*

When we bring the mythic journey to the most mythic of all creatures, the horse, we discover capacities we never knew we had. We had an intimate mythic companion in flesh and blood, a being of bounteous beauty and power who draws us into story, into adventure, into myth. We find connections to the greater natural world as well as an experience of subtle communication, one that carry over to our dealings with other humans. We are sentitized, made more compassionate, and gifted with higher functioning.
/Jean Houston PhD/

Heinrich Vogeler

Theo van Hoytema

vispār man kaukā mīļi liekas, ka viss, ieskaitot mūs, sastāv no galīga daudzuma, neskaitāmas reizes reciklētiem atomiem.

ardievu Gaisma, ardievu Saule, esi sveicināta Tumsa, esiet sveicināti Veļi.

pamazām un mazliet negribīgi mēģinu ļauties rudenim.
rudens man ir iekšējo labirintu, vienādojumu risināšanas, pužļu likšanas, mozaīkošanas un mezglu šķetināšanas laiks.
jau jūtu kā veļu migla sāk lēnām sabiezēt. smaržo pēc vībotnēm.



atkal sāk gribēties klausīties mūziku. dzert vairāk tēju. sveces un kamīnu.
joprojām gribas basas kājas, ne-garās bikses un glāsmaini siltas novakares.

bija plāns vakar, par godu digna un arī mana žurnāļa dzimšansdienām, ievietot šito bildīti. bet, tā kā bija izzudis internets, ta lieku šodien.

pilnmēness perigejā + aptumsums =
saldus sapnīšus visiem zaķīšiem

( gārnis )

es nesaprotu* kāpēc man vienmēr jāvelta tik šausmonīgi daudz laika lai saņemtos. kāpēc es nevaru vienkārši piecelties, iet un darīt. un bieži sanāk tā, ka kamēr es nodarbojos ar saņemšanos, tas kā dēļ es to daru, ir jau nokavēts.


___________
* vispār jau saprotu - bailes. bet tas nu tā.

nepietiek jau ar to, ka ir elles spelgonis, trešā progonoze jau vismaz nedēļu (izskatās, ka barometrs labprāt uzrādītu vēl augstāku atmosfēras spiedienu, nekā rāda šobrīd, bet nav vairs iedaļu), vēl arī pilnmēness nāk. notresījos visu nakti pa gultu kā lietuvēna apsēsta un skatījos visādas bezjēdzības. murgus nē, nekas baigi briesmīgs nebija, tikai un vienīgi nebeidzama, nogurdinoša bezjēdzība. jāatzīst gan, ka aizpagājšnakt sapņoju ko ļoti skaistu - metu ārā visādus krāmus un pēc tam piesnigušā dārza viena pēc otras uzplauka visādas krāsainas un liegas puķītes.



un kad Kārlis gāja uz darbu, Golfiņš nepieleca. kad man būs jāiet, mēģināšu vēlreiz. ļoti ceru, ka izdosies.

skaista, bet skāba filma. tumša pasaka par to, kā franču mākslinieks Žeriko, kurš ir slavens ar zirgu gleznojumiem, iepazīst zirgus.
režisors - francūzis ar pseidonīmu Bartabas, kurš vada Theatre Equestre Zingaro, kas ir kaut kas absolūti maģisks, mītisks, sapņains un reizēm pat murgains.

( ilustrācijas )

vairāk nekā nedēļu nebiju bijusi Rīgā.
vakarvakar aizbraucu un tagad man ir briesmīgas pohas.
kaukas tāds nav bijis tik sen, ka es nemaz nezinu ko ar to lai iesāk.