gribeju tikai noraadit, ka sabiedriba uzdod jautajumus visaadaam grupaam, ne tikai child-free :-) varbut mana situacija atskiras ar to, ka es neesaaju /audzinaaju zviedrijaa / itaalijaa un biju viena no pasa saakuma, kas nav tas tipiskaakais variants. Bet jaa, tagad, protams, viss liekas loti forsi un problemu nav. Bet - taam vientuljajaam maatem, ko pazistu, sii problema ir, varbut vinas nerunaa, jo "pasas vainiias" - un problema pat ne par jautajumiem un pasai par sevi, bet kaa lai bernu pasarga no taas sajutas, ka citiem teevi ir, man nav, skolotaja prasa, lai teevs atnaak, ko lai saka utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār Tu biji pirmā, kas šajā diskusijā ienesa aspektus:
1) cik savādi, ka kāds pauž apmierinātību/lepnumu ar savu childfree statusu, jo var priecāties par to, kaut kas ir, nevis to, ka kaut kā nav;
2)nevar būt, ka kāds interesējas par to, kāpēc cilvēkam nav bērnu;
Šobrīd Tu no šīm pozīcijām esi atkāpusies, kas jauki. Tomēr Tu joprojām uzsver, cik briesmīgas ir tieši vientuļo vecāku problēmas, jo tās ir Tavējās. Uz to varam vien atteikt, ka jūtam līdzi, nedaudz didaktiski piesaukt mazāku ciešanu pārņemtus vientuļos vecākus, kuri ar savu statusu dīlo daudz vieglāk, kā arī kārtējo reizi atgriezties pie sākotnējās tēzes: problēmas, to skaitā sabiedrības nosodījums, skar visdažādākās sabiedrības grupas.:)

(P.S. Es pati esmu augusi bez tēva, ne mirkli nav licies, ka par to man vai mātei būtu Īpaši Jācieš, tāpēc mana empātija šajā ziņā ir minimāla, piedod.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paliksim pie siis teezes "problēmas, to skaitā sabiedrības nosodījums, skar visdažādākās sabiedrības grupas" :-)

(Reply to this) (Parent)