Nez', man laikam vienkārši ir šaušalīgi paveicies, LOL (no visiem uzskaitītajiem punktiem spēkā ir tikai tie par milzīgo slodzi un indiferenci pret laika patēriņu, kas I guess ir neizbēgami jebkurā reālistiskā keisā)

(Reply to this) (Thread)

nokremšļojas ēēē, Tu pilnīgi noteikti esi case study tam, ka man šajā ierakstā ir taisnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manā kontā ir 2x izgāzties un 2x pabeigt tikai tāpēc, ka es biju pietiekami nikna/spītīga, lai fucking parādītu viņiem, ka tā viņu sistēma sūkā dirsu, un es varu pabeigt nevis "viņu dēļ", bet "par spīti viņiem", kas, piezīmēsim, nav laba darbinieka attieksmīte (pēdējo reizi, kad es šo izveicu prof. praksē, no manis strauji atvadījās ar tekstu "tev ir taisnība, un mēs vairs negribam sadarboties")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt tā vienkārši ir Latvijas vide un sabiedrība.

Es esmu baigi laimīgs ar to, kā lietas notiek UK. Un vienlaikus pilnīgi absurdas un neizturamas man tās šķiet ir Latvijā. Es esmu mēģinājis abās valstīs, tāpēc domāju, ka esmu pietiekami objektīvs.

Es pilnībā piekrītu, ka augstākā izglītība nav obligāta un reizēm var būt tikai lieka naudas un laika tērēšana. Gudrs cilvēks labi iztiks arī bez tās. Bet ja tā ir, tad tajā iedotais efektīvi strādā UK un bīda lietas uz priekšu profesionālā vidē (mazāk zinu par akadēmisko un zinātnisko vidu, bet pieņemu, ka tur ir līdzīgi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā viens piemērs par to, kur augstākā izglītība dod labāku pamatu, bija tieši izpratne, kāpēc vakcīnu mandāti ir slikta ideja.

Pēdējā kursā visnopietnākais priekšmets bija medicīnas ētika un likumi. Šajā eksāmenā daudzi izgāzās un dabūja likt atkārtoti. Šķietami tas nebija nekas grūts – elementāras lietas par to, kas ir informēta piekrišana, kāda ir prakse, pieaugušu un bērnu tiesības piekrist vai atteikties no ārstēšanas, daudzi gadījumu apskati no tiesu prakses utt.

Bet acīmredzot, ne visās valstīs to tik plaši apgūst, jo kad sākās kovida vakcinēšana, tik daudzās valstīs uzstāja uz vakcīnu mandātiem. Man tas bija pilnīgi nesaprotami, jo jebkurš students varētu argumentēti pierādīt, kāpēc nē. Bet no visām attīstītajām valstīm, šķiet tikai Zviedrija un UK nebija šādu mandātu.

Cits aspekts ir tieši sadarbība. Uzņemšanas intervijā mums teica – neprasīsim jums, kāpēc izvēlējāties šo kursu, jo tad jūs visi stāstīsiet par to, ka gribat palīdzēt cilvēkiem un citu bla, bla. Tā vietā sadalīšu jūs grupās pa 4-6 cilvēkiem un tagad apspriediet par uzdoto tēmu. Tas parādīs jūsu argumentācijas prasmes, kas ir daudz svarīgākas.

Tad bija laboratorijas darbi, bet dažreiz tie nebija ar iekārtām, bet vienkārši diskusijas par kādu tematu nelielās grupās pa 4-6 cilvēki. It kā jau loģiski, jo darbības rīks ir cilvēki un darbs komandā. Daudz svarīgāk ir sadarboties ar citiem cilvēkiem un spēja komunicēt nekā jaukt zāles, ko mūsdienās farmaceiti vairs nedara.

Bija ieskaite, kurā mana komanda izgāzās (dabūjām tikai 60%), jo, lai gan uzdevumu paveicām, mēs aizmirsām uzdevuma sākumā nozīmēt līderi.

Tagad katru gadu pārreģistrējoties ir jāraksta refleksija par kādu tematu, piemēram, sadarbība ar citiem profesionāļiem vai spēja būt par līderi, balstoties uz savu darba pieredzi. Nu šajā es tiešām esmu izgāzies, un velti būšu studējis.

(Reply to this) (Parent)

Jā.

(Reply to this)

Man liekas tā ir daudzās iestādēs, kur svarīgi ir lai izskatās, nevis rezultāts. Es tā pagājšgad nostrādāju, tikai man labi maksāja par to bulšita izturēšanu. Un nebija konkurences, jo es biju kontraktors - cilvēks no malas. Bet redzēju, kā "savējie" viens otru sabotē un redzēju pazīmes, ka tas notiek gadiem.

(Reply to this) (Thread)

padirst 6 gadus no savas dzīves, lai pēc tam varētu strādāt šādā darbā, izklausās reāli fuj

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, es esmu no tiem dramatiskajiem neizglītotajiem feiliem. vienkārši darba gaitās dažreiz nākas sadarboties ar augstkolām un citām iestādēm.

(Reply to this) (Parent)

Jā, un nav pat bakalaura/mağistrs. Piektdien biju konferencē, kur kolēğe atklāti un no tribīnes "kliedza", mīļie kolēği, sadarbosimies nevis gremdēsimviens ortru, jo tāpat jau ir pilnīgā pakaļā!
Nezinu, varbūt tā ir nacionālā īpatnība?

(Reply to this) (Thread)

Varbūt. Nesen dzirdēju, ka teātra jomā igauņi protot labi sadarboties, uzticēties
un sadalīt darbus atškirībā no mums, kas savā stūrītī gribot visu perfekti izdarīt pats pa savam, jo citi neko nesaprot un tik labi nemācēs. Nezinu, cik patiesi, bet pirmajā mirklī gribas piekrist tai daļai par vairumu (?) latviešu, lai gan ar igauņiem nav bijušas nekādas darīšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar igauniem bijis gana daudz darīšanu - raksturīgākais, nebūt par korķi visām pudelēm un nogaidīt, varbūt kāds cits izdara vai problēma pazūd pati no sevis :)
Latviešiem tieši - "Tu gandrīz nekad neesi "vienā komandā" ar priekšniecību un arī ar kolēģiem reizēm ir vairāk konkurences, nevis sadarbības." un "Nevienu nepiš tas, cik daudz laika reāli vajag, lai izdarītu to, ko tu gribi, tā, kā tu gribi un kā ir kvalitatīvi
Uzdevumu deleģēšana kādam, kas to objektīvi izdarītu labāk, ir šmaukšanās
Atrast kreatīvu veidu, kā izdarīt to pašu, tikai ar mazāku ņemtni, 50 % gadījumu arī ir šmaukšanās
Viena no galvenajām prasmēm, kas jāapgūst, ir "izdarīt tā, lai formāli ir izdarīts, tas nekas, ka tam nav jēgas" par ko ļoti, ļoti skumji. Un nekādā gadījumā nedalīties ar informāciju, jo ... konkurence.

(Reply to this) (Parent)

"Patiesībā nevienam nav īsti vajadzīgs tas, ko tu izdari
Ja tu gribi uzlabot situāciju, tas ir vai nu strukturāli neiespējami, vai prasa bezgalīgu sarunāšanu."

Njā, tur vajadzīga milzu pacietība un spēja nemitīgi konfrontēt. Nu bezgalīgas runāšanas un cīņas var ļoti nogurt un tad tiešām šķiet, ka nekam nav jēgas. Un tas ir diemžēl par katru sīkumu.

Atcerējos nesen redzēto joku internetā:
Njā...
Algu samazināji?

– Ir jau gana maza.

– Uz darbu nāk?

– Nāk.

Pēc nedēļas:

– Nu, algu maksā?

– Vairs nē.

– Uz darbu nāk?

– Nāk.

– Klau, varbūt ieviešam maksas ieeju? Tomēr elektrību tērē.

https://ir.lv/2024/01/23/lol-nau-verc/?fbclid=IwAR25MhhF5AGSl1qM50cAxSyIwomG7PCHzlS1zxbV9Wi1AiXoFFZrKzJWhsA

(Reply to this)

Manuprāt, formālā austākā izglītība (ieskaitot doktoru) ir signāls, ka esi gatavs "spēlēt pēc noteikumiem", kas ir viena no svarīgākajām lietām jebkurā sociālā nodarbē (gan darba vietā, gan zinātnē - mūsdienu izpratnē). Sekundāri arī tas, ka spēj piespiesties kaut ko apgūt.

Par laimi neirodiverģentiem, pastāv ne tikai formāla izglītība un ne tikai algots darbs.

(Reply to this) (Thread)

Da kādi noteikumi, šitam džekam piemēram ir PhD bet visus noteikumus un sociālās nodarbes viņš zārkā redzēja

https://en.wikipedia.org/wiki/Grigori_Perelman

Un šis vispār dzīvoja kā vientuļnieks:

https://en.wikipedia.org/wiki/Alexander_Grothendieck

(Reply to this) (Parent)

Nu nē
Spēja spēlēt pēc noteikumiem ir izšķiroši svarīga tādā darbā, kur nevajag augstāko (piemēram, krāvējs vai fūres šoferis, kas neseko noteikumiem, ir daudzkārt bīstamāk nekā augstskolas profesors, kas neseko noteikumiem, un otrajā gadījumā pat var būt labāk, ja neseko)
Ditto par neirodiverģento atsijāšanu, darbā, kuram nepieciešama augstākā izglītība, ar lielāku varbūtību var būt nepieciešama nestandarta domāšana

T.i., ja mums ir divi cilvēki, viens, kura uzdevums ir sekot līdzi medikamentu iepakošanas konveijera darbībai un signalizēt par brāķi, un otrs ir praktizējošs neiroķirurgs, no otrā daudz vairāk gribētos sagaidīt ne tikai sekošanu noteikumiem, bet arī "pat ja viss formāli tik darīts, kā vajag, es nebūšu mierā, kamēr netiks izdarīts pēc būtības kvalitatīvi"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, par sekošanu noteikumiem medicīnā ir teiksim doktora Hausa seriāls kas protams ir mākslas filmas bet nu nemaz ne tik tālu no realitātes.

(Reply to this) (Parent)

Man bija padomā cita veida noteikumi - katru dienu ierasties darbā (un skaidrā), prast formulēt savu viedokli pieklājīgi un tā lai otrs saprot, etc. Cilvēkiem ar augstāko izglītību šīs lietas liekas jau tik pašsaprotamas, ka tās pat vairs nemana. :)

Otrs, arī tai "kvalitātei" apakšējā latiņa ir iemācīta lieta (nu tas jau vairāk maģistra/doktora līmenis). Protams, izciliem cilvēkiem iekšējā latiņa mēdz būt daudz augstāka nekā sabiedrībā pieņemts. Dažreiz tas ir labi (ja radi mākslu, piemēram), taču ļoti bieži arī kaitīgi - paskaties, piemēram, cik cilvēku tup doktorantūrā pa desmit gadiem un nespēj pabeigt tikai tāpēc, ka cenšas sarakstīt kaut kādu magnum opus, tā vietā lai vienkārši kaut ko novestu līdz galam, no tā mācītos un ietu uz priekšu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//katru dienu ierasties darbā (un skaidrā), prast formulēt savu viedokli pieklājīgi un tā lai otrs saprot, etc. Cilvēkiem ar augstāko izglītību šīs lietas liekas jau tik pašsaprotamas, ka tās pat vairs nemana. //

Kaut kāds ārkārtīgi esnez piezemēts priekšstats. Tu vēl uzvalkus un kaklasaites būtu pieminējis :D Kādi darba laiki? Cilvēki laboratorijā var nerādīties nedēļu un pēc tam tur nosēdēt visu vīkendu un rezultāts būs daudz labāks par strādāšanu formālajā darba laikā. Par pieklājīgiem formulējumiem arī labāk nerunāsim, bieži cilvēki pāriet uz krievu valodu tikai tāpēc ka LV valodā pietrūkst izteiksmes līdzekļu.

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc arī "es saprotu, kāpēc tas ir vajadzīgs", bet principā šīs prasmes var iemācīties, izejot pāris profesijas specifikai nepieciešamos kursus.
"Mācīties no iepriekšējām kļūdām" augstākās izglītības sistēmā diez kā nestrādā (jēdzīgs feedback+labojumi kursa beigās, ja ir, tad ir pasniedzēja iniciatīva, kuru studenti var ignorēt, jo atzīme kaut kā tak ir dabūta)
Savukārt "kaut kā nogrūst un aizmirst", kas ir normāli studiju darbiem, nav dikti laba prakse darbā, kurā jāstrādā, domājot ilgtermiņā un uzņemoties atbildību gan par sava darba saturu, gan sekām

(Reply to this) (Parent)

ekzaklīīī!!!

(Reply to this)