Viņš pateica, ka musulmaņiem Latvijas sabiedrībā jābūt atvērtiem un tolerantiem.

(Reply to this) (Thread)

Lai gan versija par runas pierakstītāja līkrocību ir ticamāka.

(Reply to this) (Parent)

Ar atvērtām sejām un tolerantiem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jāizskatās draudzīgiem un pozitīviem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienīgie tādi parasti ir džeki, kuriem vajag centus biļetei uz Bolderāju. Vai Talsiem.

(Reply to this) (Parent)

ar pipelēm biksēs un tolerantiem...

Religion is like a penis. It's fine to have one and it's fine to be proud of it, but please don't whip it out in public and start waving it around... and PLEASE don't try to shove it down my child's throat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ta jā

beeeet tas, ka *viņi* nēsā galvassegas, nekādā veidā neierobežo manu karojošo agnosticismu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm. Reizēm uz ielām no rītiem ir redzami lieli sarkani plankumi. Tie laikam ir no agnostiķiem, kuri naktīs uzklūp garāmgājējiem ar jautājumu - eubļa, tev bībele ir? A ja atradīšu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apmēram tā :)

(Reply to this) (Parent)

Nē, tas, protams, ir no ateistiem. Agnostiķi savukārt iedomājas, ka ir pārāki par abiem, bet ir pārāk aizņemti ar balansēšanu uz sētas, lai šo pārākuma apziņu kaut kā liktu lietā. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D sēž uz sētas un šķauda uz abām pusēm, jā. Es kā agnostiķis piekrītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet par šķaudīšanu uz abām pusēm piekrītu, jā :)

(Reply to this) (Parent)

Agnosticisms nav balansēšana uz sētas, bet 'zināšanu' nodalīšana no 'ticēšanas'.

Ir agnostiķi katoļi, ir agnostiķi ateisti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es zinu, tas viss ir dažādi punkti uzskatu spektrā. Domājis biju tieši to, ko klasiski saprot ar agnosticismu-bez-papildus-specifikācijas: "[The] view that the truth values of certain claims – especially metaphysical and religious claims such as whether or not God, the divine or the supernatural exist – are unknown and perhaps unknowable".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

X ass kristietis-ateists, Y ass agnostiķis-gnostiķis.

Agnostiķi ir Y ass galējā vērtība, bet tas neko nepasaka par viņu atrašanās vietu uz X ass.

Arī tavs citāts ir kā reiz par to pašu, ja kas. Nezināms, 'nevis nevar izvēlēties, kam nu piekrist'(=aizņemti ar noturēšanos uz sētas).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, turēšanos uz sētas es biju domājis tieši kā turēšanos pie uzskata, ka šīs lietas ir "unknown and probably unknowable" (t.i., maksimālās entropijas priors, varbūtība tiek vienādi sadalīta uz visām apskatītajām hipotēzēm). Tagad, atskatoties, varu saprast, ka biju izteicies viegli pārprotamā veidā, sorī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un + tas, ka ateisms vispār ir secinājums no materiālisma => pār-dabisku alias ne-materiālu lietu nav, šie apzīmētāji paši par sevi jau satur pretrunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Materiālisms un ateisms ir tuvi, bet tā nu gan gluži nav, ka ateisms izriet no materiālisma.
Pārdabisko alias dabiski nekādi neietekmējošo nav vērts apskatīt, tieši tāpēc, ka tas dabisko nekādi neietekmē. Ir-nav ir tikai nenozīmīgs filosofisks diskurss par subjektīvo bez objektīvas vērtības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

//Pārdabisko alias dabiski nekādi neietekmējošo nav vērts apskatīt//. Tieši tā. Un tad ņemot vērā teistu apgalvojumu ``dievs = pārdabiska būtne`` sanāk, ka to nav vērts apskatīt. Līdz ar to sanāk ateisms, vai ne? Tas ir - lai cik tālu mēs atvirzītu nezināmā robežu, attālinot viņu visu laiku, ir zināms, ka tur nekad neparādīsies nekas tāds kā dievs.

Savukārt ja kādi viltīgi teisti runā par ne-pārdabisku dievu, tad runa ir vnk par iespējamu jaudīgāku saprātu, tā ir parasta lieta. Nu tātad ``resnāki`` citplanētieši, kādi, protams, ir pilnīgi iespējami.

(Reply to this) (Parent)

Nez, man liekas arī maksimālās entropijas priekšpieņēmums tomēr paģēr kaut kādu apskatāmu hipotēžu kopu.


Agnosticisms visus tos tur apgalvojumus noliek ārpus novērotāja notikumu horizonta. Tam nav nozīmes, jo tas mūs nekādi neietekmē. Ja ietekmētu, nebūtu nezināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es principā neesmu agnostiķis aiz tā iemesla, ka dažas hipotēzes ir iekšēji pretrunīgas. Piekrītot visam par zināmo/ nezināmo, novērojamības horizontu etc es tomēr atrodu, ka ir lietas, par kurām jau ir zināms, ka tās nevar būt, piemēram apaļš kvadrāts Eiklīda ģeometrijā, dievs, ceļošana laikā atpakaļ mūsu Visumā, klasiskais perpetuum mobile, kas pārkāpj TD2lik.

(Reply to this) (Parent)

karojošais agnosticisms ir "unknowable" tīmiņā un pieliek klāt kļauzu, ka no jebkura cilvēka puses ir amorāli apgalvot, ka viņš zina patiesību / šo patiesību sludināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmmm... a ja viņš saka ``apaļu kvadrātu nav``?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"apaļi kvadrāti nav novēroti"
vai
"atbilstoši ģeometrijas definīcijām apaļu kvadrātu nav"
vai pavisam vienkārši
"apaļš kvadrāts ir paradokss", atstājot "paradoksu" kā kategoriju "mūsu apziņā tas neparsējas", kas pretty much ir "unknowable"

/lai gan es esmu tāds brīvdienu agnostiķis, t.i., viedoklis ir, bet it's not the hill I'm going to die on

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, tātad atšķirības reducējas uz izteikuma ``ir tā...`` nomaiņu ar izteikumu ``atbilstoši mūsu patreizējām zināšanām un izpratnei, ir tā...``, kur otrais, protams, ir korektāks. Jo plikais izteikums ``ir tā...`` nozīmē ``nekāds daudzums pretējas evidences mani nepārliecinās``, kas protams ir grāvis un varbūtību teorijā tas parādās kā aizliegums varbūtībai būt exakti 0 un 1.

Korekti tad ir teikt P (ir dievs) tiecas uz 0, jo visa līdzšinējā evidence ir pret to un šis patterns saglabājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)