Nez', man laikam vienkārši ir šaušalīgi paveicies, LOL (no visiem uzskaitītajiem punktiem spēkā ir tikai tie par milzīgo slodzi un indiferenci pret laika patēriņu, kas I guess ir neizbēgami jebkurā reālistiskā keisā)

(Reply to this) (Thread)

nokremšļojas ēēē, Tu pilnīgi noteikti esi case study tam, ka man šajā ierakstā ir taisnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manā kontā ir 2x izgāzties un 2x pabeigt tikai tāpēc, ka es biju pietiekami nikna/spītīga, lai fucking parādītu viņiem, ka tā viņu sistēma sūkā dirsu, un es varu pabeigt nevis "viņu dēļ", bet "par spīti viņiem", kas, piezīmēsim, nav laba darbinieka attieksmīte (pēdējo reizi, kad es šo izveicu prof. praksē, no manis strauji atvadījās ar tekstu "tev ir taisnība, un mēs vairs negribam sadarboties")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt tā vienkārši ir Latvijas vide un sabiedrība.

Es esmu baigi laimīgs ar to, kā lietas notiek UK. Un vienlaikus pilnīgi absurdas un neizturamas man tās šķiet ir Latvijā. Es esmu mēģinājis abās valstīs, tāpēc domāju, ka esmu pietiekami objektīvs.

Es pilnībā piekrītu, ka augstākā izglītība nav obligāta un reizēm var būt tikai lieka naudas un laika tērēšana. Gudrs cilvēks labi iztiks arī bez tās. Bet ja tā ir, tad tajā iedotais efektīvi strādā UK un bīda lietas uz priekšu profesionālā vidē (mazāk zinu par akadēmisko un zinātnisko vidu, bet pieņemu, ka tur ir līdzīgi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā viens piemērs par to, kur augstākā izglītība dod labāku pamatu, bija tieši izpratne, kāpēc vakcīnu mandāti ir slikta ideja.

Pēdējā kursā visnopietnākais priekšmets bija medicīnas ētika un likumi. Šajā eksāmenā daudzi izgāzās un dabūja likt atkārtoti. Šķietami tas nebija nekas grūts – elementāras lietas par to, kas ir informēta piekrišana, kāda ir prakse, pieaugušu un bērnu tiesības piekrist vai atteikties no ārstēšanas, daudzi gadījumu apskati no tiesu prakses utt.

Bet acīmredzot, ne visās valstīs to tik plaši apgūst, jo kad sākās kovida vakcinēšana, tik daudzās valstīs uzstāja uz vakcīnu mandātiem. Man tas bija pilnīgi nesaprotami, jo jebkurš students varētu argumentēti pierādīt, kāpēc nē. Bet no visām attīstītajām valstīm, šķiet tikai Zviedrija un UK nebija šādu mandātu.

Cits aspekts ir tieši sadarbība. Uzņemšanas intervijā mums teica – neprasīsim jums, kāpēc izvēlējāties šo kursu, jo tad jūs visi stāstīsiet par to, ka gribat palīdzēt cilvēkiem un citu bla, bla. Tā vietā sadalīšu jūs grupās pa 4-6 cilvēkiem un tagad apspriediet par uzdoto tēmu. Tas parādīs jūsu argumentācijas prasmes, kas ir daudz svarīgākas.

Tad bija laboratorijas darbi, bet dažreiz tie nebija ar iekārtām, bet vienkārši diskusijas par kādu tematu nelielās grupās pa 4-6 cilvēki. It kā jau loģiski, jo darbības rīks ir cilvēki un darbs komandā. Daudz svarīgāk ir sadarboties ar citiem cilvēkiem un spēja komunicēt nekā jaukt zāles, ko mūsdienās farmaceiti vairs nedara.

Bija ieskaite, kurā mana komanda izgāzās (dabūjām tikai 60%), jo, lai gan uzdevumu paveicām, mēs aizmirsām uzdevuma sākumā nozīmēt līderi.

Tagad katru gadu pārreģistrējoties ir jāraksta refleksija par kādu tematu, piemēram, sadarbība ar citiem profesionāļiem vai spēja būt par līderi, balstoties uz savu darba pieredzi. Nu šajā es tiešām esmu izgāzies, un velti būšu studējis.

(Reply to this) (Parent)