lūk - desmit trendiņi, according to Ņujorkas modes nedēļa, kā visas (daudzas) staigāšot nākampavasar.

nez', nez', mani jau no šī visa iepriecina tikai garo svārku atgriešanās. šito es piefiksēju/atcerējos jau šovasar, kad Romā, lai kautkādīgi palīdzētu palīgākliedzošajai applaucētajai kājai izvairīties no tiešajiem saules stariem, pirmajā veikalā tika nopirkts skaists, plats bruncītis teju līdz zemei. šajā jostusvārku laikmetā - not that i'm its eagerest follower, un tomēr - bija kaut kā neviļus aizmirsies, kā tas ir - uzvilkt Garus Svārkus. un ļoti forši tas ir. Gari Svārki ir Sieviete ar Noslēpumu. vot. :)

šodien Rimčikā izklaidīgi klimstot sieru virzienā, neviļus pa skatienam patrāpījās vidējā izmēra Cielaviņa. pirmā doma - OMNOMNOM, otrā - steigšus jāuzstāda sev ne pārāk grūti sasniedzams mērķis, lai par tā sasniegšanu tuvākajā laikā varētu sevi apbalvot ar obj. nu, un tā nu plāniņā tagad ir līdz nedēļas beigām izpīpēt ne vairāk kā trīs cigaretes :) two more to go, that is :)

vēl par ēdienu un sievietēm runājot, laba filma ir "Adriena Pāla", ko rādīs vēl tikai vienā Arsenāla seansā. skatītāju balsojumlapiņu ieplēsu iepretim vērtējumam "4" (no 5), un, kamēr rakājos pa somiņu pildspalvas meklējumos, lai uz balsojumlapiņas norādītu savu e-pastu, uz kuru viņiem man vēstīt, ka esmu laimējusi lidojumu divām personām (es jau esmu izlēmusi, ka tādā gadījumā braukšu nevis uz savām otrajām mājām, bet gan vai nu uz Parīzi pie franču brālīša, vai uz Amsterdamu pie deloveja_kundze, hehe), tikmēr uz skatuves pavisam negaidīti uzpeldēja pati ungāru režisore ar diviem nedaudz neveikliem intervētājiem, tāds sakarīgs skuķis likās, pastāstīja, ka daudzi aktieri slimnīcas ainās bijuši bomži. nu, un ko es vēl no Arsenāla esmu redzējusi - gandrīz neko pagaidām, vēl tikai to japāņu "Piepūšamo lelli", kas izpelnījās tikai negribīgu ieplēsienu iepretīm vērtējumam "3", un likās kārtējā režisores-sievietes gaudu dziesma par to, ka visi vīrieši ir cūkas or smth. a nē - tikko apskatījos ĪEmDēBā, ka režisors tomēr ir vīrietis, un tad nu vispār nesaprotu, ko domāt, kas viņam tur galvā darās. katrā ziņā, labi, ka vairs nerādīs, varu iztikt bez neieteikšanas.

BĻAĢ, es atvainojos. stulbais feisītis, nevajag tur vispār iet, tikai gauži man dara! piem., ieeju, a tur izlec viena mana barselončomiņa statusapdeits (ai, vispār kur ir mūsu valodnieki, atkal guļ, kāpēc neiztulko "status update", būs atkal kā ar "eirām", kas taču nebija slikta ideja, tikai diemžēl 10 gadus par vēlu), nu, un tas statusapdeits tāds, ka kurš piesakās iet uz "LCD Soundsystem" konci Razzmatazzā 6. novembrī. es tāda - whaaaat. paskatos vēl komentārus. a kas komentāros - kaut kāda dūdiņa vēsi komentē, ka nu, nez', 7. novembrī (SVĒTDIENĀ!) tak "Crystal Castles". es: ...

un nav jau tā, ka tās man mīļākās grupas, bet tomēr, ja spēlētu piemājas klubčikā, tak noteikti aizietu. pie mums te vispār kāds normāls koncerts ir kā zilonim dzimumakts, mana tēva kunga vārdiem izsakoties - reti, grūti un SMAGI, lol, un ar tam neadekvātu iespringšanu. ai, es nezinu, man ir ļoti skumīgi :(

and, oh, how our glory may fade?
well, at least we've learned some tricks of the trade.

..bet vispār jau ir neiespējami izstāstīt, ko tev kāda dziesma nozīmē. ja tu esi ļoti talantīgs, tad tu vari mēģināt un tam vismaz pietuvoties, bet līdz galam - tik un tā nē. tas ir kaut kāds cits līmenis. jo uz dziesmu jau tu projicē pats savas emocijas, un iemesls, kādēļ tu to dari, ir tieši tas, ka plika verbalizēšana Nav Tas.