Jā, man šo jautājumu - Nav bērnu? Kāpēc? - ir uzdevuši visdažādākie ļaudis, visdažādākajās situācijās, ieskaitot:
1) policistu, pie kura rakstīju iesniegumu par nozagtu somiņu;
2) frizieri, pie kura biju aizgājusi pirmoreiz;
3) neskaitāmus vīriešus, ar kuriem iepazinos, kad biju savā "meklēšanās periodā".
Tas tiešām ir nenormāli besīgi, un ja tagad man pietiktu pašapziņas atcirst, ka tā nav viņu darīšana, tad pirms gadiem 10-15 es ļoti mulsu, jutos vainīga un tā, it kā būtu jātaisnojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad šādā situācijā pretjautājums [ar viegli izbrīnītu seju] un kāpēc tu nelec ar gumiju/ neēd kaltētus siseņus/ neraksti disertāciju analītiskajā ģeometrijā/ neveido viendzimuma triādes tipa ģimeni etc etc etc vajadzīgo pasvītrot [ viss minētais ir jaukas jēgpilnas nodarbes, tikai ne visi visas piekopj]

(Reply to this) (Parent)

nu ok, man 100 0000 x uzdots jautajums par berna teevu, kapec nav, kur ir, kas ir, utt utt. man liekas, ka par vientuljaa vecaaka izveeli saviedriba ir daudz nosodosaaka vai vismaz zinkarigaka kaa par child-free izveeli. jautajumi ir kaitinosi, bet uz tiem var iemaciities atbildeet

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau augstāk minēju, ka pazīstu citas vientuļās mātes, kurām šādus jautājumus uzdod daudz retāk un viņas no tiem tik smagi necieš. Tomēr jūtu līdz Tavai sāpei. Ceru, ka tagad vairs neviens tā nejautā, vai arī esi iemācījusies kādu atšujošu atbildi, piem., "Viņu nobadīja govs mūsu kāzu priekšvakarā".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gribeju tikai noraadit, ka sabiedriba uzdod jautajumus visaadaam grupaam, ne tikai child-free :-) varbut mana situacija atskiras ar to, ka es neesaaju /audzinaaju zviedrijaa / itaalijaa un biju viena no pasa saakuma, kas nav tas tipiskaakais variants. Bet jaa, tagad, protams, viss liekas loti forsi un problemu nav. Bet - taam vientuljajaam maatem, ko pazistu, sii problema ir, varbut vinas nerunaa, jo "pasas vainiias" - un problema pat ne par jautajumiem un pasai par sevi, bet kaa lai bernu pasarga no taas sajutas, ka citiem teevi ir, man nav, skolotaja prasa, lai teevs atnaak, ko lai saka utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār Tu biji pirmā, kas šajā diskusijā ienesa aspektus:
1) cik savādi, ka kāds pauž apmierinātību/lepnumu ar savu childfree statusu, jo var priecāties par to, kaut kas ir, nevis to, ka kaut kā nav;
2)nevar būt, ka kāds interesējas par to, kāpēc cilvēkam nav bērnu;
Šobrīd Tu no šīm pozīcijām esi atkāpusies, kas jauki. Tomēr Tu joprojām uzsver, cik briesmīgas ir tieši vientuļo vecāku problēmas, jo tās ir Tavējās. Uz to varam vien atteikt, ka jūtam līdzi, nedaudz didaktiski piesaukt mazāku ciešanu pārņemtus vientuļos vecākus, kuri ar savu statusu dīlo daudz vieglāk, kā arī kārtējo reizi atgriezties pie sākotnējās tēzes: problēmas, to skaitā sabiedrības nosodījums, skar visdažādākās sabiedrības grupas.:)

(P.S. Es pati esmu augusi bez tēva, ne mirkli nav licies, ka par to man vai mātei būtu Īpaši Jācieš, tāpēc mana empātija šajā ziņā ir minimāla, piedod.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paliksim pie siis teezes "problēmas, to skaitā sabiedrības nosodījums, skar visdažādākās sabiedrības grupas" :-)

(Reply to this) (Parent)

Sorry, bet man ir baigas aizdomas, ka sievietes ar veselu varzu bērnu no šāda tipa jautājumiem "cieš" mazāk apmēram tādu pašu iemeslu pēc, ka cilvēks, kam nupat iešauts kājā, salīdzinoši mazāk "cieš" no iesnām, pat ja viņam tās iesnas ir. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispār cilvēks no dzīves sīkumiem cieš mazāk tad, ja ir miris...

(Reply to this) (Parent)

Vientuļu vecāku ir tik nenormāli daudz, ka par to lielākoties (jo tavā gadījumā, lūk, tas neizpildījās) neviens vairs neko nejautā, BET, jā, mēdz žēli noskatīties, kas ir briesmīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Itaalijaa ir mazaak, te gimene sveeta lieta. Vientulja maate (nepreceeta, bez berna teva vispaar) ir diezgan reta paradaiiba. Skirusaas jaa, bet tad tevam loti japiedalaas, ipasi finanseesanaa, bet arii audzinaasanaa.

(Reply to this) (Parent)