Jā, un nav pat bakalaura/mağistrs. Piektdien biju konferencē, kur kolēğe atklāti un no tribīnes "kliedza", mīļie kolēği, sadarbosimies nevis gremdēsimviens ortru, jo tāpat jau ir pilnīgā pakaļā!
Nezinu, varbūt tā ir nacionālā īpatnība?

(Reply to this) (Thread)

Varbūt. Nesen dzirdēju, ka teātra jomā igauņi protot labi sadarboties, uzticēties
un sadalīt darbus atškirībā no mums, kas savā stūrītī gribot visu perfekti izdarīt pats pa savam, jo citi neko nesaprot un tik labi nemācēs. Nezinu, cik patiesi, bet pirmajā mirklī gribas piekrist tai daļai par vairumu (?) latviešu, lai gan ar igauņiem nav bijušas nekādas darīšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar igauniem bijis gana daudz darīšanu - raksturīgākais, nebūt par korķi visām pudelēm un nogaidīt, varbūt kāds cits izdara vai problēma pazūd pati no sevis :)
Latviešiem tieši - "Tu gandrīz nekad neesi "vienā komandā" ar priekšniecību un arī ar kolēģiem reizēm ir vairāk konkurences, nevis sadarbības." un "Nevienu nepiš tas, cik daudz laika reāli vajag, lai izdarītu to, ko tu gribi, tā, kā tu gribi un kā ir kvalitatīvi
Uzdevumu deleģēšana kādam, kas to objektīvi izdarītu labāk, ir šmaukšanās
Atrast kreatīvu veidu, kā izdarīt to pašu, tikai ar mazāku ņemtni, 50 % gadījumu arī ir šmaukšanās
Viena no galvenajām prasmēm, kas jāapgūst, ir "izdarīt tā, lai formāli ir izdarīts, tas nekas, ka tam nav jēgas" par ko ļoti, ļoti skumji. Un nekādā gadījumā nedalīties ar informāciju, jo ... konkurence.

(Reply to this) (Parent)