Tātad tieši par mani, ja?

(Reply to this) (Thread)

Aha, pareizi uztvēri :D

(Reply to this) (Parent)

man gan nav bērnu, bet man ieprikaļī (pardon mai frenč) uzstādījums, ka bērniem jāprot uzvesties sabiedriskās vietās, ar to saprotot - jābūt klusiem, nemanāmiem un nekašķīgiem un māmiņām par to aizrāda (un šeit nu manuprāt vienalga cik liels bērns vai cik jauna māmiņa), bet pieaugušajiem vai jauniešiem, kas, piemēram, neprot uzvesties sabiedriskajā transportā un rīko scēnas, skaļi bļaustās vai klausās drausmīgu mūziku, dzērumā uzmācas dāmītēm, nomet uz ielas papīriņus vai dara ko līdzvērtīgu tie paši līdzpilsoņi, kas mierīgi uzdirsīs māmiņai vai bērnam paglūnēs un labi ja ko noburkšķēs zem deguna

(Reply to this) (Thread)

tas ir - es diezgan lielā mērā tev piekrītu

(Reply to this) (Parent)

nujā, man jāatzīst, ka es pati pārāk labi (tiesa, miglaini... bet labi) atceros, kā laikpalaikam uzvedos publiskās vietās, lai bērniem pārāk augstas prasības nevarētu atļauties izvirzīt :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kam gan negadās reizēm tā uzvesties :D
bet tiem, kas to dara konsekventi neviens neaizrāda! lūk netaisnība!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

avot kur jūs tādus neuzvedīgus, koa? es it kā nedzīvoju pārāk saulainā rajonā, bet sabtransā ir gadījušies tikai apm. divi gadījumi, kad "neuzvedīgi" bija, visticamāk, garīgi slimi cilvēki, un vēl tāda saujiņa ļaužu, kas aizmirsuši podiņmācības pamatus, bet konsekventi slikti uzvedīgus neesmu manījusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man gan ir gadījies. es gan arī Rīgā dzīvojot regulāri braukāju un biežāk tieši dienas laikā gadījās tādi neuzvedīgāki. kgan no otras puses arī starppilsētu autobusos bieži vien ir tipāži, kas izgrūsta pūli un iesēžas pirmāk, lai arī vietu pietiktu visiem.
bet es arī izskatos pēc maigas, jaukas meitenītes, ar kuru var iepazīties un kurai uzplīties arī vienkārši pa ielu ejot. ceļu paprasīt, santīmus aizdot - laikam laipnīgas acis
ir bijusas divas ļoti nepatīkamas situācijas, kad man pat sāk diezgan brutāli uzmākties sab.tr. un situācija ir nepatīkama un kamēr nesāku galīgi protestēt par to, kur tiek liktas rokas (vienā reizē mani sagrāba un gribēja bučot) un kamēr nebija tuvu drāmas kalngalam (asarām), neviens neko. un tad pieturā iekāpa krievvalodīgs cilvēks, kas mani aizstāvēja.
bet ir jau daudzas reizes, kad var mierīgi pabraukāties bez ekscesiem, ta ka nav arī viss pilnīgi drūmi

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc, ka bail dabūt pa muti no tādiem. Ar sīkiem kverpļiem, tādiem, ap 10-15 vēl var tikt galā, jo tādi pārsvarā tikai dirš pretī, bet vecāki - nu, tur es, piemēram, noraustos. Iedomājies kaut kādus tur astoņpadsmitgadīgos-četrdesmitgadīgos vīriešus ar sejām bez manāmām intelekta pazīmēm, bet normālu-bifelīgu miesas būvi - skuju tu tādiem kaut ko aizrādīsi.
Un - nez no kurienes tad rodas šādi "neuzvedīgi" pieaugušie?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieļauju, ka viņi paši ir pietiekami agri uzzinājuši, ka taisnība būs nevis tam, kas varēs izrunāties, iedziļināties un argumentēt, bet tam, kas varēs sadot otram pa muti. Līdz ar to uzaudzēt muskuļus+attieksmīti ir tikai loģiski, un, kā redzams, ļoti labi nostrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man vienkārši ir bijis gadījums, kad džeks ir mani grūstījis un taisījies arī sist pa seju, kā arī ir bijuši gadījumi, kad nolamā un piesola arī fiziski iespaidot - tā kā man ar šiem gadījumiem pietiek, jo man acis ir pietiekami zilas arī tāpat, bez dūru nospiedumiem.

(Reply to this) (Parent)

Ā, un vienreiz troļikā kāds džeks pēkšņi sāka sist man blakus sēdošo vīrieti pilnīgi tāpat vien. Sitējs bija piedzēries vai apnarkojies un, loģiski, es netaisījos to veci sist, jo viņš izskatījās spēcīgs. Tā vietā es zvanīju policijai. To es daru gandrīz vienmēr, kad man ir bail pašai kādam iet mācīt uzvesties - ja kāds ir pārdzēris jēgu, sit kādu, u.tml. gadījumos.
Tā kā nav tā, ka neviens nerīkojas tad, ja kāds sabiedriskā vietā vai transportā uzvedas citus traucējot un apdraudot. Vai laužot kaut ko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Džīzas.

(Reply to this) (Parent)

nevaru iztureet histeeriskas maates, kas breec kaut ko apmeeram taadu: kaa tev nav kauns? paskaties, kaa tante skataas, vai tev nav kauns?

vai arii "uzvedies normaali" vai... vienalga ko.


bet man briesmiigi patiik beernu dabiskums un visas taas fiichas.

(Reply to this) (Parent)

Varbūt tas tāpēc, ka ka spēja būt laimīgam, savu talantu attīstīšana u.t.t. u.t.j.p. ir jau mazliet vēlāk, kamēr pieklājība ir kaut kas fundamentāls, ko māca jau tad, kad visu pārējo uzskaitīto audzināt vēl ir pāragri. Iz sērijas, ja aparātam nav četri riteņi, tas nav auto, pat ja iekšā ir visjaunākais un labākais hibrīdmotors.

(Reply to this) (Thread)

Precizējums - ja aparātam nav četru riteņu, tad visdrīzāk viņam nav arī motora, jo kāda gan jēga viņam no motora, ja nav riteņu?

(Reply to this) (Parent)

Vot šiten gan es tev nepiekrītu. Bērnam "pieklājību" māca tajā brīdī, kad viņš pirmoreiz sāk nošķirt sevi no citiem un ir spējīgs filtrēt, ka ir viņa vēlmes un vajadzības un citu vēlmes un vajadzības. Kas ir arī tas mirklis, kurā sāk veidot spēju būt laimīgam, pastāvēt par savu viedokli, būt radošam utt..
Brutalizējot - ja tāds sīks ķipars autobusā sāk aurot, tad vecākiem ir elementāra izvēle - vai nu pateikt "aiztais muti, netraucē citiem" un to arī (mēģināt) panākt, vai arī saprast, kas bērnam kaiš un ko gribas, da izdomāt kādu risinājumu problēmai/interesantu nodarbi, kas bērnam patīk un, ja iespējams, netraucē citiem. Otrais variants ir pirmie soļi uz bērna personības attīstību (ar laiku bērns pats iemācīsies apzināt savas emocijas un daudz aktīvāk iesaistīsies problēmu risināšanā), bet tas ir arī ilgāks un ķēpīgāks variants un reizēm izrādās, ka labākais risinājums ietver atļauju izraudāties no sirds.
Šī pati izvēle arī ir spēkā katru reizi, kad bērns pats ir izdomājis uzzīmēt kakājošu ziloni un uzrakstīt atbilstošo parakstu, izsaka savu viedokli par vecāku darba kolēģiem un vecmāmiņas ziemassvētku dāvanu un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nebija gluži mans viedoklis, bet mēģinājums minēt, kāpēc tā ir, kā tas ir. Šito penteri tu varēsi noskaitīt tam, kurš kādu skaļu bērnu nosauks par neaudzinātu. :)

Bet es neizslēdzu, ka arī es varētu kādu bērnu nosaukt par neaudzinātu, tādējādi aizstājot ar šo frāzi kādu nebūt "shut the fuck up", vai "mirsti, nelaime". :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Mirsti, nelaime" praksē varētu būt labs risinājums - jebkurš vecāks vai nu mestos mīļot savu bērnu un stāstīt, ka nav nekāda nelaime, labs un mīļš bērniņš, vai arī mestos sadot tev pa purnu, abos gadījumos bērns varētu nomierināties vai nu no mīļuma, vai atrakcijām :D

(Reply to this) (Parent)

Tas tā ir no audzinātāja viedokļa. Savukārt, no novērotāja redzes punkta, svarīgi ir, lai tas nepazīstamais bērns, netraucē te un tagad, šajā visnotaļ ierobežotajā laikā, kas ir jāpavada vienam otra apkārtnē, nevis lai iekšējā pasaule būtu skaista un bagāta. Tīri interfeisa jautājums.

Es gan savējiem esmu teicis, lai netraucē apkārtējos (vēlamajam rezultātam pietiek ar pāris aizrādījumiem), vispirms tāpēc, lai tie apkārtējie ar saviem aizrādījumiem liktu mierā mani pašu. Arī interfeisa jautājums. :)

(Reply to this) (Thread)

Yeah, būtu tikai labi, ja kāds vecākiem pateiktu par šito kodējumu, a to es, piemēram, tikai ar trešo bērnu izdomāju to tādā formulētā veidā.

Bet par interfeisu ar bērniem piekrītu, kaut vai tāpēc, ka piedabūt sīci aizvērties ir kudiš vieglāk nekā piedabūt tādu penzjonāru aizvērties :)

(Reply to this) (Parent)

ai nu nezinu, man kaut kā šķiet, ka no brēcošiem knēveļiem (ne savējiem)ir itin viegli distancēties un vismaz skaidrs ap ko lieta grozās. ar audzināšanu vai neaudzināšanu tam maz sakara, jo ikurāt kā jau teici reizēm vajag ļaut izkliegt sāpi par pasaules netaisnību.
kur pretim tēvaiņi 20+ kuri uzskata sevi par pasaules nabām klaji demonstrējot audzināšanas pērles ir vienkārši atšaujami, jo tas traucē un dara nelaimīgu konkrētajā situācijā.

(Reply to this)

Es teiktu, ka iemesls ir gauži vienkāršs - publiska traucēšana citiem ir pamanāma, faktiski vienīgais apkārtējiem uzreiz nepārprotami diagnosticējamais "neaudzināšanas elements". To, vai bērns ir laimīgs, savus talantus izkopis un spējīgs veidot viedokli, tramvajā vai lielveikalā konstatēt ir grūti, bet to, vai viņš nerāpjas ar dubļainiem zābakiem uz sēdekļa un nekviec kā aizkauts puscūcis: "gribu šokolādi, tu esi stulba un riebīga, āāāāaaa!" - īzī pīzī. :)

(Reply to this) (Thread)

Nu bet arī ar paziņu bērniem, kuri tiek satikti arī mazāk ekstrēmās situācijās, "labi audzināts" tiek attiecināts uz pieklājību un spēju netraucēt pieaugušajiem dzert vīnu, nevis uz oriģinālajiem kakājošu ziloņu atainojumiem. Pat ja vecāki iedomājas padalīties ar savas atvases talantu un izdomu :)

(Reply to this) (Parent)

Ja sīks murmulis traucē citus, tad tas ir 95% vecāku fēlers. Nemāk apklusināt. Nē, es te nedomāju uzbļāvienus. Tak kaut vai parunāt un izklaidēt un saprast to cilvēku vajag mēģināt.

Bēet tā no gadiem 5 jau nu būtu jāprot aizvērties un neļerkstēt nevietā un jāzin, ka rādīt mēli tantēm un apbērt onkuļus ar čipsu drupatām nav īsti labi.

(Reply to this)