Es teiktu, ka iemesls ir gauži vienkāršs - publiska traucēšana citiem ir pamanāma, faktiski vienīgais apkārtējiem uzreiz nepārprotami diagnosticējamais "neaudzināšanas elements". To, vai bērns ir laimīgs, savus talantus izkopis un spējīgs veidot viedokli, tramvajā vai lielveikalā konstatēt ir grūti, bet to, vai viņš nerāpjas ar dubļainiem zābakiem uz sēdekļa un nekviec kā aizkauts puscūcis: "gribu šokolādi, tu esi stulba un riebīga, āāāāaaa!" - īzī pīzī. :)

(Reply to this) (Thread)

Nu bet arī ar paziņu bērniem, kuri tiek satikti arī mazāk ekstrēmās situācijās, "labi audzināts" tiek attiecināts uz pieklājību un spēju netraucēt pieaugušajiem dzert vīnu, nevis uz oriģinālajiem kakājošu ziloņu atainojumiem. Pat ja vecāki iedomājas padalīties ar savas atvases talantu un izdomu :)

(Reply to this) (Parent)