Varbūt tas tāpēc, ka ka spēja būt laimīgam, savu talantu attīstīšana u.t.t. u.t.j.p. ir jau mazliet vēlāk, kamēr pieklājība ir kaut kas fundamentāls, ko māca jau tad, kad visu pārējo uzskaitīto audzināt vēl ir pāragri. Iz sērijas, ja aparātam nav četri riteņi, tas nav auto, pat ja iekšā ir visjaunākais un labākais hibrīdmotors.

(Reply to this) (Thread)

Precizējums - ja aparātam nav četru riteņu, tad visdrīzāk viņam nav arī motora, jo kāda gan jēga viņam no motora, ja nav riteņu?

(Reply to this) (Parent)

Vot šiten gan es tev nepiekrītu. Bērnam "pieklājību" māca tajā brīdī, kad viņš pirmoreiz sāk nošķirt sevi no citiem un ir spējīgs filtrēt, ka ir viņa vēlmes un vajadzības un citu vēlmes un vajadzības. Kas ir arī tas mirklis, kurā sāk veidot spēju būt laimīgam, pastāvēt par savu viedokli, būt radošam utt..
Brutalizējot - ja tāds sīks ķipars autobusā sāk aurot, tad vecākiem ir elementāra izvēle - vai nu pateikt "aiztais muti, netraucē citiem" un to arī (mēģināt) panākt, vai arī saprast, kas bērnam kaiš un ko gribas, da izdomāt kādu risinājumu problēmai/interesantu nodarbi, kas bērnam patīk un, ja iespējams, netraucē citiem. Otrais variants ir pirmie soļi uz bērna personības attīstību (ar laiku bērns pats iemācīsies apzināt savas emocijas un daudz aktīvāk iesaistīsies problēmu risināšanā), bet tas ir arī ilgāks un ķēpīgāks variants un reizēm izrādās, ka labākais risinājums ietver atļauju izraudāties no sirds.
Šī pati izvēle arī ir spēkā katru reizi, kad bērns pats ir izdomājis uzzīmēt kakājošu ziloni un uzrakstīt atbilstošo parakstu, izsaka savu viedokli par vecāku darba kolēģiem un vecmāmiņas ziemassvētku dāvanu un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nebija gluži mans viedoklis, bet mēģinājums minēt, kāpēc tā ir, kā tas ir. Šito penteri tu varēsi noskaitīt tam, kurš kādu skaļu bērnu nosauks par neaudzinātu. :)

Bet es neizslēdzu, ka arī es varētu kādu bērnu nosaukt par neaudzinātu, tādējādi aizstājot ar šo frāzi kādu nebūt "shut the fuck up", vai "mirsti, nelaime". :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Mirsti, nelaime" praksē varētu būt labs risinājums - jebkurš vecāks vai nu mestos mīļot savu bērnu un stāstīt, ka nav nekāda nelaime, labs un mīļš bērniņš, vai arī mestos sadot tev pa purnu, abos gadījumos bērns varētu nomierināties vai nu no mīļuma, vai atrakcijām :D

(Reply to this) (Parent)