt viņu pie veikala, kratot un izberot uz asfalta to pašu iepriekšminēto sīknaudas bundžu, lai būtu ar ko apmaksāt viņa neticami dārgo taxi. tāpat nepietika un nācās braukt uz bankomātu. trakākais ir tas ka no tā cilvēka nav īsti nekādas jēgas.

1) nekad vairs negribu dzirdēt čīkstēšanu - 'nu Īnes, Tu taču strādā teātrī, ja gadās kāds ielūgums vai lēta biļetīte, lūdzu neaizmirsti par mani...' - vakar, kad negaidīti tiku pie ielūgumu žūkšnīša, nācās apzvanīt vai puspasauli, kamēr sarunāju nācējus.
toties varētu apsvērt domu, vairs nekad neaicināt uz teātri digna, jo tas parasti beidzas ar katastrofu. neapsvēršu. jo man patīk šitādas jautras, aizraujošas un dzīvespriecīgas katastrofas.
2) viens no smieklīgajiem vakardienas katastrofas momentiem bija kā mēs pa Ata slepenām mīļākajām paredzētajām, līkumotajām un čīkstošajām, sētaspuses koka kāpnēm, kāpām uz bēniņiem un gandrīz arī uz jumta. smiekli man nāca arī vēl tad, kad biju jau aizmigusi. un es patiešām ticu, ka dzīve sastāv no laimīgu nejaušību virknes, kaut vai piemēram tāpēc, ka nevar zināt kā tas kāpiens būtu izvērties, ja vien nezināmu iemeslu dēļ man somā nebūtu bijis līdzi lukturītis.
3) saņemt rozes ir patīkami, lai kas arī tās nedāvātu.

vakarvakara tikšanās ar daļu no Salaspils Crew beidzās diezgan negaidīti, toties 5dienas nakts dzīvespriecīgajās izpriecās nekā negaidīta nebija. lai gan vispār es labprāt apmainītu tos 'bija/nebija negaidīti' ar vietām. tas, ka es vienmēr dabonu, ko gribu, nemaz nav tik labi, jo reizēm tā dabūšana notiek bezjebkādas manas iniciatīvas, tad, kad man jau zudusi jebkura interese.

nee, nu protams, ka man, kura meegjina atpuusties no LV un visa, kas ar to saistiits, vajag pavadiit dienu braucot exkursijaa uz Oxfordu kopaa ar vienu krievu puiku un vienu latvieshu meiteni, bet peec tam atgriezties Londonaa, lai nepraatiigi pieljurbaatos pabaa, kuraa notiek citas latvieshu meitenes foto izstaades atklaashana un plates speelee Rudaks, un kur alus alus kausus un shampja glaazes no galda zemee gaazh sumashetshiji latishi. personiigi es gan negaazu, es tikai uz galda uzkaapu.
visjautraakaa gan laikam bija ar LV absoluuti nesaistiitaa maajupceljoshana ar mistisku nakts busu, kursh gandriiz stundu braukaaja pa pilniigi neatpaziistamiem Londonas rajoniem, vienaa briidii sadomaaja streikot [izsleedza aizdedzi, gaismas un staaveeja uz vietas], taa ka visiem no paartijiem maajaas braucoshajiem cilveekiem naacaas vinjam luugties braukt taalaak. nezinu, kur es buutu aizbraukusi, ja ne tas melniitis, kam seedeeju blakus - piebaroja mani ar cepumiem, pateica, kur jaakaapj aaraa un, protams, teica, ka gribot mani veel satikt. par spiiti huligaaniskam zilumam liidziigajam veidojumam zem manas kreisaas acs, neizskaidrojamam skraapeejumam paari degunam un tam, ka vairaakas reizes uzbaazos vinjam ar 'latvian vodka', kas man bija somaa.
+ labi, ka es zinu, ka ar mani nekad nekas slikts neatgadaas, citaadi droshi vien nebuutu izdevies tik nemaldiigi atrast maajas no rajona otra gala, kur nemuuzham savu kaaju nebiju speerusi.
viss laimiigi, protams. lai gan, visa taa rezultaataa shodien bija juutams neliels saiigums. pohas gan joprojaam ne.

Londona ir mieriiga, maajiiga un dziivesprieciiga pilseeta.
no visaam reizeem, ko esmu te bijusi, shii man laikam patiik vislabaak.

ellee dirsaa blje

UPD: man ir tikai mini asmalains propellerinjsh, kas tracinoshi duucot maljas uz rinkji kkur starp ribaam.
labi vismaz, ka es zinu ko gaidu, un tas, ko es gaidu ir kkas neapshaubaami labs.

vakar man likās ka vaidzēs rakstīt:
13 vīri uz miroņu lādes
un pudele ruma, johohohoooo
divi līķi garderobē
un pudele balzāma hei ho

nubet bij bišķiņ savādāk beigu beigās.
ā, un, paldies, ka Tu man vienmēr esi.

ā nu es zinu kā tas ir.
nenormāli smieklīgi.
bet pietiks pagaidām. kādu laiku vairāk tā nedarīšu.
un smieklīgāk vispār par visu ir 'view chat history' - tas ir kas tāds, kas liek man šobrīd skaļi smieties.
[gribēju kko piemēra pēc nocitēt, bet citēšanas vērtie gabali ir kilometriem gari, visi. un visi smieklīgi, protams]

eu, nē, nu labi: [1:04:56] TK says: kud j\u piev9ienot ud as call.
un vēl traki ir, ka visa trauku čupa, kas stāvēja izlietnē ir nomazgāta. un man nav ne jausmas kad un kā. es, protams, jo neviena cita tak mājās nav bijis. nu kaķi, bet gan jau, ka viņi ne.

man šodien bija porcelāna galva, vakariņas mēs ēdām uz skatuves un, ja piemirst par pīpēšanu, ar aizdedzinātu cigareti rokā var noiet no teātra gandrīz līdz pašai stacijai.

realitātes sajūtai piemīt īpašība atgriezties lēnītēm un želejveidīgi.

[18:03:26] TK says: pēc puvušas marles garšo
[18:03:30] TK says: eu nu viss
[18:03:36] TK says: toš nadaleja
[18:03:40] TK says: nāk šur
[18:03:43] TK says: i vsjo
[18:03:46] Elīna Krastiņa says: puvushaas marles crew
[18:03:51] kukainiz says: eu ko jūs darī?
[18:03:55] TK says: (rock)
[18:04:02] TK says: puvušu marli laizīt
[18:06:42] Linda says: SC vajag iet uz baznīcu iet, visi svolači palikuši

Tu nēsi pamodies, ja pie Tavas gultas nesēž Žuks un Romāns un nesniedz Tev aliņu. ja es šodien kko sadarīšu vainojiet viņus. vajadzēja tak vēl pagulēt. kā viņi vispār tika iekšā? nezinu.

izrādās viņi man esot zvanījuši pirms nākšanas. un es esot teikusi lai paņem 2 alus. bļe

[14:05:00] TK says: ko man tagad darīt
[14:05:01] TK says: ?
[14:05:08] Linda says: es nezinu
[14:05:20] Linda says: dzer sav alu un esi laimīga

es protams esmu pinīgi piedzērusies
labi ka es esmu s-pilī

visās minerālūdens pudelēs, ko es atrodu mājās, nezkāpēc nav iekšā tas, kam tur vajadzētu būt. no mājām es netaisos iet ārā pāris mēnešus un tas nozīmē tikai to, ka es shvkr neiešu uz vienas no trijām, manām mīļākajām LV grupām, koncertu. bļe. vakar gan biju uz vienas citas no manām trijām mīļākajām LV grupām koncertu, bet nedzirdēju no tā ne grama.
un man ir pazuduši gan abi vecāki, gan abi kaķi un vispār varbūt es nemaz neesmu es, bet kāds cits.
nebūtu slikti.