Viņi (child-free) nelielas ar to, kā nav, bet ar to, kas ir (iegūts) child-free izvēles rezultātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas tachu bulshits. ja es butu child-free, es teiktu, ka mani raksti, mans dr graads, mani celjojumi, ir child-free rezultaataa. Bet ir tiesi otraadi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sāksim ar to, ka ir absurdi apgalvot, ka viņi lielās. Neesmu satikusi nevienu child-free, kas lielītos, bet gan apliecina savas izvēles pozitīvos aspektus viņu (ne tavas vai manas) dzīves ietvaros, proti, ko viņiem, viņuprāt, (jā, subjektīvi) sniedz tas, ka nav bērnu. Toties jātaisnojas par savu "pretdabisko" izvēli gan ir daudz biežāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, paklau viniem tiesaam praa: kapec tev nav beernu ? es nekad neesmu dzirdejusi tadu jautajumu tiekam uzdotu (ne sev, bet citiem child-free). Mani bezbernu kolegi - es nedomaju, ka viniem kads muuzaa tadu jautajumu uzdevis.
Tak visi zin pozitivos aspektus - visa nauda un laiks ir tev un tikai tev, ko tur veel aplieicnaat, kurs tad to nezin ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc nav bērnu? Kad būs? Grūtākais ir tas, ka 90% gadījumu, kad esmu kādam pateikusi, ka plānoju nehavot bērnus, mani visi bez izņēmuma nievīgi izsmej, sak, tik jauka meitene, bet tādas muļķības runā. Jā, tas ir sāpīgi un pazemojoši. Nesen kāds vīrietis (lol) tā arī pateica - es nezinot, ko es runāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

netaktiski un stulbi jautajumi, man liekas, tadi cilveki vispar nav jaanem veeraa, nu, jaaizvairaas un viss. Man gruti spriest, jo kaa jau teicu, mana perosniskaa pieredze ir diametraali preteja - vislaik bijis jataisnojas, kapec IR berns (vienai) - domaju, ka havot bernu vienam (un pasniegt to kaa savu izveeli un cik forsi tas ir) ir sabiedribai vel nepienemamaka izvele nekaa nehavot vispaar

(Reply to this) (Parent) (Thread)

reizēm grūti izvairīties, jo tādas frāzes mēdz izspert pilnīgi nejauši cilvēki situācijās, kas nekādi nav saistītas ar reproducēšanos - tas, ka sievietei kaut kad būs (jābūt) bērniem tiek gluži automātiski pieņemts par normu. piemēram, vakar man bija šāda saruna ar dzīvokļa biedrenes radinieci/dzīvokļa īpašnieci, kura bija ienākusi noskaidrot vienu sīkumu: es atvainojos, ka man trauki nemazgāti; viņa - nekas, man ir divi bērni, man vienmēr nemazgāti trauki stāv; es - nu man tāda attaisnojuma nav, haha. viņa - nekas, tu vēl visu mūžu traukus mazgāsi, kad tev bērni būs.
dialogs absolūti ikdienišķs un mīlīgs, bet pamatā tam ir tradicionāls pieņēmums par sievietes lomu, kam būtībā nav pilnīgi nekāda sakara ar sarunas tēmu.

[disklaimers - mani personīgi piezīmes par bērnu neesamību vai potenciālo to radīšanu neaizskar, man arī šajā dzīves posmā nav noteiktas pozīcijas bērnu jautājumā, tas ir, pozīcija man ir, bet es nebūšu nelaimīga, ja dzīve izvērsīsies vienādi vai otrādi]

(Reply to this) (Parent)

Nu šeit droši vien es teikšu vien to - cik cilvēku, tik pieredžu, jo datu man nav. Taviem kolēģiem, lūk, nejautā, jim jautā, turklāt nojaušu, ka jautājumā jau lielākoties ir ietverta konkrēta konotācija.

(Reply to this) (Parent)

Jā, man šo jautājumu - Nav bērnu? Kāpēc? - ir uzdevuši visdažādākie ļaudis, visdažādākajās situācijās, ieskaitot:
1) policistu, pie kura rakstīju iesniegumu par nozagtu somiņu;
2) frizieri, pie kura biju aizgājusi pirmoreiz;
3) neskaitāmus vīriešus, ar kuriem iepazinos, kad biju savā "meklēšanās periodā".
Tas tiešām ir nenormāli besīgi, un ja tagad man pietiktu pašapziņas atcirst, ka tā nav viņu darīšana, tad pirms gadiem 10-15 es ļoti mulsu, jutos vainīga un tā, it kā būtu jātaisnojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad šādā situācijā pretjautājums [ar viegli izbrīnītu seju] un kāpēc tu nelec ar gumiju/ neēd kaltētus siseņus/ neraksti disertāciju analītiskajā ģeometrijā/ neveido viendzimuma triādes tipa ģimeni etc etc etc vajadzīgo pasvītrot [ viss minētais ir jaukas jēgpilnas nodarbes, tikai ne visi visas piekopj]

(Reply to this) (Parent)

nu ok, man 100 0000 x uzdots jautajums par berna teevu, kapec nav, kur ir, kas ir, utt utt. man liekas, ka par vientuljaa vecaaka izveeli saviedriba ir daudz nosodosaaka vai vismaz zinkarigaka kaa par child-free izveeli. jautajumi ir kaitinosi, bet uz tiem var iemaciities atbildeet

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau augstāk minēju, ka pazīstu citas vientuļās mātes, kurām šādus jautājumus uzdod daudz retāk un viņas no tiem tik smagi necieš. Tomēr jūtu līdz Tavai sāpei. Ceru, ka tagad vairs neviens tā nejautā, vai arī esi iemācījusies kādu atšujošu atbildi, piem., "Viņu nobadīja govs mūsu kāzu priekšvakarā".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gribeju tikai noraadit, ka sabiedriba uzdod jautajumus visaadaam grupaam, ne tikai child-free :-) varbut mana situacija atskiras ar to, ka es neesaaju /audzinaaju zviedrijaa / itaalijaa un biju viena no pasa saakuma, kas nav tas tipiskaakais variants. Bet jaa, tagad, protams, viss liekas loti forsi un problemu nav. Bet - taam vientuljajaam maatem, ko pazistu, sii problema ir, varbut vinas nerunaa, jo "pasas vainiias" - un problema pat ne par jautajumiem un pasai par sevi, bet kaa lai bernu pasarga no taas sajutas, ka citiem teevi ir, man nav, skolotaja prasa, lai teevs atnaak, ko lai saka utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry, bet man ir baigas aizdomas, ka sievietes ar veselu varzu bērnu no šāda tipa jautājumiem "cieš" mazāk apmēram tādu pašu iemeslu pēc, ka cilvēks, kam nupat iešauts kājā, salīdzinoši mazāk "cieš" no iesnām, pat ja viņam tās iesnas ir. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vientuļu vecāku ir tik nenormāli daudz, ka par to lielākoties (jo tavā gadījumā, lūk, tas neizpildījās) neviens vairs neko nejautā, BET, jā, mēdz žēli noskatīties, kas ir briesmīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jautajumu un komentaru veidi, ko es regulari sanemu - gan no pazinam,gan radiem, gan kolegiem, gan vispar nesaistitiem cilvekiem

- Kad tad beidzot gimene bus kads mazs milumins (masai un bralim ari nav bernu, es esmu vecaka- spiediens uz mani)
- Vai tad nav laiks nostabilizeties un padomat par gimeni?
- Ta jau tada bezatbildiga dzive, kad nav bernu un nav ne par vienu jarupejas. Tava paaudze jau vispar negrib uznemties atbildibu.
- Tas ir ta egoistiski- dzivot tikai sev.
- Un kurs tad par tautas nakotni parupesies? (ari saistiti- latviesu meitenem nevajadzetu ar arzemniekiem attiecibas veidot - latviskie geni atskaidisies)
- Tu tak tada pievilciga meitene esi, vai tad neatrodas kads, ar ko gimeni veidot?
- Bet biologiskais pulkstenis tiksk, un velak nozelosi. Un adopcija jau nav tas.
- Tu nezini, ko tu zaude- berni ta tiesam ir dzives jega.

u.t.t., u.t. jpr.

Mani vel joprojam tas piezimes parak neuztrauc un netracina. Ka pilei udens :)
Bet nevar teikt, ka tads fenomens nepastav.

(Reply to this) (Parent)

Man to jautā regulāri un vēl norāda ka laiks tā kā būtu. Un es pat neesmu 100% childfree atbaltītājs, bet līdz šim nav gribējies.

(Reply to this) (Parent)

o, jā. vislaik jautā :)

(Reply to this) (Parent)

Ja godīgi, prasa gan. Nevis kāpēc nav bērnu, bet kas tieši dzīvē nav kārtībā, ja noprojām nav bērnu. (Priekšniecība, dzīves posmā, kad dzīve=darbs, ķip, nejuties gana lojāla darbdevējam, ka nebērnojies te strādājot).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, stulbi, ko lai saka

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sabiedrība ir ziņkārīga, tā tas ir.

Bet child-free jautājumi ir krietni mazāk besīgi par tiem, ko velta jau ar bērniem esošajiem.

(Reply to this) (Parent)

Tev nav ne jausmas, kas tev tādā situācijā būtu un ar ko Tu lielītos.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tiesi tapat child-free nav ne jausmas, ka vini justos, redzot savus beernus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc nav te ko modelēt paralēlās pasaules un alternatīvās realitātes, bet katrs priecājas un izbauda savas situācijas priekšrocības, un tas ir pilnīgi saprotami - nevis "ah, kā jūs varat priecāties par to, ka jums nav tas, kas man, bet ir kas cits?":)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yes. :)

(Reply to this) (Parent)