|
Janvāris 7., 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 15:32
Vot šiten gan es tev nepiekrītu. Bērnam "pieklājību" māca tajā brīdī, kad viņš pirmoreiz sāk nošķirt sevi no citiem un ir spējīgs filtrēt, ka ir viņa vēlmes un vajadzības un citu vēlmes un vajadzības. Kas ir arī tas mirklis, kurā sāk veidot spēju būt laimīgam, pastāvēt par savu viedokli, būt radošam utt..
Brutalizējot - ja tāds sīks ķipars autobusā sāk aurot, tad vecākiem ir elementāra izvēle - vai nu pateikt "aiztais muti, netraucē citiem" un to arī (mēģināt) panākt, vai arī saprast, kas bērnam kaiš un ko gribas, da izdomāt kādu risinājumu problēmai/interesantu nodarbi, kas bērnam patīk un, ja iespējams, netraucē citiem. Otrais variants ir pirmie soļi uz bērna personības attīstību (ar laiku bērns pats iemācīsies apzināt savas emocijas un daudz aktīvāk iesaistīsies problēmu risināšanā), bet tas ir arī ilgāks un ķēpīgāks variants un reizēm izrādās, ka labākais risinājums ietver atļauju izraudāties no sirds.
Šī pati izvēle arī ir spēkā katru reizi, kad bērns pats ir izdomājis uzzīmēt kakājošu ziloni un uzrakstīt atbilstošo parakstu, izsaka savu viedokli par vecāku darba kolēģiem un vecmāmiņas ziemassvētku dāvanu un tā tālāk.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |